Vēlreiz noraida ieceri pārtraukt 'Rīgas satiksmes' piekopto ārvalstu pensionāru bezmaksas vizināšanu
Foto: DELFI

Rīgas dome (RD) trešdien, 28. martā, vēlreiz noraidīja opozicionāru priekšlikumu pārtraukt bez maksas Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā pārvadāt ārzemniekus.

Lai gan apstiprināšanai RD nodotie grozījumi paredzēja saistošajos noteikumos par braukšanas maksas atvieglojumiem izdarīt vien vairākus tehniskus labojumus, piemēram, sasaistot atlaižu piemērošanu ar daudzbērnu ģimeņu reģistru, opozīcijas deputāti vēlreiz aktualizēja jau iepriekš atbildīgajā komitejā noraidītu priekšlikumu par atlaižu liegšanu ārvalstu pensionāriem pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" sabiedriskajā transportā.

Proti, Baiba Broka (NA) vēlreiz iesniedza savas partijas iniciēto priekšlikumu, kas noteiktu, ka Rīgas sabiedriskajā transportā atlaides turpmāk vairs nepiemēros ārzemniekiem, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kā arī bezvalstniekiem , kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā.

Šādu priekšlikumu iesniedza arī Juta Strīķe (JKP). Savukārt Juris Pūce (LA) piedāvāja noteikt, ka pirms atlaižu saņemšanas arī ārvalstu pensionāriem jāsasniedz Latvijā noteiktais pensionēšanās vecums.

Nauris Puntulis (NA) argumentēja, ka cieņa pret sirmgalvjiem ir viena no lietām, kas raksturo cilvēku. "Ne mazāk nozīmīga ir cieņa un attieksme pret valsti un pilsoņiem. Ir grūts uzdevums atrast izeju, kas neaizskartu nevienu," pauda Puntulis. Viņš teica, ka daļa iedzīvotāju merkantilu interešu dēļ neizvēlas nokārtot Latvijas pilsonību.

Deputātu vairākums šos priekšlikumus noraidīja.

Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) debatēs izteicās, ka sociālais taisnīgums nozīmētu pensionēšanās vecuma pazemināšanu Latvijā. Šādu ieteikumu viņš adresēja "Vienotībai" un Nacionālajai apvienībai, kura šo iniciatīvu varētu izkārtot Saeimā.

Deputāte Linda Ozola (JKP) rosināja braukšanas maksas atlaidi piemērot arī Rīgas bāriņtiesas locekļiem. "Šobrīd Rīgas sabiedriskajā transportā atvieglojumus saņem izglītības iestāžu pedagogi un tehniskie darbinieki, kā arī sociālie aprūpētāji un veselības aprūpes speciālisti. Bet ir viena grupa, kas, manuprāt, ir atstāta aiz svītras. Tie ir 64 Rīgas bāriņtiesas locekļi. Arī viņi strādā smagu un atbildīgu darbu," savu priekšlikumu aizstāvēja Ozola. Koalīcijai balsojumā atturoties, šo priekšlikumu noraidīja.

Šobrīd Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums paredz, ka pašvaldībām ir tiesības noteikt braukšanas maksas atvieglojumus savā administratīvajā teritorijā, ja šo pārvadājumu radītos zaudējumus pilnībā kompensē no pašvaldības budžeta. Rīgas dome ir izdevusi saistošos noteikumus, kas paredz, ka bezmaksas braucieni sabiedriskajā transporta pienākas visiem galvaspilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem, kuri ir vecāki par 75 gadiem. Par braucienu nav jāmaksā arī nestrādājošiem vecuma un izdienas pensionāriem, kuri ir jaunāki par 75 gadiem. Šī kārtība ir spēkā kopš 2010. gada, kad dome vienbalsīgi pieņēma saistošos noteikumus.

Tā kā RD noteikumos nav atrunāts, ka atlaides saņēmējiem jābūt Latvijas valstspiederīgajiem, piemēram, Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pensionāriem, kuri deklarēti Rīgā, bezmaksas braucieni pienākas jau no 55 gadu vecuma. Tikmēr nestrādājošie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi bez maksas var braukt no 63 gadu vecuma.

Uzmanību šai kārtībai februāra sākumā pievērsa raidījums "Nekā personīga". Drīz vien "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" situāciju sāka kārtot gan Saeimā, gan Rīgas domē, kur domnieka Jurģa Klotiņa (NA) priekšlikums neguva pozīcijas deputātu atbalstu. Savukārt Saeimā likumprojekta virzība ir iestrēgusi atbildīgajā komisijā, jo pagaidām nav saņemti atbildīgo institūciju atzinumi.

Vēstīts, ka Rīgas sabiedrisko transportu bez maksas var izmantot 4916 Rīgā deklarēti Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi – pensionāri, no kuriem 2997 vēl nav sasnieguši Latvijā noteikto pensionēšanās vecumu 63 gadus.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Baiba Broka (politiķe) Juris Pūce Juta Strīķe Rīgas dome Rīgas satiksme
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form