Otrdien atbildīgās amatpersonas preses brīfingā informēja par vienotā atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem darbu Rīgas Kongresu namā. Brīfingam tiešraidē bija iespējams sekot arī portālā "Delfi".
Staķis žurnālistiem skaidroja, ka jau šobrīd Latvijā ir vairāki tūkstoši bēgļu, tādēļ būtu jāapsver kādi soļi kapacitātes celšanas virzienā. Lai gan otrdien norīkoti papildu darbinieki, lielāko noslodzi centrā patlaban pieredz Valsts robežsardze un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Saistībā ar lielo palīdzības meklētāju skaitu, dome arī tikusies ar iekšlietu ministri Mariju Golubevu (AP), kura centrā ir norīkojusi papildu darbiniekus.
Ņemot vērā, ka bēgļu skaits potenciāli vēl augs, tiek izskatīta iespēja Rīgā atvērt vēl vienu šādu centru. Pēc Staķa teiktā, kā viens no variantiem izskatīta iespēja centru atvērt bijušajā Rīgas Tehniskās universitātes ēkā Kaļķu ielā.
Tāpat politiķis aicināja arī citas pašvaldības atvērt šādus centrus, jo patlaban cilvēki tiekot virzīti uz Rīgu pat no attālākām pilsētām, kas tikai vēl vairāk palielina šī centra slodzi.
Līdz otrdienas pulksten 12 centrs nodrošinājis pirmreizējo reģistrāciju kopumā vismaz 612 personām, savukārt Rīgas pašvaldība izmitinājusi 300 cilvēkus.
"Lielākoties visi, kas nāk uz šo centru, ar atsevišķiem izņēmumiem, ir tādi, kuriem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vai Rīgas Civilās aizsardzības komisija jau mājvietu ir atradusi," skaidroja Staķis.
Preses konferencē arī tika atzīts, ka centrā vērsušos cilvēku skaits tomēr bijis krietni lielāks nekā sākotnēji prognozēts.
Tas esot arī saistīts ar to, ka centrs atvērās tikai vairākas dienas pēc karadarbības sākšanās, kas nozīmē, ka daļa bēgļu jau līdz šim bija nokļuvuši Latvijā. Runājot par situāciju kopumā, mērs gan izteicās, ka centrs esot operatīvi ticis galā.
Rīgas domes labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte aicināja izprast, ka šī nav standarta situācija, tādēļ arī pirmajā centra atvēršanās dienā pieredzēti vairāki izaicinājumi no darba organizēšanas puses.
Tāpat domes pārstāve skaidroja, ka bēgļiem ir nepieciešama dažāda veida palīdzība. Tādējādi, piemēram, ne katram ir vajadzīga sociālā palīdzība, taču kopumā Rīgas sociālais dienests pirmdien apkalpojis 184 personas, savukārt otrdien līdz pēcpusdienai – vismaz 160.
Vaicāta, vai centrs tiek galā ar šī brīža cilvēku plūsmu, Kondrāte akcentēja, ka nav pamata uzskatīt, ka centram nepietiktu kapacitātes, proti, izaicinājumus radot tieši tas, ka šobrīd vēl notiek daudz skaidrojošā darba, lai organizētu cilvēku plūsmas.
Kā vēl vienu argumentu centra pietiekamajai kapacitātei domes pārstāve minēja to, ka bēgļiem ir dažādas vajadzības un daļa no viņiem ir tādi, kuriem ir tikai nepieciešama vīza, kas ļauj organizēt darbu vairāku dienu griezumā.
Lai uzlabotu organizāciju, pēc Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieces Lindas Ozolas (JKP) paustā, patlaban norit darbs pie elektroniskas sistēmas rindu plānošanai. Tas ļaušot cilvēkiem pierakstīties uz konkrētu laiku, kad ierasties, lai līdz ar to nav jāpavada ilgs laiks, stāvot rindā klātienē. Tāpat deputāte vērsa uzmanību, ka, lai gan kopumā pirmdien izņemto rindas numuriņu skaits pārsniedza 800, patiesais cilvēku skaits, kuri gan iestājušies rindā, gan jau saņēmuši palīdzību ir lielāks, jo nereti vienu numuriņu izmanto vairākas personas vai visa ģimene.
Rīgas mērs arī pavēstīja, ka notiek darbs pie izglītības jautājumu risināšanas, bēgļiem piesakot bērnus Rīgas izglītības iestādēs. Līdz šim visliekākā interese izrādīta par Rīgas Ukraiņu vidusskolu, kur tiekot apsvērtas iespējas mācību iestādei nodrošināt papildu telpas.
Jau vēstīts, ka pirmdien, 7. martā, Rīgā, Kongresu namā atvērtais atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem nav ticis galā ar bēgļu pieplūdumu.
Kā vēstīja aģentūra LETA, pirmdien pakalpojumi sniegti mazāk nekā 300 reizes, bet izsniegti aptuveni 700 numuriņi rindai pakalpojuma saņemšanai.
Savukārt pēc bēgļu stāstītā, pieteikto numuriņu skaits esot bijis lielāks par 800. Līdz ar to izveidojās situācija, ka cilvēki, kuri bija ieradušies uz centra atvēršanu jau pulksten 9, nogaidīja rindā visu dienu. Turklāt, arī izstāvot rindu, viņiem neesot ticis piedāvāts tas, ko centra atvēršanā solījuši tā organizētāji.
Kā skaidroja kāda sieviete, kura pirms pāris dienām ir atbraukusi uz Latviju un apmetusies pie radiniekiem, pēc gaidīšanas rindā visas dienas garumā viņai nav iedots ne braukšanas talons Rīgas sabiedriskajā transportā, ne līdzekļi iztikai, ne pārtikas paka.
Turklāt, ņemot vērā, ka viņas rinda pienākusi dienas beigās, viņa neesot paguvusi arī noformēt vīzu. Visu dienu Kongresu namā viņa pavadījusi arī bez iespējas paēst.
Arī pašvaldībā apstiprināja, ka neesot sniegta visa nepieciešamā palīdzība normatīvo aktu trūkumu dēļ.
Jau ziņots, ka Krievijas iebrukums Ukrainā, kura laikā tiek terorizēti bombardēti civiliedzīvotāji, ilgst jau gandrīz divas nedēļas. Latvija un citas valstis steigušās palīgā kara postītajai valstij.
Kijeva turpina uzstāt uz nepieciešamību slēgt gaisa telpu virs Ukrainas, lai pārtrauktu Maskavas dominanci gaisā un civilās infrastruktūras bombardēšanu. Krievija neapstāsies Ukrainā, brīdina Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Delfi" turpina sekot notikumiem kara 13. dienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
