Attālinātajā preses konferencē piedalījās: Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), veselības ministre Ilze Viņķele (AP) un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Ārkārtas sēdē valdība uzklausīja ekspertu viedokli, pirms lemt par papildu ierobežojumiem vai ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Krīzes vadības padomes un Ministru kabineta ārkārtas kopsēde sekoja dienu pēc tam, kad Ministru prezidents Kariņš pēc valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem paziņoja, ka ir laiks apsvērt ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī, lai labāk varētu ierobežot Covid-19 izplatību. Jāpiebilst, ka pārējie koalīcijas locekļi pauda atturīgāku nostāju.
Ļoti augsta Covid-19 izplatības riska kritēriji neizpildās
Lai iezīmētu turpmāko stratēģiju, ja Covid-19 izplatība Latvijā pieaugtu vai samazinātos, Veselības ministrija (VM) pagājušajā nedēļā iepazīstināja ar turpmākajiem varbūtējās rīcības modeļiem.
Analizējot citu valstu pieredzi, ņemot vērā Eiropas Komisijas rekomendācijas, epidemioloģiskos riskus un citus aspektus, ir izveidoti indikatori un attīstības scenāriji dažādām situācijām, piemēram, ja tiktu sasniegts ļoti augsts Covid-19 izplatības risks Latvijā, skaidroja VM.
Kopumā ir noteiktas četras Covid-19 izplatības riska pakāpes – zema, vidēja, augsta un ļoti augsta.
Šobrīd Latvijā ir augsts Covid-19 izplatības risks. To nosaka, izvērtējot gan 14 dienu kumulatīvo saslimšanas rādītāju uz 100 000 iedzīvotājiem, gan pozitīvo testu apjomu pret kopējo veikto testu skaitu.
Ļoti augstu izplatības risku piemēro, ja saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 gadījumiem par 50% pārsniedz vidējo rādītāju ES un / vai Covid-19 slimnieku skaits, kuriem nepieciešama hospitalizācija sasniedz 80% no slimnīcu kapacitātes, un / vai mirstība no Covid-19 pārsniedz vidējo rādītāju ES.
Portāls "Delfi" otrdien vērsās pie VM, lai noskaidrotu, vai Latvijā izpildās kāds no ļoti augstas izplatības kritērijiem. Vidējais 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs Eiropas Savienībā (ES) nedēļas sākumā bija virs 500, Latvijā – 139,9. Savukārt vidējais 14 dienu kumulatīvais mirstības rādītājs ES bija 3,7, kamēr Latvijā – 1,7, liecina Eiropas slimību profilakses un kontroles centra dati.
Attiecībā uz slimnīcu kapacitāti, VM uzsver, ka šobrīd ārstniecības iestādes apliecina, ka ir gatavas lielākam Covid-19 pacientu skaitam. "Tajās ir izveidoti gultu un nodaļu pārprofilēšanas plāni (kurus jau īsteno), pēc kuriem papildus iespējams nodrošināt papildus gultas gan pacientiem ar vidēji smagu slimības gaitu, gan ar smagu slimības gaitu," norādīja ministrijā.
Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu pieņem valdība, izvērtējot dažādus aspektus, tai skaitā juridiskos, uzsver ministrijā.
Jau ziņots, ka šobrīd spēkā ir vairāki ierobežojumi ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību, piemēram, sejas aizsargmasku obligāta valkāšana sabiedriskās vietās, kā arī pulcēšanās skaita ierobežojumi. Detalizēti par spēkā esošajiem ierobežojumiem var lasīt šeit.
Tāpat ziņots, ka no 26. oktobra valsts apmaksātu Covid-19 testu var veikt tikai ar ārsta nosūtījumu.
Pēdējā diennaktī veikti 5235 Covid-19 testi, reģistrēts 171 jauns saslimšanas gadījums, kā arī divi nāves gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
