Foto: F64
Apvienības "Vienotība" Saeimas frakcijas deputāti atkārtoti iesnieguši grozījumus Saeimas Kārtības rullī, paredzot, ka turpmāk, ievēlot valsts amatpersonas, deputātiem būs jābalso atklāti, portālu "Delfi" informēja "Vienotības" preses sekretāre Laila Timrota.

"Šie ir nozīmīgi, iepriekš Saeimas vairākuma atbalstu neguvuši priekšlikumi, kuru mērķis ir izskaust korupcijas riskus un stiprināt tiesiskumu, lēmumu un rīcības caurskatāmību. Jācer, ka šobrīd, kad sabiedrība jo īpaši rūpīgi vērtē ikvienu Saeimas deputātu rīcību un lēmumu, šie priekšlikumi beidzot gūs nepieciešamo parlamenta atbalstu," norāda "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.

"Šobrīd Saeimas Kārtības rullis paredz nesamērīgi daudz aizklātu balsojumu par valsts amatpersonām, ko deputāti nereti izmantojuši, lai slēptu savus balsojumus un to motīvus. Līdzšinējā bēdīgā pieredze, kad deputātu vārdi atšķiras no darbiem, kā tas bijis, balsojot par Māra Vīganta un Andreja Judina apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesnešu amatā, kā arī neapstiprinot ģenerālprokurora amatā Jāni Maizīti, ir ne vien mazinājusi sabiedrības uzticību politiķiem, bet arī radījusi grūtības nozīmīgiem amatiem atrast atbilstošus kandidātus," norāda "Vienotības" pārstāvji.

Izstrādātie grozījumi paredz, ka Saeimai būs atklāti jāievēl visas amatpersonas, tostarp, tiesībsargs, valsts kontrolieris, tiesneši, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs un citi. Aizklātu balsojumu "Vienotības" deputāti rosina saglabāt tikai Satversmē paredzētajai Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanas procedūrai, kā arī, ievēlot Saeimas Prezidija locekļus.

Grozījumu mērķis ir veicināt caurskatāmību un atklātību lēmumu pieņemšanas procesā, šādi veicinot arī sabiedrības uzticību Saeimai un politiķiem. "Parlamenta deputātu pienākums ir skaidrot savus lēmumus un ar argumentiem tos pamatot, nevis slēpt savu viedokli, izmantojot aizklātus balsojumus. Atklāti balsojumi liks katram deputātam skaidrot savus apsvērumus vēlētājiem un pamatot savu izvēli, veicinot diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai kandidātu un nostiprinot pārliecību, ka lēmums tiešām tiek pieņemts parlamentā," norādīja Timrota.

Jau vēstīts, ka februārī Saeima neatbalstīja identiskus grozījumus Kārtības rullī par atklātajiem balsojumiem. Par likumprojekta nodošanu komisijām nobalsoja 37 deputāti no "Vienotības" un VL-TB/LNNK frakcijām. Pret bija 51 deputāts no "Saskaņas centra", Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Par labu Latviju" (PLL) frakcijām. Atturējās Dana Reizniece (ZZS) un PLL pārstāvji Guntis Ulmanis un Inese Šlesere.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!