Zatlera partija piedāvā paplašināt prezidenta pilnvaras valdības veidošanā
Foto: LETA

Zatlera Reformu partija (ZRP) piedāvā nodrošināt valdības darba nepārtrauktību, neuzticības izteikšanas gadījumā uzreiz balsojot arī par jaunu valdības sastāvu, kā arī noteikt plašākas Valsts prezidenta (VP) pilnvaras vairāku amatpersonu izvirzīšanā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Savukārt Saeimas darbā rosināts atteikties no aizklātajiem balsojumiem un atturēšanās balsojot, paredz ZRP piedāvātās politiskās sistēmas reformas, ar kurām trešdien iepazīstināja partijas pārstāvji.

Partijas pārstāve Sandra Sondore-Kukule pastāstīja, ka ZRP rosina noteikt kārtību par Ministru kabineta darbības nepārtrauktību tā atlaišanas gadījumā, lai samazinātu pārrāvumus valdības darbā to biežas maiņas dēļ. Lai to panāktu, piedāvāts ieviest tā dēvēto konstruktīvās neuzticības balsojuma principu, paredzot, ka neuzticības izteikšana valdībai ir iespējama tikai vienlaicīgi ar uzticības balsojumu jaunajai valdībai.

Stāstot par tiešās demokrātijas principu stiprināšanas priekšlikumiem, viņa teica, ka likumā par pašvaldību referendumiem jāparedz iespēja pašvaldībām rīkot referendumus, kam ir lemjoša, ne tikai konsultatīva nozīme. Tāpat ar likumu jānostiprina vēlētāju tiesības iniciēt sabiedrībai būtisku jautājumu iekļaušanu Saeimas darba kārtībā, ko varētu nodrošināt ar interneta starpniecību.

Partijas pārstāvis Vēlēšanu reformu biedrības vadītājs Valdis Liepiņš sacīja, ka partijas piedāvātajos principos noteikts, ka visiem Saeimas balsojumiem jābūt atklātiem, izņemot balsojumos par Saeimas prezidija sastāvu, jo tajā iebalsotie lemj par pašas Saeimas darbības pašpārvaldi. Tāpat jāmaina kārtība, noņemot iespēju deputātiem atturēties balsojumā, jo "tas pēc būtības nozīmē balsot pret. Ja kāds nezina, kā balsot, tad lai balsojumā nepiedalās".

ZRP virza iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu. Līdz ar to netiktu mainīts parlamentāras valsts princips, taču tiešs tautas mandāts nostiprinātu Valsts prezidenta kā arbitra lomu. Inese Lībiņ-Egner klāstīja, ka atbilstoši vairāku demokrātisku Eiropas valstu pieredzei būtu jāpalielina prezidenta loma valdības veidošanas procesā, paredzot saskaņot valdības iespējamo sastāvu pirms tā virzīšanas apstiprināšanai Saeimā. Tāpat prezidentam būtu jādod pilnvaras virzīt vairākas amatpersonas - tiesībsargu, valsts kontrolieri, Latvijas Bankas prezidentu, kā arī Satversmes tiesas tiesnešu amata kandidātus.

"Tas dotu iespēju palielināt profesionālo kritēriju lomu kandidātu izvēles procesā, kā arī izslēgtu priekšrocības vienam vai otram politiskajam spēkam kandidātu izvirzīšanā un samazinātu politiskās tirgošanās risku," paskaidroja Lībiņa-Egner.

Viņa arī norādīja, ka Valsts prezidentam būtu jānosaka tiesības atlaist Saeimu bez referenduma un parlamentāras krīzes gadījumos izsludināt jaunas pirmstermiņa vēlēšanas.

Valdis Zatlers uz jautājumu, vai iniciatīva par tautas vēlētu prezidentu nav vērtējama kā populistisks priekšlikums, atbildēja, ka līdz šim Latvijā iezīmējusies tradīcija, ka Valsts prezidenta amata kandidāti parādās ļoti īsu laiku pirms balsojuma Saeimā. Tāpēc ir izteikts priekšlikums šo tradīciju mainīt un ļaut iedzīvotājiem kādus no kandidātiem izvēlēties pašiem, vērtējot un salīdzinot.

"Es nekad nelietotu vārdu "populisms", ja runa ir par pilsoņu balsojumiem. Tas nozīmē, ka arī Saeimas vēlēšanas ir populistisks pasākums. Nē, tas ir pilsoniskās atbildības pasākums.. Manuprāt, Latvijas valsts pilsonis ir atbildīgs un viņš var lemt par jebkuru jautājumu, kas ir valsts galva, kas ir valsts likumdevējs," klāstīja Zatlers.

Savukārt vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas ietvaros ZRP piedāvā Latviju sadalīt vairākos mazākos, balsstiesīgo skaitam atbilstošos vēlēšanu apgabalos, kas nodrošinās patiesu proporcionalitāti un uzlabos deputātu saikni ar vēlētājiem. Tāpat partijas veidotāji norāda, ka nepieciešama vienota vēlētāju reģistra izveide par sava apgabala kandidātiem. Rosināts arī neierobežot vēlētāju pārvietošanās brīvību vēlēšanu dienā, lai ļautu vēlēšanās nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, arī ārvalstīs, pastāstīja Liepiņš.

Tāpat ZRP rosina mainīt jautājumu par Saeimas deputāta imunitāti. Pašlaik Satversme paredz, ka deputātu apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas vai citādi aprobežot viņa personas brīvību var tikai pēc tam, kad Saeima tam ir balsojot piekritusi, kas esot pretrunā ar vienlīdzīguma principu, un šie nosacījumi ir plašāki nekā nepieciešams parlamenta aizsardzībai.

Līdz ar to Satversmē būtu jānoregulē tikai Saeimas piekrišana deputātu aizturēšanas, apcietināšanas vai mājas aresta gadījumā, taču deputātu administratīvā sodīšana, kriminālprocesa sākšana, kratīšana un citas izmeklēšanas darbības no deputātu imunitātes regulējuma Satversmē ir jāizslēdz. Šajos gadījumos lēmuma pieņemšana jānodod Augstākās tiesas tiesnešu kompetencē, norādīts ZRP piedāvātajā tiesisko reformu blokā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form