Premjera preses sekretāre Līga Krapāne informē, ka mēneša laikā Strīķes vadītajai komisijai jāizvērtē informācija par Valsts kancelejas administrēto Eiropas Sociālā fonda projektu sagatavošanas un iesniegšanas procesu Saeimas Eiropas lietu komisijas 29.janvāra un 8.februāra sēdēm un tajā iesaistīto Valsts kancelejas amatpersonu rīcību.
Tāpat komisijai jāvērtē plašsaziņas līdzekļos minētie fakti par Veismanes plāniem vērsties Drošības policijā ar lūgumu izmantot operatīvās darbības pasākumus pret žurnālistu, kurš ir publicējis informāciju par šiem projektiem.
Premjers pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem skaidroja, ka Strīķe dienesta izmeklēšanas komisijas vadītāja amatam izvēlēta tādēl, ka to nevarēja uzticēt kādam no Valsts kancelejas pārstāvjiem. Tāpēc komisijas vadītājs meklēts ārpus VK. "Nav pamata bažām vai aizdomām, ka šajā lietā būtu kādi ar korupciju vai interešu konfliktu saistīti jautājumi," uzsvēra premjers.
Komisijā iekļauta Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece nozaru politikas jautājumos Laila Medina, Finanšu ministrijas Stratēģiskās plānošanas un Personālvadības departamenta direktores vietniece M.Krišāne, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše un sabiedrības par atklātību "Delna" padomes priekšsēdētāja Lolita Čigāne. Komisijas vadītāja, ja nepieciešams, dalībai komisijā varēs pieaicināt arī citus speciālistus un ekspertus.
Komisijai līdz 22.martam jāsniedz Dombrovskim ziņojumu par pārbaudes rezultātiem.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar medijos ziņoto, Veismane telefonsarunā ar Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti Vairu Paegli konsultējusies par nepieciešamību uzdot Drošības policijai noklausīties aģentūras LETA žurnālistes Emīlijas Kozules sarunas, jo Kozulei, pēc VK vadītājas domām, "nopludināta" neizpaužama informācija saistībā ar tā dēvēto VK "ierēdņu projektu".
Vēlāk gan Veismane no šīs ieceres atteikusies.
Par VK iecerēm tērēt vairākus miljonus latu Eiropas Sociālā fonda līdzekļu ierēdņu administratīvās kapacitātes stiprināšanai sašutumu pauda Saeimas Eiropas lietu komisija. Savukārt VK, aizbildinoties ar konfidencialitāti, atteicās komisijai iesniegt detalizētas projektu uzmaksas. Tomēr vēlāk deputāti ziņas tomēr saņēma, un komisijas sēdes laikā informācija nonāca arī pie Kozules. VK par to pauda sašutumu, norādot, ka tā bijusi ierobežotas pieejamības un ka Saeimā noslēpums nav nosargāts. Savukārt deputāti norāda, ka VK pati atsūtījusi dokumentus bez norādes par to slepenību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
