Turpinoties 11.Saeimā ievēlēto politisko spēku konsultācijām ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK pārstāvji sarunā ar prezidentu guvuši sajūtu, ka valsts galvam būtu pieņemams apvienības piedāvātais "nacionālās koalīcijas modelis", kurā darbotos arī "Vienotība" un Zatlera reformu partija (ZRP).
"Pēc šīs sarunas, pretstatā iepriekš medijos dzirdētajam, mums nostiprinājās pārliecība, ka Valsts prezidents mūs redz kā koalīcijas partnerus," ceturtdien pēc tikšanās žurnālistiem pastāstīja apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Viņš atzina, ka šāda koalīcija nebūtu ik plaša, kā, piesaistot arī Zaļo un Zemnieku savienību, ko VL-TB/LNNK pirms vēlēšanām neizslēdza no iespējamo partneru loka, tomēr šim modelim "pastāv citi objektīvi ierobežojumi". Jau pirms vēlēšanām ZRP vienīgā "sarkanā līnija" 11.Saeimā ir nesadarbošanās ar ZZS, jo tā esot "oligarhu partija".
Savukārt koalīcijas modelis ar "Saskaņas centru" varētu radīt nestabilitāti ne tikai valsts attīstībā, bet arī "Vienotības" un ZRP iekšienē, norādīja Dzintars, atsaucoties uz publiski izskanējušajiem ZRP un "Vienotības" pārstāvju, arī 11.Saeimā ievēlēto deputātu izteikumiem pret sadarbību ar SC.
Dzintars norādīja, ka VL-TB/LNNK ar prezidentu sakrīt viedoklis, ka vēlamā koalīcija būtu pēc iespējas plašāka, taču svarīgi saprast, vai šāda koalīcija šobrīd ir iespējama. Nacionālās apvienības ieskatā, tās piedāvātais "nacionālās valdības" modelis, būtu šobrīd loģiskākais, jo tās pamatā būtu "zināmas stabilas vērtības un prognozējamība". Apvienības premjera amata kandidāts Gaidis Bērziņš savukārt uzsvēra, ka reti kurš politiskais spēks bija tik prognozējams kā Nacionālā apvienība, "ko mēs pierādījām arī 10.Saeimā".
Dzintars atzina, ka partiju viedokļos ir zināmas atšķirības, taču sarunas par tām ir risināmas. "Mēs valdība neejam aizpildīt tukšo vietu, bet ar savām pozīcijām," sacīja Dzintars. Šobrīd VL-TB/LNNK ir nosaukusi četrus, tās ieskatā, valdībai risināmos punktus nacionālajos jautājumos, taču apvienība nākotnē gatava piedāvāt arī savas programmas priekšlikumus, piemēram, ekonomikā un citās jomās.
Gaidis Bērziņš arī pavēstīja, ka apvienība prezidentam apsolījusi uzsvērt demogrāfijas problēmas neatkarīgi no tā, vai strādās valdībā, vai opozīcijā. Tāpat Nacionālajai apvienībai ar prezidentu sakrīt viedoklis, ka par jebkuriem Satversmes grozījumiem - gan par fiskālo disciplīnu, gan citiem jautājumiem - vispirms jānotiek diskusijai Konstitucionālo tiesību komisijā.
Jautāts, kā Nacionālā apvienība varš garantēt, ka tās biedru izteikumi publiskajā telpā nevar radīt ažiotāžu sabiedrībā, Dzintars norādīja, ka jebkuram apvienības biedram ir tiesības izteikties sociālajos tīklos, taču, ja viedoklis būs klajā pretrunā ar apvienības pozīciju, VL-TB/LNNK no tā norobežosies un rīkosies attiecīgi. Vēlāk viņš piebilda, ka VL-TB/LNNK nekad neesot turējusies pie principa "sargājam savējos", ko pieradot gan vēršanās pret Emīlu Jakrinu pērn, gan arī Visvalža Lāča aiziešana no apvienības.
Jau ziņots, ka prezidents Bērziņš ceturtdien sāka konsultācijas ar 11.Saeimā ievēlētajām partijām. Saskaņā ar provizoriskajiem 11.Saeimas vēlēšanu rezultātiem SC ieguva 31 mandātu, ZRP - 22, "Vienotība" - 20, Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK - 14, bet Zaļo un zemnieku savienība - 13 deputātu vietas.
Pašlaik koalīcijas kodolu izveidoja "Vienotība" un ZRP, bet par trešo iespējamo partneri tās jau otro nedēļu nevieš nekādu skaidrību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
