Video: Latvijas un Polijas premjeri pēc tikšanās Rīgā nāk klajā ar paziņojumu  (60)

Kariņš sacīja, ka Polijas un Latvijas premjeru tikšanās tēma bijusi hibrīduzbrukums no Baltkrievijas puses, kas izmanto migrantus un cenšas tā iekļūt pāri robežai. Mums ir hibrīduzbrukums tiešā veidā ar šiem migrantiem, kas ievesti, un hibrīduzbrukums Latvijai, Polijai, Igaunijai un Lietuvai.

Ja Baltkrievijas valdībai arī bijusi doma destabilizēt Eiropu, tad tas nav izdevies – Eiropa "savelkas ciešāk kopā", īpaši Baltijas valstis ar Poliju. Koordinācija notiek visos līmeņos, sacīja Kariņš.

"Mēs sakām "nē" šim hibrīduzbrukumam. Mēs neļausim Baltkrievijai panākt to, ka šie trešo valstu pilsoņi tiktu burtiski iespiesti un, pārkāpjot likumu, nokļūtu Eiropas Savienībā (ES)," sacīja Kariņš. Viņš arī uzsvēra, ka cilvēku kustībai jānotiek organizēti, nevis, "kad trešo valstu pilsoņi tiek ar spēku iespiesti".

Pēc Latvijas Ministru prezidenta teiktā, Latvija ir procesā, lai uz Poliju nosūtītu robežsargus un apmācītus policistus. "Sadarbība turpinās. Es domāju, ka labā līmenī," sacīja Kariņš. Viņš arī atzīmēja, ka Polijas premjera šīsdienas vizīte Baltijas valstīs nozīmē to, ka Baltijas valstis ar Poliju paliks vienotas un nepieļaus hibrīduzbrukumu Eiropai.

Kariņš uzsvēra, ka risinājums krīzei ir šo cilvēku repatriācija ar ANO palīdzību no Baltkrievijas uz viņu mītnes zemēm.

Savukārt Moraveckis sacīja, ka sadarbības rezultātā ir izdevies nobremzēt hibrīduzbrukumus un mainīt viedokli par notiekošo daudzās sabiedrotajās valstīs.

Viņš sacīja, ka Aleksandra Lukašenko režīms ir maldinājis šos cilvēkus par to, kas ar viņiem notiks. "Mēs Eiropā runājam, ka Tuvo Austrumu iedzīvotāji tiek izmantoti kā līdzeklis, kā ierocis uz robežām. Krīze, kas izveidojusies uz Baltkrievijas un Polijas robežas, ir smaga, bet mūs sagaida vēl viena krīze", sacīja Polijas premjers.

Viņš uzsvēra, ka runa ir krīzi uz Baltkrievijas-Latvijas robežas, jo cilvēki no Polijas pierobežas patlaban esot nosūtīti uz sagrupēšanas punktu virzībai uz Baltijas valstīm.

Moraveckis papildināja, ka runa ir par dažiem desmitiem vai simtiem migrantu, kas tiek pulcināti pie robežas. Tāpat līdz šim Polijā izdevies aizturēt aptuveni 400 cilvēku tirgotāju, ir redzamas arī starptautiskās noziedzīgās grupas, kas palīdz Lukašenko šos cilvēkus izmantot politiskiem mērķiem.

Kā vēl vienu aspektu, kas raisa bažas Moraveckis minēja Krievijas karaspēka sagrupēšanu pie Ukrainas robežas. Tam piekrita arī Kariņš.

Savukārt trešais aspekts, pēc Moravecka teiktā, ir enerģētikas krīze, ko mēģina sabiezināt "Gazprom" kas ir viens no Krievijas valdības ģeopolitiskajiem ieročiem. Šobrīd "mēs redzam, ka šis risks ir reāls," sacīja Moraveckis. Viņš piebilda, ka elektroenerģijas cenas ir pieaugušas desmitkārtīgi, tāpat arī gāzes cenu pieaugums bijis ļoti straujš. "Tas ir trešais veids jeb Krievijas spiediena izpausme uz Eiropas tirgu," viņš izteicās.

"Mēs dzirdam arī viedokļus, ka mums vajadzētu pakļauties un padoties, un tad mēs pretī saņemsim gāzi," pauda Moraveckis, sakot arī paldies Latvijai, kura jau iepriekš norādījusi uz "Nord Stream 2" projekta draudiem.

Kariņš piebilda, ka "Latvija jau iepriekš brīdinājusi, ka tas ir politisks, nevis ekonomisks projekts, kura īstenošanas gadījumā Krievijai tiek dota ekonomiska svira pār Eiropu". Ir redzams, ka arī šobrīd Krievija vai "Gazprom" spēj manipulēt ar gāzes cenām, nepiepildot savas noliktavas Eiropas valstīs, tā izveidojot gāzes deficītu, kura mazināšanai tiek izvirzīta prasība apstiprināt "Nord Stream 2".

Pēc Moravecka teiktā, vēl viens apdraudējuma aspekts ir dezinformācijas draudi no Krievijas, kas ir šobrīd ir vērsti pret Rietumvalstīm. Arī pret tiem ir nepieciešams strikti vērsties.

Viņš akcentēja, ka šobrīd ir redzams, cik prasmīgi Krievija izmanto propagandu arī Covid-19 kontekstā. "Mēs redzam arī Krievijas hakeru pēdas, kad tiek grauta uzticība vakcīnām," viņš sacīja.

Tāpat ir skaidri redzams, ka elektroenerģijas un gāzes cenu straujais pieaugums ļāvis iegūt līdzekļus, ko izmantot iepriekšminētajiem mērķiem, un kas ļautu Krievijai nākotnē daudz agresīvāk uzbrukt citām valstīm. "Mums ir jāapzinās šie draudi, ka Rietumvalstīm tiks uzbrukts, un tikai kopīgiem spēkiem mēs spēsim mazināt šos draudus," sacīja Moraveckis.

Polijas premjers arī izteicās, ka Polija aicinās pastiprināt sankcijas. Tāpat šobrīd jau ir slēgts viens no robežšķērsošanas punktiem, taču iespējams, ka Polija slēgs arī citus punktus un savas robežas ar Baltkrieviju.

Viņa vērtējumā ar pašreizējām sankcijām nepietiek, tāpēc nepieciešamas sankcijas visas Eiropas līmenī.

Kā ziņots, Moraveckis svētdien apmeklēs arī abas pārējās Baltijas valstis un tiksies ar to valdību vadītājiem, bet nākamnedēļ viņš plāno doties vēl uz vairākām Eiropas valstīm.

Sociālajā tīklā "Facebook" Moraveckis iepriekš norādījis, ka ģeopolitiskā situācija pašlaik ir ļoti nopietna un tās risināšanai nepieciešams liels diplomātiskais darbs, ņemot vērā, ka Baltkrievijā joprojām atrodas liels skaits migrantu no Tuvajiem Austrumiem, kas mēģina pāri Polijas robežai nokļūt ES.

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.

Savukārt kopš pagājušās pirmdienas notiek masveidīgi migrantu mēģinājumi no Baltkrievijas puses vardarbīgi ielauzties Polijas teritorijā.

ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.

Masveidīgi migrantu mēģinājumi no Baltkrievijas puses vardarbīgi ielauzties Polijas teritorijā sākās 8. novembrī, kad pie Kuzņicas-Bruzgu robežkontroles punkta Baltkrievijas tiesībsargāšanas iestāžu darbinieku pavadībā ieradās liels skaits ārvalstnieku, kas apmetās mežā gar robežu.