Zemais starts bēgļu uzņemšanai Latvijas izglītībā – Rīgas Ukraiņu vidusskolas piemērs
Foto: F64

Lai gan visticamāk Eiropas Savienības (ES) bēgļu uzņemšanas programmu ietvaros Latvijā uzņemto bēgļu bērnus skolos latviešu valodā, līdz šim viena no lielākajām pieredzēm ar bēgļu bērnu skološanu ir Rīgas Ukraiņu vidusskolai (RUV). Skolas direktore sarunā ar portālu "Delfi" par bēgļu uzņemšanu nerunā "varam vai nevaram" kategorijās.

Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtā informācija, šajā mācību gadā Latvijas skolās mācās seši bēgļu bērni. Pieci no tiem RUV, viens – Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā (RNDV). RUV sociālais pedagogs Egīls Vilkaušs stāsta, ka skolas 25 pastāvēšanas gadu laikā ir pieņemti ne tikai bēgļi, bet arī tādi bērni, kuru vecāki, piemēram, ir atraduši darbu Latvijā, vai arī tādi, kuru saknes meklējamas Latvijā, bet pirmos dzīves gadus viņi pavadījuši citā valstī.

Kā informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Santa Jonāte, pagājušā gadā ukraiņu patvēruma meklētāju skaits bijis viens no lielākajiem. Pagaidām nevienam no viņiem nav bijusi atbilstība bēgļa vai alternatīvajam statusam. To cilvēku starpā, kas ir vērsušies Latvijā ar lūgumu pēc patvēruma, ir arī vairāki, kas nokārtojuši uzturēšanās atļaujas. 2014. gadā kopā Ukrainas pilsoņiem izsniegtas 1199 pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Metode "sāļais gurķis"

Bērni šajā nelielajā skolā, kurā mācās aptuveni 250 skolēnu, ir jebkurā brīdī gatavi, ka viņu nelielo klasi kāds var papildināt. RUV direktore Lidija Kravčenko skaidro, ka skolai ir pieredze ar tādu bērnu uzņemšanu, kuriem ir kāda no skolā izmantojamo valodu zināšanām – latviešu, ukraiņu vai krievu. Neatkarīgi no tā, kāpēc bērns nonācis Latvijā, skola pielieto imersijas metodi.

Skolas direktore šo metodi sauc par "sāļā gurķa" metodi. "Paņemiet gurķus no laukiem un ielieciet sāļā vidē. Kāds viņš būs? Sālīts! Tā ir imersija," skaidro Kravčenko.

"Mēs dejojam, mēs dziedam. Mēs iekļaujam viņus interešu izglītības pulciņos," stāsta Vilkaušs, minot piemēru, ka dienā, kad mēs sarunājamies, kāds no sākumskolas bēgļu bērniem atkārtojis dejošanā pasniedzēju teikto: "Meitenes apsēžas un puiši nāk pie manis." Tas ir viens no veidiem, kā bērni vidē integrējas. "Vidusskolā man ir ukraiņi, kas ir atbraukuši, ņemu viņus visur līdzi. Iemetu uzreiz visos projektos. [..] Viņus nedrīkst atstāt novērtā." Tāpat skolas sociālais pedagogs skaidro, ka svarīgi ir ar viņiem runāt.

Skolā ir arī bērni, kas nākuši no Ukrainas austrumiem – Doņeckas un Luhanskas. Šie bērni nereti ir stresā, direktore stāsta, ka no viņu gaitas jau nolasāmas bailes par to, vai viņi tiks pieņemti. Mainot vidi, valodu – bērni piedzīvo lielu stresu.

Nepietiekamas iespējas apgūt latviešu valodu

Papildus šie skolēni katru nedēļu valodas apguvei apmeklē vēl divas mācību stundas latviešu valodā, kas nav pietiekami, kā norāda direktore, jo, piemēram, vidusskolā ķīmija, fizika un bioloģija notiek latviešu valodā un ar to skolēniem var iet grūti.

Tāpat Kravčenko iezīmē, ka skolām ir nepieciešama arī metodiska palīdzība un palīgskolotāji. Līdz šim visi skolēni ir ieradušies ar krievu vai ukraiņu valodas zināšanām. Strādāt ar skolēniem, ar kuriem nav kopīga starpvaloda, varētu būt ļoti grūti, tam nepieciešama īpaša metode, atzīst direktore. Viņa uzskata, ka ES programmu ietvaros uzņemamie bēgļi nav uzreiz jāsūta skolā, bet gan vienu gadu bēgļiem un viņu bērniem jāmācās valsts valoda, tad jānodod skolu rīcībā.

Tāpat skolotājiem un skolēniem būtu svarīgi izprast jaunpienācējus, izzināt un saprast viņu kultūru, paradumus un "knifiņus".

Arī IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule sarunā ar portālu "Delfi" atzīst, ka skolēniem un vienaudžiem Latvijā ir jābūt gataviem, ka bēgļu bērni būs, tāpēc ar viņiem ir jārunā un jāskaidro. Tāpat ir jāsagatavo bēgļu bērni skolai, piemēram, jau laikus jāinformē, ka zēni un meitenes mācās vienā klasē un pusdieno kopā. Tāpēc svarīgs darbs ir ar abām pusēm – gan vietējiem, gan bēgļiem, norāda Papule. Savukārt, runājot par skolotāju darbu, viņa uzsver, ka "emocionālā gatavība ir tas, kas var būt vislielākais izaicinājums, kas nedrīkst prevalēt pār profesionālo".

Zemais starts skolām

IZM pieļauj, ka no 531 ES programmu ietvaros uzņemamajiem bēgļiem aptuveni trešdaļa varētu būt bērni, kuriem būtu nepieciešams kāds no izglītības tipiem. Šobrīd IZM kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību apkopo informāciju par to, kurās pašvaldībās būtu pieejamas izglītības iestādes bēgļu bērniem. Pagaidām pašvaldību atbildes atšķiras.

Tas, uz kuru pašvaldību ģimene dosies dzīvot, būs gan atkarīgs no pašas ģimenes. Atkarībā no ģimenes izvēles, uz kurieni doties, IZM slēgs ar attiecīgās pašvaldības iestādi līgumu par bērnu izglītošanu. Skolu gan vecāki nevarēs izvēlēties, tā būs pašvaldības piedāvātā. Piemēram, ja bēgļu ģimene apmetīsies Rīgā, tad viens no variantiem būs iegūt izglītību RNDV.

"Indikatīvais rīcības plāns personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā" paredz, ka programmas ietvaros uzņemtajiem bēgļiem "Muceniekos" būs jāmācas latviešu valoda 120 stundu apmērā – četras dienas nedēļā pa divām nodarbībām. Valodas apmācības notiks visai ģimenei kopā. Kā skaidro Papule, tajā brīdī noskaidrosies, pirmkārt, bērna iepriekšējās izglītības līmenis un, otrkārt, kādi atbalsta pasākumi skolai būtu jāveic.

Runājot par RUV, Papule skaidro, ka programmu ietvaros uzņemamajiem bēgļiem mācības šajā skolā radītu tikai papildu problēmas, jo tā ir bilingvāla skola. "Vieglāk patvēruma bērniem ir mācīties latviešu valodā. Būtu jānodala bēgļi, kurus mēs uzņemsim programmas ietvaros, un tie, kas paši ierodas kā patvēruma meklētāji. Būtu likumsakarīgi, ja šie bērni mācītos ukraiņu skolā, ja vecāki domā par atgriešanos," uzsver Papule.

Skolu, kurās būs bēgļi, skolotājiem IZM piedāvās vairākas apmācības, tostarp latviešu valodas skolotājiem, kā strādāt ar bēgļu bērniem, un starpkultūru kursi skolotājiem. IZM pārstāve skaidro, ka visa tās skolas komanda, kurā nonāks šie bērni, saņems papildu atbalstu. "Visai skolai ir jābūt ar atvērtu prātu un sirdi. Un jārāda, kas ir tolerance un izpratne. Tur ir jāmācās cilvēkiem. Mazākumtautību skolām ir pieredz to darīt," uzsver Papule.

Kā atzīst IZM pārstāve, ļoti svarīga ir arī nevalstisko organizāciju (NVO) iesaistīšana, taču ne skolas darbībā, bet ārpus tā, piemēram, kad bērns saskaras ar interešu izglītību.

"Mēs nevaram izliekties, iebāzt galvas smiltīs un teikt, ka tas mūs neskars. Tas skars. Vienalga, no kuras puses. Jūs redzat, ka bēgļi nāk no Vjetnamas. Tā otra robeža arī tikpat atvērta," secina Papule.

Jau ziņots, ka saskaņā ar ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kurai nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Bēgļi Izglītības un zinātnes ministrija Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Ukraina
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form