Zedelgemas birģermeistare: leģionāriem veltītā pieminekļa noņemšanas datums vēl nav noteikts
Foto: Okupācijas muzejs

Latviešu leģiona karagūstekņiem veltīto pieminekli "Latvijas stāvstrops brīvībai", kuru 2018. gada 23. septembrī atklāja Zedelgemas pilsētā Beļģijā, Flandrijas provincē, no pašreizējās atrašanās vietas noņems, taču precīzs datums vai laika termiņš, kad tas būtu jāizdara, nav noteikts, portālam "Delfi" apstiprināja pilsētas birģermeistare Annika Fermeulena.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Arī lēmuma par vietu, kur to turēt pēc noņemšanas, pilsētā aizvien nav. "Ar iesaistītajiem partneriem, tostarp partneriem no Latvijas, par šo konsultēsimies," komentējot iespējamo jauno atrašanos vietu, sacīja Fermeulena. Šobrīd pašvaldībā nav noteikts laika termiņš, kurā šos lēmumus par noņemšanas datumu un pārvietošanas vietu vajadzētu pieņemt. "Šis jautājums būs mūsu prioritāte," viņa solīja.

Jau ziņots, ka pašvaldība lēmumu par pieminekļa aizvākšanu pieņēma pēc ekspertu grupas rekomendācijas.

"Būs pārdomu periods, kurā pašvaldība ieguldīs laiku, lai apspriestos ar visiem iesaistītajiem partneriem, lai atrastu plaši atbalstītu un pārdomātu risinājumu," skaidroja Fermeulena, kura pati 2018. gadā kopā ar tā brīža Latvijas vēstnieci Beļģijā Ilzi Rūsi, Zedelgemas domnieku vēsturiskā mantojuma lietās Patriku Arno un toreizējo Latvijas Okupācijas muzeja biedrības (LOMB) valdes priekšsēdi Valteru Nollendorfu šo pieminekli atklāja.

Attēlā Fermeulena kreisajā pusē starp vēstnieci Rūsi un Nollendorfu pieminekļa atklāšanas pasākumā.

Kā portālam "Delfi" skaidroja Okupācijas muzejā, pieminekļa uzstādīšanas iniciatīva sākotnēji piederēja Zedelgemas pašvaldībai, kas 2015. gadā nāca ar priekšlikumu pilsētas teritorijā izveidot Brīvības laukumu (Brivibaplein) un tajā uzstādīt atbilstošu monumentu karagūstekņu piemiņai. Sadarbībā ar LOMB šis projekts tika īstenots. Pieminekļa uzstādīšanai tika vākti arī ziedojumi.

Par šobrīd jau pretrunīgi vērtēto pieminekli, un kāpēc tas raisījis šādu ažiotāžu, 8. decembrī raidījumā "Spried ar Delfi" Andris Auzāns izjautāja vēsturnieku, Latvijas Okupācijas muzeja direktores padomnieku Gintu Apalu un pētnieku Didzi Bērziņu, kurš bija viens no Latvijas pārstāvjiem 15 starptautisku ekspertu darba grupā, kas izveidota pieminekļa izvērtēšanai. Jautājumā par pieminekļa iecerēto aizvākšanu Beļģijā Latvijas puses viedoklis nav uzklausīts un nav ņemts vērā, raidījumā pauda Apals. Savukārt Bērziņš šādai nostājai nepiekrita, uzsverot, ka nav ņemta vērā "dažādu interešu grupu pozīcija".

Noklausoties 15 ekspertu grupas garo diskusiju ierakstu, "Delfi" novēroja, ka šī domapmaiņa nav tik daudz par pieminekļa noņemšanu vai nenoņemšanu no pašreizējās lokācijas, bet gan par tā tālāko likteni, kā arī par vēstures interpretācijām, kuru laikā Bērziņš un Mārtiņš Kaprāns vairākkārt precizē kolēģu izteiktos mītus, piemēram, par 16. marta nozīmi Latvijā. Diskusijā kā klausītāji piedalījās arī vietējie vēstures politikas veidotāji, gidi un vēsturnieki. Kā liecina vairāku klātesošo neoficiāli paustais portālam "Delfi", politiskā griba par pieminekļa noņemšanu bijusi jūtama jau pirms ekspertu sarunām, kas arī bijis redzams diskusiju laikā.

Par to, kā aizsākās ažiotāža par pieminekļa novietojumu iespējams lasīt šajā Viestura Radovica rakstā, bet par pašas nometnes dzīves vēsturi iespējams lasīt šeit.

Nirnbergas Starptautiskais kara tribunāls 1946. gadā atzina, ka par noziedzniekiem nav atzīstamas tās personas, kuras Vācija piespiedusi iestāties SS organizācijā, un ka šīs personas nav pastrādājušas kara noziegumus.

1950. gada 12. septembrī ASV Pārvietoto personu komisija atzina, ka "Baltijas ieroču SS vienības to mērķa, ideoloģijas, darbības un sastāva kvalifikācijas ziņā ir uzskatāmas par savrupām un no vācu SS atšķirīgām vienībām, tādēļ komisija tās neuzskata par ASV valdībai naidīgu kustību".

Kā raidījumā "Spried ar Delfi", atsaucoties uz Kara muzeja ekspertu aplēsēm, minēja Apals, tad kopumā aizdomās par kara vai holokausta noziegumiem varētu turēt vismaz 69 cilvēkus no aptuveni 12 000 Zedelgemas latviešu gūstekņiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Spried ar Delfi Beļģija Latviešu leģions Okupācijas muzejs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form