Radari fiksēs arī to, vai automašīna ir apdrošināta un vai ir izieta tehniskā apskate.
Zivtiņš stāstīja, ka vispirms ar fotoradariem tiks aprīkots Rīgas reģions, tostarp Ogre un Jūrmala, un pakāpeniski deviņu mēnešu laikā "ātruma ķērāji" parādīsies uz ceļiem visā valstī. No 160 fotoradariem trīsdesmit būs pārvietojami. Pirmie fotoradari Rīgas reģionā sāks strādāt 21.oktobrī, Zivtiņš gan pieļāva, ka būs vēl jāatrisina kādas tehniskas problēmas, taču oktobra beigās pirmie radari būs.
Nākamie fotoradari parādīsies virzienā uz Liepāju.
Fotoradarus izvietos vietās, kur notikuši vairāki smagi negadījumi, piemēram, Salu tilts, nobraucienā uz Mūkusalas ielu. Tāpat radari tiks izvietoti pie skolām. "Pamatfunkcija būs ar ceļa zīmēm un fotoradaru klātbūtni novērst šo negadījumu konkrētā vietā," norādīja Zivtiņš.
Policija arī publiski atklās karti ar fotoradaru novietojumu. "Karte nav slepena, tā tiks ievadīta arī visās GPS ierīcēs," piebilda Zivtiņš.
Pirms visiem stacionārajiem fotoradariem būs arī brīdinājuma zīmes noteiktā attālumā.
Runājot par mērījumu precizitāti, Prevencijas pārvaldes priekšnieks uzsvēra, ka piegādātās ierīces ir vienas no modernākajām pasaulē.
"Kļūda ir trīs kilometri, un no 54 kilometriem stundā pēc likuma fotoradariem vajadzētu sākt strādāt, bet mums ir svarīgs bīstamais ātrums, kas var nodarīt neatgriezeniskas sekas cilvēkiem, pilsētā ir plus divdesmit un ārpus pilsētas - plus trīsdesmit," norādīja Zivtiņš.
"Būs arī tolerance, bet tas nenozīmē, ka pilsētā visi varēs braukt ar 60 kilometriem stundā tur, kur drīkst braukt ar 50 kilometriem stundā. Ja ir atļautais - 50, tad braucam ar 50. Tolerance, protams, būt, bet es negribu dot cilvēkiem cerības. Pie skolām nebūs nekādas tolerances, ja tas būs taisns un pārredzams ceļš - būs tolerance," atzina pārvaldes šefs.
Transporta līdzekļi tiks fiksēti arī no aizmugures, jo motocikliem numura zīme ir aizmugurē. Arī nakts laikā tiks bildēts no aizmugures, lai neapžilbinātu autovadītājus.
Zivtiņš arī pastāstīja, ka Valsts policijai "nav ne silts, ne auksts" no tā, cik daudz tiks iekasēts par pārkāpumiem, jo policijas interesēs ir samazināt negadījumu skaitu. Iekasētās soda naudas tiešā veidā nenonāks policijas budžetā, turklāt 35% no "peļņas" aiziet privātajam investoram, kas fotoradarus piegādāja.
"Tēriņiem Valsts policijai šī nauda pēc likuma nepaliek, mēs neesam ieinteresēti nopelnīt vairāk," norādīja Zivtiņš.
Ieviešot fotoradarus, policija plānojusi līdz 2013.gadam samazināt par 75% bojāgājušo skaitu uz ceļiem, salīdzinot ar 1991.gadu. "Šobrīd statistika ir ļoti pozitīva, bet praktiski mēs esam izsmēluši visus resursus, ga juridiskos, gan fiziskos, tāpēc ir nepieciešami visādi jaunievedumi," atzina Zivtiņš.
Pašlaik statistika liecina, ka šo mērķi izdosies sasniegt, jo ik gadu vērojams samazinājums par 50 cilvēkiem. "Var jau visādi mūs lamāt un bārt, bet, ja mēs varam piecdesmit cilvēkus izglābt, tas būs ļoti labi," norādīja Prevencijas pārvaldes priekšnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
