"Pazīstu Viesturu jau vairākus gadus, un man ir grūti noticēt, ka medijos paustā informācija ir objektīva. Tāpēc lūdzu LZP Ētikas komisiju 10 dienu laikā sniegt atbildi partijas vadībai, atgādinot par principu "viens likums, viena taisnība visiem"," pauž Tavars.
Savukārt Silenieks savā blogā apgalvo, ka ar "uzņēmuma pārstāvi" netikās ziedojuma dēļ, un uzsver: "Taču, ja cilvēki vēlas ienākt tirgū un ar jaunām idejām (kuras prasa, lai pasaka priekšā) un kaut ko labu valsts labā izdarīt un tad arī ziedot, tad lūdzu!"
Silenieks klāsta, ka viņam "bija zvans no kādas sievietes, kura minēja, ka ZZS cilvēki teica, ka esmu zinošākais šajā jomā un jārunā ar mani". Lai gan Silenieks tāds nejūtoties, tomēr "tā kā e-lietas ir VARAM pārraudzībā, kura savukārt ir ZZS, tad neatteicu, jo varbūt, kas būtisks nozarei".
Politiķis blogā klāsta, ka pirms tikšanās mēģinājis sameklēt "Google" uzņēmuma nosaukuma un neesot varējis to atrast, kas viņam radījis bažas par uzņēmuma nopietnību. "Es pajautāju dažiem IT nozares cilvēkiem par šādu uzņēmumu un neviens nezināja, bet tas, ka viņi un es nezinām, tas nenozīmē, ka nepastāv. Tāpat noskaidroju par problemātiku un aktualitātēm valstī, lai labāk izprastu šobrīd notiekošo. Un tikai pēc tam devos uz tikšanos," raksta Silenieks.
Silenieks apgalvo, ka tikšanās sākumā sieviete teikusi, ka tiekoties ar visām partijām un runājot par šo jomu. "No tā es secināju, ka tā ir tāda kā politiskās situācijas izpēte, kas ir normāla parādība, jo, lai kaut ko uzzinātu, ir vai nu jālasa, vai jāprasa," klāsta LZP līdzpriekšsēdētājs.
Silenieks blogā uzskaita daudzos tematus, kas pārrunāti tikšanās laikā, bet nav atspoguļoti "Dienas" rakstā, un noslēgumā apgalvo: "No visa šī te iepriekš uzskaitītā ir skaidri redzams, ka nav stāsts par uzpirkšanas mēģinājumu un arī ne par prasīšanas mēģinājumu. Stāsts par politiku un IT Latvijā."
"Tas, ko man jautāja, bija kas jādara, lai ienāktu Latvijas tirgū. Ja būtu stāsts par naudu, tad arī Jūs varētu izlasīt, ka dodiet tik un tik un tad varēsiet ienākt. Nekā tāda nav! Tajā pat laikā variet rakstā izlasīt domu, ka, lai ienāktu tirgū jānāk ar kādām jaunām, radošām idejām, nevis par lielu naudu darīt neko," uzsver Silenieks.
Silenieks blogā arī skaidro: "Vēl jo vairāk – es kā cilvēks, kas pārzina Politisko partiju finansēšanas likumu, zinu, ka: 1) no juridiskām partijām ziedojumus saņemt nedrīkst; 2) no ārvalstīm ziedojumus saņemt nedrīkst (bija pat tik absurda situācija, ka Latvijas Zaļā partija kā Eiropas Zaļās partijas biedrs saņēma līdzekļus, lai apmaksātu Eiropas Zaļās partijas konferences izdevumus Latvijā un LZP dabūja par to sodu, un pārskaitīt naudu valsts budžetā). Protams, ka, ja kompānija ir Latvijā un tā vēlas Latvijā strādāt un kompānijā strādā Latvijas pilsoņi, tad tie ziedot drīkst; 3) Viena fiziska persona nedrīkst ziedot vairāk kā līdz 10 minimālajām algām, kas ir 20 tūkstoši."
"Es piekristu, ja būtu tāds gadījums, ka uzņēmums teiktu, ka mums ir konkrēts projekts "X", kas šobrīd ir iesniegts kādā konkursā un mēs vēlamies samaksāt, lai mūsu projekts uzvarētu, lūk, tad es to uzskatītu par pārkāpumu," uzskata politiķis.
Viņš arī uzsver, ka, "kas attiecas uz kontaktiem, cilvēkiem ministrijās – protams, ka ir". "Tik daudz gadus esot politikā un nepazīt cilvēkus, tas jau vien liktos interesanti. Un ikdienā zvanu dažādiem ierēdņiem un cilvēkiem, lai tikai kaut kas valstī ātrāk notiktos, jo vislielākā problēma ir nerunāšanā," uzskata Silenieks.
Silenieks sola, ka arī turpmāk "tikšos ar viesiem un palīdzēšu, cik vien tas būs manos spēkos!" "Ja cilvēki nāk un saka, ka grib ziedot, tad es arī tagad saku un teikšu, lai ziedo! Taču te nevajag jaukt ziedošanu politiskajai partijai ar ziedošanu nelaimē nonākušiem, jo žēlastības dāvana necildina devēju un pazemo ņēmēju!" klāsta LZP līdzpriekšsēdētājs.
Jau vēstīts, ka pirms 11.Saeimas vēlēšanām uzsāktajā eksperimentā laikraksts "Diena" atklāja, ka no parlamentā ievēlētajām partijām tikai Zatlera Reformu partija (ZRP) un Nacionālā apvienība kategoriski noraidīja piedāvājumu saņemt ziedojumu apmaiņā pret palīdzību tikt pie valsts pasūtījuma. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Viesturs Silenieks bija gatavs visdažādākajai sadarbībai, pat neesot valdībā, jo kontakti ministrijās jau paliekot, ceturtdien ziņo laikraksts.
Laikraksta uzdevumā kāda fiktīva persona izdomāta amerikāņu IT uzņēmuma "Applieds Technology" vārdā pirms vēlēšanām piedāvājusi partijām ziedot 30 000 latu, lai tiktu pie kāda valsts pasūtījuma. Eksperimenta mērķis bija noskaidrot partiju pozīcijas, cik to pārstāvji ir toleranti pret šādu piedāvājumu, necerot, ka pirmajā sarunā var panākt kādu vienošanos.
Laikraksts vēsta, ka Šlesera Reformu partijas (ŠRP) deleģētais pārstāvis Andris Bērziņš pirms vēlēšanām uz norunāto tikšanos neatnāca.
"Saskaņas centra" pārstāvis Boriss Cilēvičs viesnīcā "Radisson Blue Hotel Latvija" notikušajā sarunā norādījis, ka ir vairāk aizņemts ar priekšvēlēšanu cīņu, un atzinis, ka SC ar informācijas tehnoloģijām bijusi maza saskarsme. Pie sarunas viņš rosinājis atgriezties pēc vēlēšanām, jo "situācija ir pārāk nekonkrēta" un pēc vēlēšanām SC redzēs "savas ietekmes jomas". "Negribam ne ar ko riskēt. Ja šobrīd ir cilvēki, kuri vienkārši vēlas ziedot, mēs esam priecīgi. Taču uzņemties kaut kādas saistības par šo sarunu mēs nevaram un negribam," eksperimenta laikā norādījis Cilēvičs.
ZZS pārstāvis Silenieks gan atbildējis, ka ZZS gatava sadarboties, "bet runāt par to mēs varam, kad jau ir kaut kāda reālāka situācija izveidojusies". "[..]Bet to tēmu jau ir šausmīgi daudz. Ir jāzina detaļas, par ko ir runa. Vai tie ir radari ostās, radiācijas skeneriem, rācijām un... Tie visi zināmā mērā ir dzelži plus vēl e-lietas klāt. Tūkstošiem nianšu. Izglītības programmu datubāzes utt. Bet... globāli mēs neiebilstam arī pret tāda veida sadarbību," Silenieka atbildi citē laikraksts.
ZRP premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs ir valdes loceklis Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijā, taču aizdomas, ka "Applieds Technology" ir fikcija, viņam neesot radušās, ziņo "Diena". Sprūdžs sarunā klāstījis par ZRP programmu, trūkumiem Latvijas ekonomikā. Par IT lietām Sprūdžs runājis ar aizrautību un protestu: ""Zog" ir īstais vārds. Tiek bezjēdzīgā daudzumā producēti projekti ar bezjēdzīgiem rezultātiem." Kā risinājumu viņš piedāvājis likvidēt projektu īstenošanu partiju interesēs, izskaužot atsevišķu uzņēmumu finansēšanu caur iestādēm, kurās sēž attiecīgo partiju pārstāvji. Pie jautājuma par "Applieds Technology" ziedojumu viņš samulsis un izskatījies pat aizvainots, norāda laikraksts "Mēs neesam gatavi sadarboties nekādā mērā. [..] Piecciparu ziedojumu dēļ mums gan sabiedrība, gan tiesību aizsardzības iestādes uzdotu jautājumu - kādēļ? Kāda ir motivācija? Mums tas nav vajadzīgs. Un tādu mēs neredzam virzību," sacījis Sprūdžs.
Arī Nacionālās apvienības pārstāvis Einārs Cilinskis piedāvājumu noraidījis. "Mūsu partija nepārdod savus pakalpojumus, nodrošinot kaut kādas priekšrocības kaut kādos konkursos, kur mums varētu būt ietekme. Mēs nevēlamies kļūt pastarpināti atkarīgi no kādas firmas," paudis Cilinskis. Viņš minējis - ja tāda prakse konkursos esot, tad tā ir jāizskauž. "Ja izveidosies koalīcija - ZRP, "Vienotība" un mēs -, tad šī politiskā kultūra varētu jūtami pamainīties. Protams, es negalvoju, ka līdz galam "Vienotībā" ir tikai cilvēki, kas manu nostāju atbalstītu, bet mēs gribētu mainīt politisko kultūru, nevis kļūt par tās sastāvdaļu," klāstījis Cilinskis.
"Vienotības" pārstāvis Arvils Ašeradens ar viltus komāniajs pārstāvjiem ticies jau pēc vēlēšanām, un atzinis, ka "Vienotības" rezultāti nav tik spoži un partija vispār varētu palikt opozīcijā. Viņš izturējies visuzmanīgāk no visu partiju sarunbiedriem un izprašņājis, kas ir "Applieds Technology". Uz 30 000 latu vērto piedāvājumu viņš reaģējis neticīgi un noraidoši, taču nevis sakot, ka tas nav "Vienotības" stils, bet gan - ka šobrīd par ko tādu ir pāragri runāt, jo neesot nekādas skaidrības, kā attīstīsies politiskie notikumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
