Vējonis: pulcēšanās Aglonā ir ticīgo ieguldījums valsts garīgajā izaugsmē
Foto: Valsts prezidenta kanceleja

Pulcēšanās Aglonā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki vieno un saliedē sabiedrību, kā arī ir ticīgo ieguldījums valsts garīgajā izaugsmē, savā uzrunā svētku dievkalpojumā norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

"Te pulcējas ticīgā tauta, nāk svētceļnieki, jo cilvēkam nepieciešams ne tikai attīstīties intelektuāli, ekonomiski attīstīt valsti, bet arī augt garīgi. Tieši Aglona ir vieta, kur pulcējas tūkstošiem ticīgo, arī no citām konfesijām, meklējot garīgo stiprinājumu un dvēseles mieru, aizlūdzot par savām ģimenēm, par mieru pasaulē, par Latvijas valsti un tās nākotni," uzsvēra Vējonis. "Tas cilvēkam dod jaunus spēkus dzīvot saskaņā ar sirdsapziņu, saskaņā ar tām vērtībām, kādas atklāj Bībele. Tas stiprina ģimenes, attiecības starp dažādu paaudžu ģimenes locekļiem, ļauj gūt kristīgās mīlestības pieredzi."

"Lūgšanā cilvēks mācās ne tikai individuāli tuvoties Dievam, bet arī būt brāļu un māsu saimē. Tas saliedē lielu Latvijas sabiedrības daļu, kura deklarē sevi kā kristiešus. Tas ir ticīgo ieguldījums valsts garīgajā izaugsmē vēl bez tā, ko viņi sniedz sabiedrībai ar savām pūlēm darbavietā un ģimenē," noteica Vējonis.

Vēstīts, ka augusts ir laiks, kad tūkstošiem svētceļnieku dodas uz Aglonu, lai piedalītos Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos. Svētki Aglonā sākušies otrdien, 11. augustā, kad Aglonā sāka ierasties pirmie svētceļnieki. Ar Aglonas svētku programmu var iepazīties šeit.

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir vieni no gada lielākajiem Marijai veltītajiem svētkiem. Tradicionāli Latvijā šie reliģiskie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas bazilikā, kurp katru gadu kājām dodas svētceļnieku grupas no Latvijas un citām valstīm. Svētku galvenajā dievkalpojumā 15.augustā tradicionāli piedalās arī augstākās valsts amatpersonas.

Dievmātes debesīs uzņemšanas svētki ir vissenākie Jaunavas Marijas godam veltītie svētki. Austrumu baznīcā šos svētkus svinēja jau ap 450.gadu, bet Francijā svētki tika svinēti jau 6.gadsimtā. Latvijas teritorijā šo svētku svinēšanas tradīciju aizsāka dominikāņu mūku ordenis, kas 1700.gadā uzbūvēja tagadējās Aglonas bazilikas priekšteci - koka dievnamu un sāka īpašā veidā godināt dievmāti.

Aglonas bazilika jau sen kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām svētvietām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Aglonā pulcējas garīgā ceļa meklējumos esoši cilvēki no daudzām pasaules valstīm.

Šie svētki katru gadu pulcē tūkstošiem katoļu un citu konfesiju ticīgo gan no Latvijas, gan citām valstīm. Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki atzīti par valsts nozīmes pasākumu, un tiem tiek piešķirti līdzekļi arī no valsts budžeta.

Tags

Aglona Raimonds Vējonis Valsts prezidents Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki Aglonā

Comment Form