Pēdējo gadu desmitu laikā nepieredzēti zemā gruntsūdens līmeņa dēļ atsevišķās vietās Aizkraukles un Jēkabpils rajonā izkaltušas akas; situācijai neuzlabojoties, iedzīvotājiem var rasties problēmas ar dzeramo ūdeni, kas taupības nolūkā citviet vairs netiek izmantots lopu dzirdīšanai.
Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs informēja, ka pagaidām neviens rajona iedzīvotājs nav lūdzis palīdzību pašvaldībām dzeramā ūdens piegādes jautājuma risināšanā, taču esot zināms, ka atsevišķās vietās akās nav ūdens. "Jau rudenī bija maz ūdens, pa ziemu situācija nav uzlabojusies, un pavasaris arī nedod lielas cerības. Ja laika apstākļi neuzlabosies, varētu būt lielas problēmas," sacīja Keišs.

Pēc Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētāja teiktā, pašvaldība varētu sniegt atbalstu iedzīvotājiem, nepieciešamības gadījumā piegādājot dzeramo ūdeni ar pagastu ugunsdzēsēju mašīnām. Tomēr zemais ūdens līmenis pēc kāda laika varētu sagādāt citas problēmas - purvu degšanu, jo arī tie ir palikuši "diezgan sausi".

Sunākstes pagasta padomes priekšsēdētāja Ināra Vītola atzina: "ir dzirdēts, ka vietām akās nav ūdens", taču pašvaldībā neviens nav lūdzis palīdzību. Zināms, ka atsevišķi lauku saimnieki, kuriem daudz lopu, vairs neizmanto aku ūdeni to dzirdīšanai, bet gan smeļ to no tuvējiem dīķiem. Vītola sacīja, ka šāda situācija pagastā ir izveidojusies pirmo reizi, taču vismaz pašvaldības iestādes un tās īpašumā esošie daudzdzīvokļu nami tiekot labi apgādāti ar ūdeni un problēmu neesot.

Arī vairākās Jēkabpils rajona pašvaldībās Daugavai tuvāk dzīvojošo māju ļaudis ūdeni saimnieciskām vajadzībām ņem no upes. Pašvaldības ūdens trūkuma problēmu atrisināt nevar, ja vien tā neskar pašvaldību dzīvojamo fondu.

Jēkabpils rajona Sēlpils pagasta iedzīvotāji stāsta, ka cilvēki ar mucām vai ik dienas ved ūdeni no dziļurbuma akām, jo māju akas izsusējušas jau pērn vasarā. Pagasta centrā mājām ierīkots ūdensvads, un pagaidām to iedzīvotāji par ūdens trūkumu nesūdzas.

Sēlpils bibliotēkas bibliotekāre Maija Čakstiņa uzsvēra, ka sausas vasaras rada grūtības jau kopš kolhozu laikos veiktās meliorācijas, jo pat pie ezera dzīvojošajiem cilvēkiem aka esot sausa.

"Mūsu akas dziļums ir astoņi grodi, bet tā ir sausa. Pēc dzeramā ūdens dodamies pie 100 metrus attālākajiem kaimiņiem, kuriem ir dziļurbuma aka. Lopu vajadzībām no nokusušā sniega vēl nedaudz ūdens ir dīķī, bet drīz arī tas būs sauss. Žēl, ka ziema nebija sniegaināka," bēdājās Čakstiņa. Viņa uzskata, ka situācija neuzlabosies, kamēr vien nesāks līt lietus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit