VK pēc revīzijas: peldbaseinu bums ir slogs pašvaldību budžetiem nākotnē
Foto: LETA

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem. Valsts kontrole 15 pašvaldībās vērtēja šādu infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā atklājās visnotaļ bēdīga nākotnes aina - lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs, portālu "Delfi" informēja Valsts kontrolē (VK).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro. Pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu, atgādina VK.

Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu – pat, ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.

"Valsts kontroles ieskatā valstij ir jārada iespējas pašvaldībām aizņemties finanses, lai savās teritorijās attīstītu patiešām prioritārus projektus, taču Valsts kases aizdevumu sistēma ir ievērojami jāuzlabo, lai finansējumu saņemtu tikai ilgtermiņā ekonomiski pamatoti projekti, kā arī lai pašvaldību un valsts politika izglītības, sporta, satiksmes, veselības, sociālajā vai kādā citā jomā būtu saskaņota un nenonāktu pretrunās," uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Kā uzskatāmu piemēru pašvaldību neapdomībai lielo objektu plānošanā un būvniecībā VK min peldbaseinu būvniecības bumu, kas īpaši raksturīgs pēdējos gados. Pašvaldības ir ieguldījušas 3 līdz 12 miljonus eiro peldbaseinu un ar peldbaseiniem savienoto sporta kompleksu būvniecībā, bet to darbībai pastāvīgi nepieciešama arī pašvaldību dotācija, kas sedz lielāko daļu no objektu izdevumiem. Pēc 10 gadiem, kad būs jānomaina iekārtas vai tajās jāveic būtiski ieguldījumi, peldbaseinu uzturēšanai katra pašvaldība būs izlietojusi vismaz divus līdz trīs miljonus eiro.

Nerēķinās ar nākotni

Viens no piemēriem ir Kuldīgas novada peldbaseins, norāda VK. Kuldīgas novada pašvaldība pirms projekta īstenošanas nevērtēja tā ietekmi uz pašvaldības budžetu. Objekta izdevumi 2018.gadā gandrīz trīs reizes pārsniedza ieņēmumus, peldbaseina ieņēmumiem vidēji mēnesī sasniedzot vien astoņus tūkstošus eiro.

Arī pašvaldībās, kuras ir veikušas ieņēmumu un izdevumu aprēķinu pirms projekta īstenošanas, prognozes par objekta darbību bieži vien ir optimistiskākas nekā patiesie darbības rezultāti. Piemēram, Siguldas sporta centram, kuru Siguldas novada pašvaldība ir iznomājusi pašvaldības kapitālsabiedrībai, faktiskās izmaksas vairākās pozīcijās būtiski atšķīrās no iepriekš plānotajām. Lai gan pašvaldība kapitālsabiedrībai ir samaksājusi vairāk nekā vienu miljonu eiro par sporta nodarbību nodrošināšanu, kapitālsabiedrība nespēj veikt nomas maksājumus pilnā apmērā.

Savukārt Bauskas peldbaseina uzturēšanas izdevumi 2018. gadā bija par 18% lielāki nekā plānots, sasniedzot 282 898 eiro, arī pašvaldības dotācija peldbaseina darbībai vairāk nekā divas reizes pārsniedza plānoto, sasniedzot 252 424 eiro.

Zīmīgi, ka neviena no revīzijā iekļautajām pašvaldībām arī nav uzskatījusi par nepieciešamu peldbaseina plānošanas procesā vai pirms peldbaseina projektēšanas uzsākšanas konsultēties ar Latvijas peldēšanas federāciju par tā piemērotību paredzētajiem mērķiem. Proti, lai peldēšana būtu droša un peldbaseina parametri, aprīkojums atbilstu ieplānotajam mērķim, uzsver VK.

Lai aizņemtos naudu Valsts kasē, normatīvo aktu prasības ir visnotaļ formālas. Izrādās, ka aizņemties ir salīdzinoši vienkārši, jo pašvaldību pieteikumos netiek prasīts vispusīgi pamatot aizņēmuma nepieciešamību un atbilstību pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām, norāda VK. Biznesa plānu ar rūpīgiem aprēķiniem pašvaldības gatavo tikai tad, ja to pieprasa Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanas noteikumi.

Tikai septiņas no 15 Valsts kontroles revīzijā iekļautajām pašvaldībām bija veikušas iecerēto objektu uzturēšanas izmaksu aprēķinu pirms projekta īstenošanas. Kopumā prioritāro investīciju projektiem 2017. un 2018. gadā kopumā piešķirti 22,17 miljoni eiro.

Attiecībā uz aizņēmuma ekonomisko pamatojumu tiek īpaši norādīts, ka sadaļai "projekta apraksts" jābūt īsai – ne garākai par vienu lapu. Tā, piemēram, Carnikavas pašvaldība, piesakoties aizņēmumam 2,61 miljona eiro apmērā, bērnudārza būvniecības projektā pie pamatojuma sākotnēji bija ierakstījusi tikai vienu teikumu, vēsta VK.

Arī pieteikumu izvērtēšanas kārtība, ko īsteno Finanšu ministrijas (FM) izveidota padome, pamatā paredz kontrolēt tikai pašvaldības kopējo parādu apjomu un aizņēmuma atbilstību valsts budžeta likumā noteiktajiem aizņemšanās nosacījumiem. Pašreizējā aizņēmumu piešķiršanas kārtība neprasa, lai pašvaldības pirms aizņēmuma saņemšanas izvērtētu projekta ekonomiskumu un efektivitāti, atbilstību pašvaldības apstiprinātajiem attīstības plānošanas dokumentiem.

Nesadarbojas ar kaimiņiem

VK uzsver, ka zināmā mērā paradoksāla ir arī līdzšinējā kārtība, ka FM padomē, kura lemj par aizdevumu piešķiršanu, nav bijis neviena Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvja, lai gan 2018.gadā 16,3% no piešķirtajiem aizņēmumiem ir paredzēti izglītības iestāžu investīciju projektiem. Sekas šādai situācijai raksturo Bauskas novada pašvaldības piemērs.

Kaut arī pašvaldības pasūtītā pētījumā par skolu tīkla optimizāciju ieteikts slēgt Mežotnes pamatskolu, ēkā saglabājot tikai pirmsskolas apmācību, Bauskas novada pašvaldība veikusi gan ēkas pārbūvi, Valsts kasē aizņemoties vairāk nekā 600 tūkstošus eiro, gan 2019. gada prioritātēs iekļāvusi divstāvu sporta zāles būvniecību šai izglītības iestādei.

VK revīzijā arī konstatēts, ka kaimiņos esošās pašvaldībās nav izplatīta prakse sadarboties objektu plānošanā. Tādēļ nereti vienā reģionā nelielā attālumā ir sporta objektu pārpilnība, kas rada nevajadzīgu konkurenci, bet citur nav vispār nekā. Piemēram, Rugāju novada pašvaldība 2013.gadā pabeidza kopš 2008.gada īstenoto Rugāju stadiona būvniecības projektu, tajā ieguldot teju 850 tūkstošus eiro un paredzot tādus stadiona parametrus, kas atbilst profesionālu futbola sacensību rīkošanai. Tai pat laikā tikai 18 kilometrus attālais Balvu novads, kurā ir ilgstošas futbola tradīcijas un profesionāla futbola komanda, arī kopš 2011.gada plānoja būvēt stadionu, kurā iespējams rīkot valsts līmeņa sacensības.

Pašvaldībām ir rūpīgāk jāplāno savi lielie projekti, apzinoties, ka tās rīkojas ar savu iedzīvotāju līdzekļiem, uzsver VK. Eiropas Padome uzsver, ka sadarbība infrastruktūras būvniecībā un uzturēšanā palīdz pašvaldībām sniegt efektīvākus pakalpojumus iedzīvotājiem, kā arī novērst ierobežota finansējuma un nepietiekamas kapacitātes radītās problēmas.

Iedzīvotāji ziņo

VK trešdien, 18. Septembrī, nodeva atklātībai revīzijas rezultātus, kurā vērtēja pašvaldību infrastruktūras objektus, kas uzbūvēti par ES fondu finansējumu un Valsts kases izsniegtu aizņēmumu. Nozīmīgu ieguldījumu šīs revīzijas objektu izvēlē sniedza iedzīvotāju atsūtītā informācija. Publiskais aicinājums sabiedrībai iesaistīties revīzijas objektu identificēšanā guva lielu atsaucību un rezultātā rosināja revidentus paplašināt plānotās revīzijas apjomus, par ko VK pateicas ikvienam informācijas sniedzējam. Kopumā VK saņēma vairāk nekā 200 ierosinājumu.

Pamatā šādi infrastruktūras objekti ir stadioni, peldbaseini, skolas un citi objekti, kas jau sākotnējā posmā acīmredzami nebija ilgtspējīgi, bet tomēr tika uzbūvēti vai renovēti, faktiski kļūstot par slogu pašvaldību budžetiem uz vairākiem gadu desmitiem. Iedzīvotāju sniegtā informācija tika apkopota un izmantota, izvēloties revīzijā vērtējamos projektus. Daļa no iedzīvotājiem saņemtās informācijas tika iekļauta šajā revīzijā, savukārt pārējā būs nozīmīga, plānojot citas revīzijas un pārbaudes dažādās pašvaldībās.

Revīzija notika 15 pašvaldībās - Bauskas novadā, Carnikavas novadā, Dundagas novadā, Jaunjelgavas novadā, Jaunpils novadā, Jelgavas novadā, Jēkabpils pilsētā, Kuldīgas novadā, Krustpils novadā, Ludzas novadā, Rugāju novadā, Salacgrīvas novadā, Siguldas novadā, Stopiņu novadā, Valkas novadā.

Šajā revīzijā Valsts kontrole saredz iespēju palīdzēt pašvaldībām izvērtēt riskus, lai turpmāk izvairītos no gadu desmitiem ilgām kredītsaistībām, atsakoties no projektiem, kas acīmredzami nav ilgtspējīgi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Elita Krūmiņa Finanšu ministrija Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form