Vērtēs liegumu slēgtā cietumā ieslodzītajiem doties uz tuvinieku bērēm
Foto: LETA

Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu, kurā paredzēts vērtēt normu, kas slēgtā cietumā ieslodzītai personai neparedz tiesības īslaicīgi atstāt ieslodzījuma vietu saistībā ar tuva radinieka nāvi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lieta ierosināta pēc tādas ieslodzītas personas pieteikuma, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē. Apstrīdētā norma neparedz tiesības notiesātajam, kas sodu izcieš slēgtajā cietumā, īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju saistībā ar tuva radinieka nāvi, portāls "Delfi" uzzināja ST.

ST paredzējusi vērtēt Latvijas Sodu izpildes kodeksa 49.2 panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 91. panta otrajam teikumam un 96. pantam. Apstrīdētā Sodu izpildes kodeksa norma paredz, ka "notiesātais, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību."

Satversmes 91. panta otrais teikums noteic, ka "cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas", bet 96. pants nosaka, ka "ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību."

Kā informēja ST, pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma nesamērīgi aizskar viņa tiesības uz privāto dzīvi, jo tajā noteiktā ierobežojuma leģitīmo mērķi varot sasniegt ar pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, individuālu vērtējumu, lemjot par atļauju ieslodzītai personai īslaicīgi atstāt ieslodzījuma vietu.

Turklāt iespēja pēdējo reizi redzēt tuvu cilvēku un atvadīties esot tik svarīga, ka tā neesot attaisnojama ar abstraktu un vispārīgu sabiedrības interesi pēc drošības.

Apstrīdētā norma arī pārkāpjot diskriminācijas aizliegumu uz dzimuma pamata. Sievietēm, kuras notiesātas par tāda paša smaguma nozieguma izdarīšanu, būtu tiesības lūgt atļauju īslaicīgi atstāt ieslodzījuma vietu saistībā ar tuva radinieka nāvi. Šāda atšķirīga attieksme pēc dzimuma neesot samērīga, jo pastāvot alternatīvi līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai un šāda atšķirīga attieksme neesot sabiedrības interesēs.

ST ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2020. gada 13. februārim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2020. gada 13. maijs.

Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

"Delfi" jau rakstīja, ka šā gada augustā ST secināja, ka brīvības atņemšanas soda izciešanas režīmu atšķirības vīriešiem un sievietēm neatbilst Satversmē ietvertajam vienlīdzības principam.

ST atzina Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 pantu, ciktāl tajā paredzētajai atšķirīgajai attieksmei pret notiesātajiem vīriešiem nav objektīva un saprātīga pamata, par neatbilstošu Satversmes 91. pantam, kas noteic – visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, kā arī nosaka, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, un spēkā neesošu no 2021. gada 1. maija.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Satversmes tiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form