Finanšu ministrs atgādināja, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu no nākamā gada pensiju piemaksas vairs nebūs, un valstij jāpieņem lēmums par tālāko rīcību.
Vilks uzskata, ka būtu jāstrādā pie sociāli atbildīgāka mehānisma izveides, kas sniegtu atbalstu pensionāriem ar mazajām pensijām. Ministrs norādīja, ka "nevar automātiski izdomāt kaut kādu indeksāciju, kad piemaksu daļa paliek kaut kur nost". "Tā būtu tāda populistiska lēkāšana," sacīja ministrs. Viņš uzsvēra, ka nedrīkst "vieglprātīgi ņemt un pārdalīt jebkurā atsevišķā budžeta pozīcijā ietaupījušos līdzekļus, lieliski zinot, ka tāpat būs apmēram pusmiljarda budžeta deficīts".
Vilks arī norādīja, ka "bumba šobrīd ir Labklājības ministrijas (LM) laukumā", jo tai esot "precīzie aprēķini", tāpēc tieši ministrijai būtu jānāk ar priekšlikumiem sociāli taisnīgākai piemaksu sistēmai un, ja sabiedrībā tiem būs atbalsts, valdība tos varētu arī apstiprināt. Finanšu ministrs uzskata, ka turpmākie daži mēneši ir pietiekams laiks priekšlikumu sagatavošanai.
Ministrs arī atgādināja, ka nākamā gada valsts budžeta konsolidācija ir jāveic uz izdevumu rēķina, neceļot nodokļus, kas nozīmē, ka "valsts turpina dzīvot taupīgāk". Vilks norādīja, ka prognozētās konsolidācijas apjoms visu laiku samazinoties, un šobrīd tas esot "daudz tuvāk" 100 miljoniem latu nekā sākotnēji prognozētajai augšējai robežai – 180 miljoniem latu. Taču "pēkšņa nepamatota indeksācija nepieciešamās konsolidācijas apjomu var būtiski palielināt", uzsvēra Vilks.
Valdība šobrīd turpinot budžeta izstrādi pēc iepriekš saskaņotā grafika, taču "vēsturiski izveidojies, ka budžeta pieņemšana ir jaunās Saeimas un jaunās valdības uzdevums", stāstīja ministrs, norādot, ka vispirms ir jāsagaida sestdien paredzētā referenduma par Saeimas atlaišanu rezultātus.
Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien ārkārtas sēdē nolēma nodot atbildīgajām komisijām Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas sagatavotos grozījumus likumā par pensijām, kas paredz šajā gadā atsākt krīzes gados iesaldēto pensiju indeksāciju.
Grozījumi paredz atsākt to vecuma un citu pensiju indeksāciju, kas nepārsniedz 165 latus mēnesī. Likumprojektā teikts, ka šāda apmēra pensijas pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Ja indekss mazāks par skaitli "1", tad valsts pensijas netiktu pārskatītas.
Paredzēts, ka likuma grozījumi to atbalstīšanas gadījumā stātos spēkā šā gada 1.septembrī. Pensiju indeksācija skartu aptuveni 430 000 dažādu pensiju saņēmējus jeb vairāk nekā 70% no kopējā pensiju saņēmēju skaita.
Jau vēstīts, ka pensiju indeksācija, sākoties krīzei, tika "iesaldēta". Patlaban likumā noteikts, ka pensijas netiks indeksētas līdz 2013.gadam. Taču jūnija vidū ZZS Saeimas frakcija ar opozīcijas balsīm panāca, lai attiecīgie likuma grozījumi pensiju indeksācijas atsākšanai jau šogad tiktu nodoti komisijām.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) izteicies, ka valdība atbalstīs tādu pensiju indeksāciju, kas būs fiskāli neitrāla jeb neprasīs papildu naudu. Lai tas tā būtu, pensiju indeksācija būtu jāveic esošā pensiju budžeta ietvaros. Pret indeksāciju iebilst arī finanšu ministrs Andris Vilks (V) un Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.
Labklājības ministrija piedāvā arī variantu atsākt indeksēt vecuma un citas pensijas, kas nepārsniedz 135 latus, tādējādi jūtami mazinot nepieciešamos finanšu līdzekļus, salīdzinot ar ZZS variantu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
