Vešņakovs noliedz Krievijas armijas ievešanu Latvijā; Kremlis ar pensijām un pasēm vilina interesentus
Foto: LETA

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs noraida iespēju, ka Krievija savu armiju varētu ievest arī Latvijā, ja kāda šejienes iedzīvotāju grupa to lūgtu, taču Krievija savu ietekmi gan Latvijā gan citviet vairo ar to, ka piedāvā Krievijas pases un pensijas teju katram, kas to vēlas, svētdien vēsta "TV3" raidījums "Nekā Personīga".

Vešņakovs marta sākumā Latvijas Radio izteicies: "Cilvēks tad sāk domāt - ko viņam darīt? Nepilsonim - vai iegūt Krievijas pilsonību, kas jau sen pēc likuma bija paredzēts un tādā veidā saņemt kaut kādu garantētu pensiju savai izdzīvošanai, vai arī attapties par bezpajumtniekiem šeit, Latvijas Republikas teritorijā," atgādina raidījums.

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs raidījumam norādījis, ka "veids, kā vēstnieks šo jautājumu pasniedza - īsi sakot ar tādu domu - ja kāds nekļūs par Krievijas pilsoni, tad viņš kļūs par izstumtu no Latvijas sabiedrības, viņš kļūs par tādu dzīves neveiksminieku, bezdarbnieku, bezpajumtnieku - protams, ka šī retorika, mūsuprāt, aizvaino Latvijas iedzīvotājus, viņa uzkurina tādu zināmu spriedzi sabiedrībā, un tas nekādā ziņā nesaskan ar vēstnieka pamatuzdevumiem".

 Raidījums rezumē, ka Krievijas vēstnieka paziņojums interesi ir radījis. Līdz šim nepilsoņiem jau ir iespēja esošo likumu ietvaros pieteikties Krievijas pensijai komplektā ar pilsonību un šobrīd Latvijā ir 5710 Krievijas pensionāru, neskaitot militāros, par kuriem ziņu nav.

Lai saņemtu minimālu pensiju Krievijā, pietiek ar pieciem nostrādātiem gadiem, bet Latvijā vajag vismaz 15. Vislielākā interese par Krievijas pensijām esot sievietēm.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju daļas vadītāja Baiba Felsberga atzīmē, ka Latvijā jau ir pensijas vecums 62 gadi 3 mēneši šobrīd, Krievijā joprojām sievietēm pensijas vecums ir 55 gadi un līdz ar to Krievijas pilsoņi, sievietes, kas dzīvo Latvijā un viņiem varbūt nav šeit šobrīd darba, nereti izvēlas pieņemt šo Krievijas pilsonību un iegūt šo pensiju no 55 gadu vecuma.

 Raidījums atzīmē, ka Latvijas iedzīvotāju grupa, kuru Krievijai visvieglāk pārvilināt, protams, paliek nepilsoņi. To skaits gan ir stipri sarucis - ja neatkarības atjaunošanas pirmajos gados to Latvijā bija vairāk nekā 700 000, tad tagad nepilni 283 000 jeb 13% no iedzīvotāju skaita. Lai gan nepilsoņu skaits vairs tikpat kā nepieaug, jo gandrīz visi izvēlas saviem bērniem Latvijas pilsonību, atlikušie naturalizēties Latvijā nesteidzas.

Pilsonības un migrācijas pārvaldes Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks Igors Gorbunovs atzīmējis, ka PMLP regulāru veic nepilsoņu aptauju. No aptaujas rezultātiem redzams, ka naturalizēties gribētāju skaits samazinās. Uz jautājumu - vai jūs iegūsiet Latvijas pilsonību - tikai 24% pieļauj tādu iespēju. Trīs gadus atpakaļ šis skaitlis bija 35%.

Tomēr, ja Krievijas jaunās politikas dēļ pieprasījums pēc Krievijas pasēm un pensijām pieaugs, Latvija apsvērs atbildes soļus. Pēc neoficiālām ziņām, gribētājiem dokumenti būs jābrauc kārtot uz Krieviju un Krievijas pilsoņiem varētu tikt piemērota prasība saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā.

Ārlietu ministrijā prognozē, ka lielāku skaidrību par Krievijas plānotajiem atvieglojumiem pilsonības un pensiju piešķiršanā varētu viest nākamā nedēļa. Konkrēti - piektdiena, 21.marts, kad Krievijas dome gatavojas lemt par izmaiņām savā Pilsonības likumā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Aleksandrs Vešņakovs Ārlietu ministrija Cilvēks Krievija Latvijas Radio Naturalizācija Pilsonība PMLP TV3 Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form