Saeima ceturtdien, 31. martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Civilās savienības likumprojektu, kas tostarp paredz regulēt viena dzimuma pāru tiesības. Neviennozīmīgi vērtēto likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja 41 deputāts, to neatbalstīja septiņi deputāti, bet divi balsojumā atturējās.
Debašu laikā deputāts Mārtiņš Šteins (AP) likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā nodēvēja par vēsturisku, jo jaunais regulējums paredz aizsargāt visas ģimenes, galvenokārt tās, kurām nav pieejama valsts aizsardzība tāpēc, ka šīs attiecības nav reģistrētas.
Viņš informēja, ka patlaban Administratīvajā tiesā iesniegti teju 30 viendzimuma pāru pieteikumi ģimenes fakta atzīšanai, tāpēc gadījumā, ja Administratīvā tiesa nolems, ka šīs ģimenes ir uzskatāmas par ģimenēm, tad ir rodas jautājums par šī lēmuma piemērošanu. Šteina ieskatā, daļēji šo problēmu atrisinās Civilās savienības likums.
Šteins minēja piemērus, kad nereģistrētu attiecību rezultātā faktiskais dzīvesbiedrs nevar saņemt nodokļu atvieglojumus, pieņemt par otru cilvēku lēmumus veselības aprūpes jomā, nevar saņemt atbalstu partnera nāves gadījumā utt. "Nevaram likt šķēršļus cilvēkiem, kuri nav noslēguši savienību. Civilās savienības likums sakārtos tiesiskās attiecības valsts līmenī," uzsvēra Šteins.
Savukārt deputāts Jānis Iesalnieks (NA) atgādināja, ka šis Saeimas sasaukums jau divas reizes ir skatījis un abas noraidījis līdzīgus likumprojektus. Pēc viņa teiktā, arī Civilās savienības likums paredz to pašu, ko abi iepriekš noraidīties, proti, viendzimuma pāriem iespēju laulāties, tādējādi apejot Satversmē noteikto, kas ir "neētiski un juridiski nekorekti".
Iesalnieks norādīja, ka Civilās savienības likums tika izstrādāts, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedum, kurā par neatbilstošu valsts pamatlikumam tika atzīta Darba likuma norma, kas neparedz aizsardzību un atbalstu viendzimuma pāriem saistībā ar bērna piedzimšanu tādā apmērā, kā tas likumā noteikts bērna tēvam. Deputāts piebilda, ka ceturtdien Saeima jau pieņēma attiecīgus grozījumus Darba likumā, kas būtībā izpilda Satversmes tiesas spriedumu.
"Nav nepieciešams ieviest vēl vienu ģimenes tiesību institūtu ar apšaubāmu atbilstību Satversmei," uzsvēra Iesalnieks.
Iesalnieks arī ironizēja par koalīcijā esošās partijas "Konservatīvie" (iepriekš – Jaunā konservatīvā partija) priekšvēlēšanu programmā minēto, ka partijas izpratnē laulība var būt tikai savienība starp vīrieti un sievieti, kā tas ir nostiprināts Satversmē. "Aicinu visus Saeimas deputātus balsot atbilstoši tam, ko esat solījuši saviem vēlētājiem, jo pretēja rīcība būtu uzskatāma par vēlētāju krāpšanu," uzsvēra Iesalnieks.
Deputāts Krišjānis Feldmans (Konservatīvie) uzsvēra, ka viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam vienmēr bijis svarīgi saglabāt Satversmē un Civillikumā ierakstīto laulības un ģimenes jēdziena negrozāmību. Tāpat viņš atzina, ka partijas vērtība ir demokrātija un tiesiskums. "Demokrātijā pastāv uzskatu dažādībā, bet līdzsvaru tajā nodrošina tiesiskums. Tieši tiesiskums nodrošina tiesību normās balstītas demokrātijas funkcionēšanu, tai skaitā cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu," sacīja Feldmans.
Viņš uzsvēra, ka Satversmes tiesas spriedumi ir saistoši visiem un tie ir izpildāmi neatkarīgi no katra deputāta subjektīvā viedokļa par konkrētiem spriedumiem. Civilās savienības likums esot arī nepieciešams, lai izpildītu Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumus.
"Ir jārada mehānisms, kas neaizskarot laulību un ģimeni, tomēr nodrošina tiesisko aizsardzību arī pavisam mazam cilvēku skaitam, vienlaicīgi ļaujot mums izvairīties no pārsteigumiem, un dod iespēju noraidīt jebkādus turpmākus Eiropas Savienības pārmetumus," piebilda Feldmans.
Vienlaikus deputāts atzina, ka civilās savienības regulējuma pieņemšana neskar to laulības un ģimenes institūtu, kāds ir ietverts Civillikumā. Feldmans iezīmēja civilās savienības atšķirību no laulības.
"Laulība ir sociāli un juridiski atzīta un saimnieciska savienība, arī tai skaitā seksuāla. Turpretī šī likuma mērķis ir tikai noteikt personu savstarpējās nemantiskās un mantiskās tiesības un pienākumus. Netiek prezumēts, ka starp pusēm ir jābūt jebkāda veida seksuālām attiecībām, nav paredzēta uzvārda maiņa pēc savienības noslēgšanas, nav paredzēta pušu likumiskā mantošana, jo civilās savienības puses nav radinieki Civillikuma izpratnē," skaidroja Feldmans.
Viņš arī akcentēja, ka civilās savienības puses nav viens otram neatraidāmie mantinieki, nav paredzēta civilās savienības nodibināšana dzimtsarakstu nodaļās un baznīcās, turklāt likumprojekts neparedz ārvalstīs reģistrētu civilo savienību atzīšanu Latvijā, jo valstī tiks atzītas tikai Latvijā reģistrētas civilās savienības.
"Likumprojekts neapdraud ne Satversmē, ne Civillikumā definētos laulības un ģimenes jēdzienus," uzsvēra Feldmans.
Opozīcijas deputāte Ramona Petraviča (Neatkarīgie) Civilās savienības likumprojektu nodēvēja par neveiksmīgu pakaļdarinājumu esošajam laulības konceptam, turklāt likums var tikt izmantots, lai mēģinātu sagraut laulības un dabiskas ģimenes konceptus. Viņa ir pārliecināta, ka Satversmes tiesa nevar uzspiest pieņemt to, kas nav ierakstīts Satversmē.
Deputātes ieskatā, nākamais solis pēc šī likuma pieņemšanas būs legāli atļaut surogātmātes, kā arī Civilās savienības likums diskriminē tādas kopdzīves formas, kad cilvēki izvēlas dzīvot pa trim vai pieciem. Petraviča arī norādīja uz gadījumu Lielbritānijā, kad sieviete paudusi vēlmi apprecēt 93 gadus vecu lustru."Vai diskriminēsim arī šādas iespējas?" vaicāja deputāte.
Opozīcijas deputāts Ēriks Pucens stāstīja kolēģiem, ka viņš "Kristīgajā Radio" dzirdējis kāda mācītāja teikto, kurš uzskata, ka šis nav saucams par civilās savienības likumu, bet gan surogātģimenes savienības likumu.
Aleksandrs Kiršteins (NA) pauda pārliecību, ka Civilās savienības likums ir "spļāviens sejā ģimenēm", kā arī tas ir solis uz laulības institūta graušanu un atļauju laulāties homoseksuāliem pāriem.
Opozīcijas deputāts Ralfs Nemiro (Netakarīgie) aicināja izbeigt Saeimā debatēt par šo likumprojektu, bet to nodot tautas nobalsošanai.
Deputāts Arvils Ašeradens (JV) noraidīja bažas, ka Civilās savienības likums aizvietos laulības institūtu. Deputāts uzsvēra, ka šis likums sniedz praktisku risinājumu dažādām kopdzīves formām, kā piemēru minot gados vecus cilvēkus, kuri dzīvo kopā praktisku apsvērumu dēļ. "Šis ir izcils risinājums šādiem pāriem," uzsvēra Ašeradens.
2020. gadā Satversmes tiesa spriedumā par neatbilstošu valsts pamatlikumam atzina Darba likuma normu, kas neparedz aizsardzību un atbalstu viendzimuma pāriem saistībā ar bērna piedzimšanu tādā apmērā, kā tas likumā noteikts bērna tēvam.
Lai noteiktu ģimenes attiecību tiesisko regulējumu un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus ar atbilstošu formu un saturu, likumdevējam nepieciešams veikt padziļinātu un kompleksu izpēti, teikts spriedumā.
Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, Tieslietu ministrija (TM) izstrādāja Civilās savienības likumprojektu. Ar kuru paredz nodrošināt, ka civilajās savienībās sastāvošas personas kļūst valstij "redzamas" un tām ir likumā nodrošināts minimālais nepieciešamais tiesiskais regulējums:
- civilās savienības noslēgšanas process (personu tiesības noslēgt civilo savienību un to ierobežojumi);
- civilās savienības izbeigšanās;
- civilās savienības pušu savstarpējās attiecības (personiskās un mantiskās).
Likumprojekts nosaka, ka civilo savienību var noslēgt divas fiziskas pilngadīgas personas notariālā akta formā, personīgi klātesot pie notāra. Civilo savienību aizliegts noslēgt personām, kuras sastāv laulībā; ir noslēgušas civilo savienību ar citu personu, un tā ir spēkā; ir radinieki taisnā līnijā, brāļiem un māsām un pusbrāļiem un pusmāsām; adoptētājiem ar adoptētajiem. Civilo savienību noslēdz bez termiņa.
Tāpat likumprojektā atrunāta civilās savienības izbeigšanās, proti, ar vienas puses nāvi; ja puses stājas savstarpējā laulībā; pusēm vienojoties pie notāra; ar tiesas spriedumu (ja viena no pusēm nevēlas savienību izbeigt). Izbeidzot civilo savienību, ir jāizlemj vai pusēm jāvienojas par kopīgās mantas sadali; kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesību izmantošanu un uzturlīdzekļiem.
TM piedāvātais likumprojekts arī paredz, ka civilā savienība uzliek pusēm pienākumu gādāt un atbalstīt vienai otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši katras puses ienākumiem. Kopīgas mājsaimniecības ietvaros pusēm ir vienādas tiesības. Katrai pusei ir tiesības patstāvīgi rīkoties ar savu mantu nāves gadījumam, taisot testamentu, kā arī noslēgt mantojuma līgumu.
Likumprojektā ietvertās civilās savienības pušu mantiskās tiesības un pienākumi paredz, ka katra puse patur mantu, kas tai piederējusi pirms civilās savienības noslēgšanas, un mantu, ko iegūst savienības laikā kā atsevišķu mantu. Regulējuma projekts arī paredz, ka viss, ko puses savienības laikā iegūst kopīgi vai viena no tām, bet ar abu pušu līdzekļiem vai otras puses darbības palīdzību, ir abu pušu kopīga manta.
No piedāvātā regulējuma izriet, ka civilā savienībā puses kopīgo mantu pārvalda un ar to rīkojas kopīgi, rīcībai ar kopīgo mantu nepieciešama otras puses piekrišana. Par saistībām, ko puses noslēgušas kopīgi, tās atbild ar kopīgo mantu un katra ar savu atsevišķo mantu, ja kopīgās mantas nepietiek. Vienas puses manta neatbild par otras puses saistībām. Pušu mantiskās attiecības izbeidzas ar civilās savienības izbeigšanos.
Lai Civilās savienības likums varētu atbilstoši funkcionēt, būtu nepieciešams izdarīt grozījumus virknē likumu un Ministru kabineta noteikumu, tostarp Notariāta likumā, Fizisko personu reģistra likumā, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, Civilprocesa likumā u.c.
Vienlaikus TM atzīst, ka likumprojektā nav iekļauti personisko un mantisko attiecību jautājumi, piemēram; pušu mantas šķirtība, pušu likumiskā mantošana; ārvalstīs reģistrētu dažādu dzimumu partnerattiecību un viena dzimuma personu dažādu savienību veidu atzīšana; katras puses atsevišķo bērnu aizgādība, uzturlīdzekļi, saskarsme, bērnu adopcija; pušu uzvārds pēc savienības noslēgšanas.
TM ieskatā, ar Civilās savienības likuma pieņemšanu tiktu izpildīts pirmais no Satversmes tiesas dotajiem uzdevumiem – noregulēt ārpus laulības dzīvojošo personu personiskās un mantiskās attiecības.
Jau ziņots, ka Saeimā par likumprojektu notikušas asas debates. Pret to iebilduši arī Latvijas kristīgo baznīcu vadītāji.
Satversmes tiesa 2020. gada novembrī par neatbilstošu Satversmei atzina Darba likuma normu, kas neparedz bērna bioloģiskās mātes partneres, kas ir bērna bioloģiskās mātes un jaundzimušā bērna ģimenes locekle, tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
