VID no bankām saņēmis informāciju par 300 000 fizisko personu kontiem
Foto: F64

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no kredītiestādēm saņēmis informāciju par 300 000 fizisku personu kontiem, kuros apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro gadā, svētdien informē LNT raidījums "TOP10".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pagājušā gada septembrī VID pirmo reizi no bankām saņēmis ziņas par kontu atlikumiem, bet tagad pirmo reizi saņēmis arī ziņas par kontu apgrozījumu. Vairāk nekā 430 personām katrai konta apgrozījums bijis no viena līdz desmit miljoniem eiro, bet 14 fiziskām personām katrai konta apgrozījums bijis virs 10 miljoniem eiro.

Starp šiem datiem esot arī lielas aizdomīgas summas, skaidro raidījums. "Konta atlikums ir nulle un, piemēram, 2 miljoni iekšā, 2 miljoni - ārā. Oficiāli ienākumu nav, par kuriem mūsu rīcībā varētu būt informācija, lai varētu saprast, kas tā ir par naudu. Tiklīdz fiziskās personas būs izpildījušas pienākumu iesniegt gada ienākumu deklarāciju, tad visus datus, kas mūsu rīcībā, izlaidīsim caur automatizēto riska analīzi un faktiski vasaras beigās sāksim mērķtiecīgāku darbu ar riskantajām fiziskām personām, kur vētīsim, kas tad tā ir par naudu," klāstīja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Informāciju par kontiem VID ņems vērā, kontrolējot arī darījumus skaidrā naudā.

Jau ziņots, ka valdība šonedēļ atbalstīja ierobežojumus darījumiem ar skaidru naudu, no pašreiz atļautajiem 7200 eiro pārejot uz 3000 eiro. Savukārt auto tirdzniecības jomā slieksni plānots mazināt līdz 1500 eiro, bet nekustamā īpašuma tirgū darījumus skaidrā naudā vispār aizliegt.

Ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka jaunie ierobežojumi nepatiks nedz uzņēmumiem, ne privātpersonām, tomēr tas var izrādīties efektīvs veids, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku. Tikmēr citi eksperti šaubās, vai Latvijas sabiedrība tam ir gatava, turklāt arī spēkā esošais Darba likums paredz: "Darba samaksa aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā. Darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir noteikti vienojušies". Finanšu ministrija tagad sākusi domāt šo normu mainīt. Lai arī 95% strādājošiem jau ir konti bankās un likuma izmaiņas šoku neradītu, nolemts situāciju vēl izpētīt jo tas var atsaukties uz lauku ļaudīm ar zemiem ienākumiem.

VID jau pērn pastiprināja darījumu kontroli auto tirgū, kur 90% darījumu notiek skaidrā naudā. Atklājies, ka daudzi cilvēki nemaz nezina jau par esošajiem ierobežojumiem skaidras naudas izmantošanai. Raidījums ziņo, ka VID pērn pieķēra vairākus desmitus cilvēku, kuriem būs jānomaksā 15% no darījuma apjoma.

Latvijas Bankas dati liecina, ka skaidru naudu ikdienas pirkumos Latvijas iedzīvotāji izmanto vienlīdz tik pat daudz kā bezskaidras naudas norēķinus.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ēnu ekonomika Finanšu ministrija Latvijas Banka Valsts ieņēmumu dienests VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form