Foto: F64
Atzīstot, ka līdz šim darīts pārāk maz, lai no citām Eiropas Savienības valstīm atgūtu miljonus eiro līdzšinējo tūkstošu vietā, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sola uzlabot naudas atgūšanu no ārvalstīm par tiem ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem, kas izmanto Latvijas valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus, ceturtdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Trešdien LTV raidījumā "Tieša runa" jau izskanēja, ka viens no veidiem, kādā varētu iegūt daļu trūkstošā finansējuma veselības nozarei, būtu "rēķinu piestādīšana" tām Eiropas Savienības valstīm, kurās nodokļus maksā tie Latvijas valstspiederīgie, kas dzimteni apmeklē, lai saņemtu valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

Veselības ministre paziņoja, ka tikai nesen ir savienotas datu bāzes, kas ļauj identificēt – kuri iedzīvotāji strādā ārvalstīs un tur arī maksā nodokļus. Savukārt tas dod Latvijai iespēju izmantot Eiropas Savienībā esošo savstarpējo norēķinu kārtību un ārstēšanai iztērētos miljonus piedzīt no valstīm, kur šie cilvēki dzīvo.

"No šiem 400 tūkstošiem cilvēku, kas ar augstu varbūtību ir ārpus Latvijas, 130 000 pagājušajā gadā vismaz vienu reizi izmantojuši Latvijas veselības aprūpes pakalpojumus. Šie cilvēki, kas ir kādas citas valsts nodokļu maksātāji, pie mums par 47 miljoniem gadā izmanto veselības aprūpes pakalpojumus. Par šo mūsu tautieti, kurš strādā Īrijā un Īrijā maksā nodokļus, bet atbrauc šeit un izmanto mūsu veselības aprūpes pakalpojumus, šo rēķinu (vajadzētu) piestādīt Īrijai," pauda Viņķele.

Raidījums noskaidrojis, ka citās valstīs ir jau šāda prakse. Latvija citām valstīm samaksā vidēji astoņus miljonus eiro gadā. Savukārt līdz šim Latvija no citām valstīm pieprasījusi vien 300 tūkstošus eiro. Nacionālajā veselības dienestā (NVD) uzsver – ar naudas atgūšanu grūtību nav, grūtības ir atrast, par kuru pacientu kurai valstij naudu prasīt. Proti, no apmēram 400 tūkstošiem aizbraukušo tikai 70 tūkstoši reģistrējuši savu deklarēto adresi ārpus Latvijas. Pārējie ārsta kabinetā turpina uzdoties par mūsu valsts iedzīvotājiem un nav mehānisma, lai viņus pieķertu.

Tiesa, situācija mainīsies pēc šāgada 1. jūlija, kad plānots ieviest jauno veselības apdrošināšanas sistēmu, tajā jāuzrādās tiem, par kuriem Latvijā maksā darba devējs vai valsts. Tikmēr Latvijas Veselības ekonomikas asociācijā gan apšauba, ka tautieši tiešām brauc šurp pēc valsts apmaksāta pakalpojuma. Viņu rīcībā ir informācija, ka liela daļa Latvijā ārzemēs dzīvojošo tautiešu izmanto maksas pakalpojumus, piemēram, vēnu operācijas, acu operācijas, zobārstniecības pakalpojumus.

Nākamnedēļ Viņķele ar šiem plāniem iepazīstinās kolēģus Ministru kabinetā un plašāk skaidros, kā valsts plāno atgūt naudu. Ministres aprēķini liecina, ka gadā no Īrijas, Anglijas, Vācijas un citām valstīm varētu atgūt vismaz 12 miljonus eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!