Valdība otrdien, 15. martā, vienojās par izmaiņām Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, paredzot Ukrainas bēgļiem krīzes pabalstu 272 eiro apmērā. Tāpat arī valdība lēma piešķirt vienreizēju finansējumu 8 798 402 eiro, lai piešķirtu piemaksas pedagogiem par darbu Covid-19 laikā.
Seko līdzi preses konferencei pēc valdības sēdes video tiešraidē portālā "Delfi".
Preses konferencē piedalās: zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP), izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Konservatīvie), veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Atbalsts Ukrainas bēgļiem
Izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā tika pamatotas ar nepieciešamību noteikt visā valstī vienotu pabalsta krīzes situācijā apmēru, kā arī noteikt, ka sociālās palīdzības atbalstu nodrošina neatkarīgi no tā, vai persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu. Izmaiņas nepieciešamas, lai pašvaldību sociālie dienesti visās pašvaldībās varētu nodrošināt ātru un efektīvu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Ar likuma grozījumiem rosināts paredzēt, ka Ukrainas civiliedzīvotāju gadījumā pabalsts būtu nosakāms – 272 eiro pilngadīgām personām un 190 eiro bērniem.
"Tas ļautu cilvēkiem iegādāties kādas nepieciešamās lietas, piemēram, apģērbu, ikdienas higiēnas un saimnieciskās preces un piederumus, vai samaksāt par īri pirmajā mēnesī, ja ģimene nolēmusi mājokli īrēt un sākt strādāt un tml," teikts likumprojekta anotācijā.
Piemaksas pedagogiem
IZM norādīja, ka līdzīgi kā iepriekšējais mācību gads, arī 2021./2022. mācību gads norit Covid‑19 pandēmijas apstākļos, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu tiek vairāk izmantotas preventīvās darbības, tostarp testēšana, vakcinācijas prasības, kas būtiski mazina saslimstības risku gan izglītojamiem, gan nodarbinātajiem.
"Neskatoties uz to, saslimstības rādītāju dinamika jauniešu vidū lika izglītības iestāžu vadītājiem pieņemt lēmumus par attālināto mācību periodisku organizāciju, tā palielinot slodzi pedagoģiskajā darbā, nodrošinot izglītības procesa nepārtrauktību un kvalitāti neatkarīgi no mācību procesa formāta (klātiene vai attālināti) maiņas," pauda IZM.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
