Video: Ja mums ir pārliecība par Latviju – esam nesalaužami, saka Mūrniece
Foto: LETA

Trešdien, 4. maijā, Saeimas deputāti un citas amatpersonas sanāca uz svinīgo sēdi, kas veltīta Latvijas Neatkarības atjaunošanas 32. gadadienai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saeimas svinīgajā sēdē uzrunu teica parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Parlamenta sēde sākās pulksten 12 un tai bija iespējams sekot līdzi tiešraidē portālā "Delfi".

Svinīgajā sēdē uzrunājot sanākušos, Mūrniece sacīja, ka karš Ukrainā pierāda, ka mūsdienu pasaulē ir vieta vīrišķībai, varonībai un patriotismam. Vēl vairāk – bez šiem tikumiem demokrātija nespētu pretoties tirānijai. Patriotisma nevar būt par daudz. "Ja mums ir pārliecība par savu Latviju, ja mēs mīlam savu zemi, ja augsti godā turam savas vērtības, mēs esam nesalaužami," viņa uzsvēra.

Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka 4. maijs pirms 32 gadiem bija robežšķirtne, kas noteica to, ka mūsu tauta atgriežas pie brīvības, neatkarības un demokrātijas, pie sava valstiskuma un pie dzīves, kurai ir nākotne. Toreiz svarīga bija neatkarības atjaunošana, šodien – neatkarības uzturēšana un stiprināšana, sacīja Mūrniece un pateicās Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja par neatkarību.

"Varam būt gandarīti, ka savu 32. neatkarības atjaunošanas gadadienu sagaidām kā Eiropas Savienības, NATO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsts. Tas nozīmē konkrētus politikas, ekonomikas un, galvenais, drošības standartus un līmeni. Latvija modri sargā savas pamatvērtības – parlamentāro demokrātiju un tautas suverenitāti. Mēs uzturam spēkā savas Satversmē nostiprinātās vērtības – nacionālas valsts principu, latviešu valodu, Latvijas un Eiropas kultūrtelpu, tiesiskumu un sociālās rūpes. Mēs ejam uz priekšu!" sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Taču šī svētku reize ir citāda, uzrunājot klātesošos, atzīmēja Mūrniece. "Ir pienākusi jauna robežšķirtne. Pasaule piedzīvo vēsturiskas pārmaiņas. Kopš 24. februāra civilizētās pasaules attiecības ar Krieviju ir kardināli mainījušās. Apsīcis politiskais kolaboracionisms, ko valstis nereti piekopa ar Putina režīmu ekonomiskā izdevīguma vārdā. Gājusi mazumā strausa taktika, atbilstoši kurai daudz ko izliekas neredzam. Ar šo iebrukumu Krievija – iedomātā un arī reālā Padomju Savienības mantiniece – ir pārkāpusi visas sarkanās līnijas. Naids, nežēlība un necilvēciskums, kādu Krievija demonstrē Ukrainā, šokē visus," pauda Saeimas priekšsēdētāja. Taču, kā atzīmēja Mūrniece – ukraiņu tautai šī vēsturiskā robežšķirtne nozīmē jaunu nākotni, kas nepārprotami ir un būs Eiropā un Rietumu civilizācijā.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka visiem jāapzinās, ka Ukraina kopš 24. februāra ir konvencionālā karā ar Krieviju, bet visas Baltijas valstis un lielākā daļa Rietumvalstu šodien ir hibrīdkarā ar Krieviju. "Sankcijas, diplomātisko un biznesa attiecību reducēšana līdz minimumam, Krievijas izslēgšana no starptautiskām organizācijām, propagandas mediju ierobežošana – tās ir hibrīdkara sastāvdaļas. Krievijai jāiznāk no šā kara tik novājinātai, lai tā vairs nekad nespētu atkārtot šādu agresiju – tāds ir galvenais sankciju mērķis. Tāds ir arī militārais mērķis, ko Ukraina īsteno ar sabiedroto atbalstu," sacīja Mūrniece.

Runājot par sniegto atbalstu Ukrainai, Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja: "Gads vēl nav pusē, bet Ukrainai sniegtās militārās palīdzības apjoms naudas izteiksmē sasniedzis trešdaļu no mūsu gada militārā budžeta. Un mēs palīdzēsim vēl, jo mēs zinām – Latvijas militārā aizsardzība šodien sākas Donbasā. Stiprinot Ukrainu, mēs stiprinām sevi, un to sajūt ikviens mūsu valsts iedzīvotājs."

Mūrniece akcentēja, ka tuvākajos gados Baltijas valstis, tāpat kā daudzas Eiropas valstis, veidos stiprāku visaptverošo aizsardzības sistēmu. NATO militārās spējas arvien pieaug, un tas sniedz pārliecību, ka mūsu nākotne ir drošībā, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Sēdē tradicionāli aicināts piedalīties Valsts prezidents Egils Levits, bijušie Valsts prezidenti, bijušie Saeimas priekšsēdētāji, Ministru prezidents un citi Ministru kabineta locekļi, Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ārvalstu diplomātiskais korpuss un starptautisko organizāciju pārstāvniecību vadītāji Latvijā.

1990. gada 4. maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu.

1990. gada 4. maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.

Jau ziņots, ka par godu valsts svētkiem visu nedēļu Rīgā notiek dažādi pasākumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Anatolijs Gorbunovs Egils Levits Ināra Mūrniece Ministru prezidents Saeima Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form