Video: Papildu finansējums un scenāriji pēc Lieldienām – ko lēma valdība (plkst. 20.50)  (11)

Preses konferencē pēc valdības sēdes, atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu par to, cik ilgi valdība var gaidīt un cik daudz var paļauties uz ekspertu vērtējumu, jo gala lēmumi ir politiski Ministru kabineta lēmumi, Kariņš sacīja, ka, protams, taisnība, ka jebkurš lēmums par ierobežojumiem ir tīri politisks un ir jāpieņem Ministru kabinetam.

"Tā ir mūsu atbildība, bet, lai pieņemtu šo lēmumu, mēs esam izveidojuši jau daudz labāku struktūru, kurā mums tiek piedāvāti jau izstrādāti varianti operatīvās vadības grupas ietvaros. Un vēl šī grupa ir piesaistījusi ārpus stāvošus cilvēkus, kuri vērtē, ko piedāvāt Ministru kabinetam. Šodien mēs sapratām, ka piesaistītie eksperti izvērtēja tikai sākotnējo piedāvājumu, kas bija no ministrijām, nevis piedāvāto operatīvās vadības grupas redzējumu. Ceru un sagaidu līdz piektdienai kaut kādu ekspertu izvērtējumu par jau gatavo operatīvās vadības grupas piedāvājumu. Protams, ka nevienam jau nebūs perfekts ieteikums, un vienmēr šādos mainīgos apstākļos būs daudz nezināmo, bet mums šonedēļ būtu jāpieņem lēmums, vai mēs atbalstām vai neatbalstām šādu virzību, varbūt kaut ko piekoriģējot, tā, lai jaunnedēļ operatīvajai vadības grupai būtu laiks sagatavot konkrētus juridiskus dokumentus, ko mēs sēdē varētu apstiprināt. Ārkārtas situācija valstī beidza 6. aprīlī, un valstij ir jāzina, kā mēs tālāk dzīvosim un kādi lēmumi ir jāpieņem. Tie nākamnedēļ ir jāpieņem. Lai tie būtu gatavi, šonedēļ lēmumu sagatavotājiem jābūt skaidrībai, kurā virzienā mēs ejam," skaidroja Kariņš.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) piekrita Ministru prezidentam, ka ir jāpieņem galīgs lēmums nākamnedēļ, tāpēc šodien diskusija bija vairāk konceptuāla, kā arī iezīmēja viedokļu atšķirības starp kabineta locekļiem.

"Gribētu uzsvērt, ka cīņā ar pandēmiju krīzes vadība mums valstī faktiski norit jau gadu. Tajā pašā laikā ir vēl arvien iespējami būtiski procesu uzlabojumi, kā mēs nonākam līdz sabiedriski pieņemamiem un gudriem lēmumiem. Šajā gadījumā pēdējā laikā valdības darbā ir bijuši vismaz divi šādi būtiski pilnveidojumi. Viens ir operatīvās vadības grupas pieeja, ka tiek izdiskutēti un izstrādāti jau gatavi scenāriji, kas tiek valdības sēdē apspriesti, un tad jau faktiski valdības diskusija un dažādiem viedokļi ir par atsevišķām niansēm nevis konceptuālo pieeju. Tas ir bijis liels, plats solis uz priekšu. Otrs ir sabiedrisko ekspertu iesaiste, kas faktiski ir pagājušās un šīs nedēļas jaunievedums, kas arī ir ļoti svarīgs solis. Jāsaka, ka visu krīzes vadības gadu ekspertus, kurus valdība ir uzklausījusi, nodrošinājusi tikai Veselības ministrija, un ir ļoti būtiski, lai krīzes vadībā piedalās arī plašāks ekspertu loks, jo tas bagātina lēmumu pieņemšanu," teica Pavļuts, norādot gan, ka eksperti to dara sabiedriskā kārtā, tāpēc varbūt šis jautājums būtu kaut kā jārisina.

Veselības ministrs uzskata, ka šīs dienas diskusija "mūs tuvināja saprātīgiem lēmumiem par to, kā sabiedrībai rādīt plānu, kā soli pa solim iziet no pandēmijas un nonākt līdz normālākai dzīvei".

Preses konferencē jautāts, kā vērtē OVG piedāvājumu par ierobežojumu mīkstināšanu, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs sacīja, ka šie nav vienkārši jautājumi, kurus risina OVG, jo katru dienu jārēķinās ar riskiem, ko rada jebkuru pasākumu pieņemšana.

Viņš sacīja, ka līdzīgus pasākumus pirms gada bija grūti iedomāties, taču nu jau daudz vairāk zinām par šo slimību. Perevoščikovs pauda bažas, ka cilvēku savstarpējā komunikācija varētu pieaugt, tomēr saistībā ar veikaliem viņš norādīja, ka tur "varētu inficēties ļoti, ļoti retos gadījumos". Viņš atzina, ka darba kolektīvos būtu lielāki riski inficēties, ja cilvēki sāktu pulcēties darba dēļ.

Savukārt saistībā ar to, vai būtu iespējams mācības klātienē atsākt arī pie kumulatīvā saslimstības rādītāja 400 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, Perevoščikovs sacīja, ka tas nav viennozīmīgi vērtējams jautājums. Šobrīd tajās skolās, kur jau notiek klātienes mācības, tiek īstenota arī pedagogu un tehnisko darbinieku testēšana. Perevoščikovs norādīja, ka ir bijuši atsevišķi saslimšanas gadījumi skolās, kas atklāti pateicoties regulārai testēšanai, tādā veidā neļaujot slimībai izplatīties skolā. Pie jebkuru ierobežojumu mīkstināšanas ir jāizsver iespējamie riski un jāparedz konkrēti drošības protokoli, viņš papildināja.

Jautāts par valsts finanšu izlietojumu pašreizējā situācijā, Kariņš sacīja, ka "visa gada laikā Latvijā neesam pieņēmuši būtiskus lēmumus, kas radikāli maina budžeta bāzi. Tas, ko mēs pieņemam, ir vienreizējus lēmumi par izdevumiem, kas saistīti ar Covid-19, piemēram, piemaksas mediķiem, policistiem, robežsargiem, skolotājiem, vienreizējas izmaksas saistībā ar papildus slodzi, esam pieņēmuši lēmumus par vienreizēju izmaksu ģimenēm, atbalstu uzņēmējiem. Šie kopējie izdevumi ir prāvi un palielina mūsu ārējo parādu un budžeta deficītu, bet, ja skatāmies vidējā termiņā, piemēram, trīs gadu skatījumā. un to es esmu skatījies kopā ar Latvijas Bankas, Fiskālās disciplīnas padomes un citu institūciju pārstāvjiem, tad redzam, ka šobrīd šie rādītāji aug, taču nākamajos gados tie samazināsies. Mēs ļoti stingri vērojam, kāda ir mūsu izdevumu struktūra un pieskatām, lai viss, ko pašlaik atbalstām, ir saistīts ar Covid-19 un neatkārtosies nākotnē," sacīja Kariņš.

Valdība trešdien lēma valsts aģentūrai "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) piešķirt 1,9 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, informēja Satiksmes ministrija.

Finansējums piešķirts, lai CAA spētu turpināt savu funkciju izpildi Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Lai līdz gada beigām nodrošinātu Covid-19 vakcinācijas pieteikšanās un informatīvā tālruņa līnijas 8989 darbību, valdība piešķīra Nacionālajam veselības dienestam (NVD) 1,18 miljonus eiro lielu finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrijā (VM).

Valdība trešdien atbalstīja papildu finansējuma 100 000 000 eiro apmērā piešķiršanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Kopš atbalsta izmaksas sākuma līdz šā gada 16. martam VID ir saņemti pieteikumi dīkstāvē esošu darbinieku un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai un pašnodarbinātu personu ienākumu kompensēšanai (atbalstam par dīkstāvi) kopā 196 917 gadījumos; pieteikumi atbalstam nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai (atbalstam algu subsīdijai) kopā 57 989 gadījumos; 19 529 pieteikumi uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanas atbalsta izmaksai par 212,6 miljoniem eiro, liecina FM apkopotā informācija.

Tāpat valdībā tika uzklausīts Veselības ministrijas ziņojums par progresu saistībā ar vakcinācijas pret Covid-19 centru izveidi reģionos un galvaspilsētā. Ventspilī 30. martā notiks masu vakcinācijas centra pret Covid-19 pilotprojekts, tā valdības sēdē sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ziņots, ka valdībā trešdien prezentētais atvieglojumu scenārijs paredz, ka pēc Lieldienām varētu darboties visas tirdzniecības vietas, tomēr valdība par to vēl nevienojās.