Preses konferencē piedalījās Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa, Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību un riska analīzes departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Jautāta, uz kādiem ierobežojumu atvieglojumiem pēc 9. jūnija varam cerēt, Līviņa atgādināja, ka līdz tam laikam būs spēkā 25 cilvēku pulcēšanās ierobežojums, bet, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas, varētu runāt par lielāku skaitu.
Raugoties no šī brīža situācijas, Līviņa pieļāva, ka tie varētu būt līdz 50 cilvēkiem iekštelpās un apmēram 200 – ārtelpās. Tomēr viņa uzsvēra, ka ir vajadzīgas četras nedēļas, lai varētu novērtēt epidemioloģisko situāciju.
Arī Perevoščikovs norādīja, ka jautājumā par pulcēšanās ierobežojumu samazināšanu galvenais ir nesteigties, jo novērošana ir nepieciešama. "Ja mēs redzam, ka saslimstība dotajā brīdī samazinās, tas ir saistīts ar tiem pasākumiem, kas tika veikti pirms divām, trim, varbūt pat četrām nedēļām," atgādināja Perevoščikovs.
"Šai slimībai pasākumu efektivitāte izpaužas ne nākamajā dienā, bet dažas nedēļas vēlāk," norādīja epidemiologs, piebilstot, ka no epidemioloģiskās drošības viedokļa, ja joprojām būs tik maza saslimstība kā pašreiz, un sabiedrībā saslimšana nepieaugs, tad cilvēkiem riski inficēties ar Covid-19 būs arvien mazāki.
Perevoščikovs pieļāva, ka tādā gadījumā arī varētu tikt atļauta pulcēšanās lielākam cilvēku skaitam, tomēr, neaizmirstot ievērot divu metru distanci un citus drošības pasākumus.
Viņš uzsvēra, ka organizatoriem ir svarīgi padomāt, kas notiks tajos brīžos, kad cilvēki dosies prom no pasākumiem – vai nenotiks pulcēšanās gaiteņos, istabās vai stāvot pie labierīcībām. "Tas ir svarīgi, jo vīruss var izplatīties ne tikai pasākuma laikā," norādīja Perevoščikovs.
Tāpat viņš norādīja, ka, saslimšanas izplatība tiek pastiprināti kontrolēta atsevišķās iestādēs, piemēram, sociālās aprūpes centros vai patversmēs, kur arī iepriekš ir fiksēta slimības izplatīšanās.
Preses konferencē informēja par aktualitātēm veselības jomā, kā arī par sabiedrības un atbildīgo institūciju sadarbību pandēmijas laikā.
Perevoščikovs jau iepriekš norādīja, ka cilvēkiem esot uzmanīgākiem un ievērojot noteiktos ierobežojumus, ir sasniegts rezultāts, ka apmēram divas nedēļas turpina samazināties atsevišķo saslimšanas ar Covid-19 gadījumu skaits.
Nākamais solis ierobežojumu mazināšanas virzienā pie pašreizējās situācijas, kad jauno inficēšanās gadījumu statistika ir stabila, būtu ļaut pasākumos ārtelpās pulcēties līdz 200 cilvēkiem, preses konferencē pēc 21. maija Ministru kabineta sēdes pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Pagājušajā nedēļā kopumā Latvijā atklāti 40 jauni Covid-19 gadījumi, kas ir pēdējo desmit kalendāro nedēļu zemākais rādītājs, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini, balstoties uz SPKC publiskotajiem datiem.
Savukārt aizvadītajā diennaktī veikts 721 izmeklējums personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, un infekcija apstiprināta diviem cilvēkiem.
Jau ziņots, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija. Valdība ceturtdien, 7. maijā, lēmusi pagarināt to līdz 9. jūnijam ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā. Vienlaikus lemts par virknes ierobežojumu mazināšanu laikā no 12. maija.
Ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju, no 18. marta īpaši piesardzības pasākumi ir attiecināti uz personām, kuras atgriezušās no ārvalstīm, vairs neizdalot specifisku valstu grupu, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrijā (VM).
25. martā, SPKC epidemiologi, veicot reģistrēto Covid-19 gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, konstatējuši, ka pieci saslimušie nevar norādīt, ka bijuši ārzemēs vai viņiem ir bijis kontakts ar apstiprinātu Covid-19 saslimušo vai personu, kura bijusi ārzemēs. Līdz ar to nav nosakāma epidemioloģiskā ķēde, kas nozīmē, ka Latvijā tiek konstatēti pirmie Covid-19 gadījumi, kas saistīti ar vietējo jaunā koronavīrusa transmisiju sabiedrībā. Šie reģistrētie saslimšanas gadījumi konstatēti Rīgā. Vīrusa transmisija sabiedrībā novērota vairākās Eiropas Savienības valstīs, t. sk. Lietuvā un Igaunijā.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par Covid-19. Nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
