Video: Satversmes tiesa skaidro spriedumu par Stambulas konvencijas atbilstību Satversmei
Foto: Shutterstock

Piektdien, 4. jūnijā, Satversmes tiesa (ST) rīkoja preses konferenci, kurā skaidroja savu nolēmumu lietā, kurā Stambulas konvencija tika atzīta par atbilstošu valsts pamatlikumam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Preses konferencē piedalījās ST priekšsēdētāja Sanita Osipova, kā arī ST priekšsēdētājas vietnieks Aldis Laviņš, kā arī ST tiesnese Daiga Rezevska.

Jau vēstīts, ka ST atzina Stambulas konvenciju par atbilstošu Satversmei.

ST lietu skatīja rakstveida procesā.

Deputāti, kas iesniedza lietu, ST iepriekš pauda uzskatu, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmē ietvertajām Latvijas valsts konstitucionālo identitāti veidojošām ģimenes un kristīgām vērtībām, Satversmes 99. pantā ietvertajām tiesībām uz domas un apziņas brīvību, kā arī Satversmes 110. pantā ietvertajai tradicionālas ģimenes aizsardzībai.

Pieteikuma iesniedzēji norādīja arī uz Stambulas konvencijas 4. panta 4. punkta iespējamo pretrunu ar Satversmes 91. pantā ietverto diskriminācijas aizlieguma principu. Proti, šajā apstrīdētajā normā paredzētie īpašie pasākumi vardarbības novēršanai, kas attiecas tikai uz sievietēm, varot radīt atšķirīgu attieksmi uz dzimuma pamata.

Viņu ieskatā Stambulas konvencijas 14. pants uzliek valstij pienākumu iekļaut izglītības programmās jautājumus par personām, kuras neidentificē sevi ar savu bioloģisko dzimumu, piemēram, transpersonām un transseksuālām personām.

Šāds regulējums esot pretējs Satversmes 112. pantam, kurā bērna vecākiem esot ietvertas tiesības nodrošināt bērniem izglītību, kas atbilst viņu reliģiskajai pārliecībai un filozofiskajiem uzskatiem.

Deputāti pauda uzskatu, ka bez ST iesaistes varētu būt apgrūtināta lemšana par konvencijas ratifikāciju Saeimā, ņemot vērā, ka vislielākās debates, tajā skaitā juridiskie argumenti, līdz šim bijušas tieši par atsevišķu konvencijā iekļauto tiesību normu atbilstību Latvijas pamatlikumam.

Visaptverošu izvērtējumu par to var sniegt vienīgi ST, kuras skaidrojums nodrošinātu, ka Saeima, vēlāk lemjot par konvencijas ratifikāciju, pieņem Satversmei atbilstošu līgumu, uzskata deputāti.

Eiropas Padome Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu pieņēma 2011. gada 11. maijā, un tās nolūks ir mudināt valstis darīt visu iespējamo, tai skaitā pieņemt nepieciešamos normatīvos aktus, lai aizsargātu ikviena, īpaši sieviešu, tiesības uz dzīvi bez vardarbības gan sabiedriskajā, gan privātajā dzīvē.

Konvencijai ir pieci mērķi, tajā skaitā aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības, to novērst un izskaust, sekmēt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību, nodrošinot sieviešu tiesību un iespēju paplašināšanu, izstrādāt visaptverošu sistēmu, lai aizsargātu no vardarbības ģimenē cietušos upurus un viņiem palīdzētu, veicināt starptautisku sadarbību šādas vardarbības izskaušanai, kā arī nodrošināt atbalstu nevalstisko organizāciju un tiesībaizsardzības institūciju efektīvai sadarbībai, izskaužot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.

Latvija Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu parakstīja 2016. gada pavasarī pēc attiecīga Ministru kabineta lēmuma un deleģējuma labklājības ministram.

Eiropas Parlaments iepriekš pieņēma rezolūciju, kurā aicina Eiropas Savienības dalībvalstis, kas konvenciju līdz šim ir tikai parakstījušas, nekavēties ar tās ratifikāciju.

Šajā rezolūcijā kā viena no valstīm minēta arī Latvija. Latvijas sabiedrībā jautājums par šīs konvencijas ratificēšanu izsaucis plašas debates.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Artūrs Toms Plešs Jaunā Vienotība Koronavīruss Covid-19 Stambulas konvencija Inese Voika Ainars Latkovskis Anda Čakša Arvils Ašeradens Atis Lejiņš Dace Rukšāne Daniels Pavļuts Eiropas Padome Eiropas Savienība Mārtiņš Bondars Rihards Kozlovskis Saeima Satversmes tiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form