VNĪ: noplūdusī informācija nav saistīta ar valsts noslēpumu
Foto: PantherMedia/Scanpix

"Valsts nekustamajos īpašumos" (VNĪ) noplūdusī informācija nav bijusi saistīta ar valsts noslēpumu, bet gan ar uzņēmuma darba plāniem, budžetu un projekta aprakstiem, informēja VNĪ.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

VNĪ Valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols norādīja, ka VNĪ nesatur īpašas datu sistēmas, bet tajā darbojas nekustamo īpašumu pārvaldības un dokumentu apstrādes sistēmas, kas paredzētas dienesta lietošanai un tajā neatrodas klasificētas ziņas un dokumenti. "Nav ziņu, ka persona, kura bija VNĪ pieņemta uz pārbaudes laiku, būtu piekļuvusi klasificētiem dokumentiem. VNĪ nav datorizētas sistēmas klasificētas informācijas apstrādei. VNĪ ir atsevišķi objekti, kuros ir sadaļas ar klasificētu informāciju, bet piekļuve šādām sadaļām nav iespējama - nepieciešama pielaide valsts noslēpumam," skaidroja Tols.

Informācija dienesta lietošanai darbinieku starpā tiekot sūtīta VNĪ iekšējā tīklā ar elektronisko pastu. Tā paredzēta visiem uzņēmuma darbiniekiem, pieejama un nesatur valsts noslēpumu, klasificējama kā dienesta vajadzībām. Ja kādi dokumenti, kuri paredzēti dienesta vajadzībām, tiek sūtīti elektroniskajā pastā nepiederošām personām, tas iestādē ir darba disciplīnas pārkāpums.

VNĪ priekšsēdētājs informēja, ka persona pārbaudes laikā bija pārkāpusi iekšējos darba kārtības noteikumus par dokumentu apriti un darba disciplīnas noteikumus. Pārbaudes laikā personai tika konstatēti arī ētikas noteikumu pārkāpumi. "VNĪ ir darbinieku ētikas kodekss, kurā noteikts kā jāizturas gan pret saviem pienākumiem, gan pret kolēģiem. Aptaujājot darbiniekus, ar kuriem šai personai nācās strādāt, tika konstatēts, ka profesionālās iemaņas neļaus šai personai strādāt pēc pārbaudes laika noslēgšanās. Līdz ar to uzteikuma pamatojums personai bija darba disciplīnas un ētikas normu neievērošana," uzsvēra Tols.

Viņš skaidroja, ka, saņemot uzteikumu, VNĪ jāveic noteiktas procedūras, piemēram, ir apgaitas lapa, kuru aizpilda attiecīgie struktūrvienību vadītāji - juridiskie resursi, projektu vadība.

"Kā jau lielākā daļā darba vietu, apgaitas lapu aizpilda attiecīgo nodaļu vadītāji. Jāsavāc paraksti, ka darba attiecības ir pabeigtas un saistības nokārtotas. Šeit ietilpst gan dienesta mašīna, gan dators, gan dokumenti. Izejot no mana kabineta ar uzteikumu rokās, personai bija pienākums nodot atbildīgajiem materiālos resursus un savākt atbildīgo amatpersonu parakstus. Tā vietā persona sāka nesankcionētu savu darba e-pastu pārsūtīšanu uz privātu adresi. VNĪ darbinieki laicīgi konstatēja šo faktu un informēja vadību. Mēs reaģējām, savlaicīgi iesniedzot policijā iesniegumu par faktu, ka notiek nesankcionēta informācijas sūtīšana. Šobrīd notiek policijas izmeklēšana un faktu konstatācija. Par savlaicīgām darbībām un operativitāti gribu izteikt atzinīgus vārdus iekšlietu struktūrām," teica Tols.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd notiek pārbaude par nosūtītās informācijas saturu. "Tas, ko VNĪ zina šobrīd -tika pārsūtīti budžeta dokumenti, projektu apraksti, informācija par personālu, par VNĪ darba plāniem. Uzsveru - tā nav klasificēta informācija. Tā ir informācija dienesta lietošanai un nesatur valsts noslēpumu," sacīja uzņēmuma priekšsēdētājs.

Viņš arī apliecināja, ka VNĪ ir apstiprināta personāla atlases procedūra, kuru tiek ievērota. "Pārbaudes laikā konstatējām pazīmes, ka šī persona neatbilst noteiktajām prasībām. Atklājām, ka zināšanas personālvadībā un profesionālajā jomā neatbilda kvalifikācijas dokumentos uzrādītajam. 4. februārī izsniedzu uzteikumu saskaņā ar Darba likumu pantu par pārbaudes laika neizturēšanu. Kādu brīdi pēc tam, kad persona izgāja no mana kabineta ar uzteikumu, IT resursu nodrošinātājs konstatēja, ka ir sākta nesankcionēta datu pārsūtīšana. Uzsveru, ka persona tika atbrīvota no darba par neatbilstību ieņemtajam amatam, nevis par nesankcionētām darbībām ar VNĪ dokumentiem," teica Tols.

Šobrīd VNĪ pārskata gan personāla atlases politiku, gan IT sistēmu drošību, un tā uzlabotu personāla atlases kvalitāti un nepieļautu nesankcionētas darbības ar dokumentiem. Tāpat VNĪ pirms stāšanās darbā nepārbauda piederību reliģiskajām organizācijām, jo Satversme nodrošina ticības brīvību un aizliedz diskrimināciju pēc reliģiskās pārliecības.

"VNĪ kritērijs pieņemt vai nepieņemt cilvēku darbā ir profesionālās zināšanas un pieredze. Pretendentam Valsts ieņēmumu dienestā pēc darba uzsākšanas ir jāiesniedz amatpersonas deklarācija. Tas nozīmē, ka kompetentām iestādēm ir jāpārbauda amatpersonas deklarācija jau pēc darba attiecību uzsākšanas. Tas pats attiecās uz piederību kādām sabiedriskām organizācijām, īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, kapitāla daļām uzņēmumos utml. Stājoties darbā VNĪ, darbiniekiem ir pienākums vai nu pārtraukt šādas saistības, vai saskaņot ar VNĪ valdi. Šajā gadījumā VNĪ valde personas ierosinājumam atļaut darbību citās organizācijās nepiekrita," uzsvēra Tols.

Jau vēstīts, ka februāra sākumā VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa saņēma informāciju no VNĪ par notikušu drošības incidentu uzņēmuma informācijas sistēmā. Policija incidentu novērsusi un 1964. gadā dzimušo personu ir aizturējusi. Ar tiesas lēmumu vīrietim piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums. VNĪ pārstāvis Arnis Blodons apstiprināja, ka pagājušajā nedēļā VNĪ atklājusi apjomīgu datu noplūdi, ko veicis kāds darbinieks.

"Šobrīd šī persona vairs nav " Valsts nekustamo īpašumu" darbinieks. Mūsu IT nodaļa pagājušajā nedēļā konstatēja apjomīgu datu noplūdes gadījumu, kas tika pārtraukts, un tika informētas likumsargājošās iestādes, kas tālāk arī pārņēmušas procesu," viņš sacīja.

VP darbiniekiem nepilnas diennakts laikā izdevies pārtraukt patvaļīgo piekļuvi, nobloķēt un pilnībā atgūt pretlikumīgi iegūto informāciju. Diennakts laikā tika veiktas arī vairākas sankcionētas kratīšanas un speciālās izmeklēšanas darbības, kā arī aizturēts VNĪ darbinieks, kurš slēpās kādā dzīvoklī Rīgā.

Persona tiek turēta aizdomās pēc diviem Krimināllikuma pantiem - par patvaļīgu piekļūšanu automatizētas datu apstrādes sistēmas resursiem, kura saistīta ar valsts ekonomisko un militāro, drošību, kā arī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Krimināllikumā par šādiem noziegumiem paredzētais maksimālais sods attiecīgi ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem un uz laiku līdz trim gadiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ENAP Satversme
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form