Zemgales plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Uļanska informēja, ka ir veikta starppilsētu un vietējo reģionālo pārvadātāju analīze, un speciālisti ir nākuši pie secinājuma, ka sabiedriskā transporta sistēmas modelis, kas patlaban darbojas Latvijā, ir jāsaglabā, jo šo pakalpojumu nodrošināšana neesot vis valsts budžeta šķērdēšana, bet gan iedzīvotāju ikdienišķa nepieciešamība.
Pērn, kad vispārējās ekonomiskās lejupslīdes laikā, stabilizējot situāciju valstī, valdībai bija jāsamazina budžeta izdevumi 88,81 miljonu latu apmērā, visvairāk - 18,27 miljoni latu - bija jāietaupa Satiksmes ministrijai. Tā rezultātā valsts dotācija starppilsētu un vietējiem reģionālajiem maršrutiem šajā gadā tika samazināta par 21%, rezumē Uļanska.
Sarežģītā situācija izveidojusies tādēļ, ka valsts budžeta finansējums nozarei samazinās, sarūk pasažieru plūsma un pirktspēja, bet atsevišķas pārvadātāju izmaksu pozīcijas pieaug. Autotransporta direkcija (ATD) un plānošanas reģioni meklē risinājumus, kā organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus tā, lai zaudētājos nepaliktu ne pārvadātāji, ne iedzīvotāji, skaidroja Uļanska.
Šobrīd ir skaidrs, ka tiks atcelti vairāki autobusu reisi, visticamāk, nevarēs izvairīties arī no dažu maršrutu slēgšanas, prognozē Zemgales plānošanas reģiona speciālisti.
Apvienojot starppilsētu un vietējos reģionālos maršrutus, kā arī saskaņojot autobusu reisus ar vilcienu satiksmi, tiks izveidots vienots maršrutu tīkls, kurā vairs nedublēsies vairāki vienā virzienā braucoši transportlīdzekļi.
Lai izvērtētu Zemgales sabiedriskā transporta pārvadātāju saimniecisko darbību un tās efektivitāti, Zemgales plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta un autoceļu attīstības nodaļa veikusi analīzi, pamatojoties uz pārvadātāju 2010.gada nodokļu iemaksām valsts budžetā.
Zemgalē sabiedriskā transporta pakalpojumus piedāvā 12 pārvadātāji, kas nodarbina 451 cilvēku. Analīzes rezultāti liecina, ka uzņēmumi kopā ar to darbiniekiem pagājušajā gadā nodokļos ir samaksājuši 2 163 987 latus. Turklāt pārvadātāji izmantoja arī citu pakalpojumu sniedzēju servisu, tādu kā remonts, degvielas izsniegšana, transportlīdzekļu mazgāšana u.tml., un arī tie nodokļu veidā iepludinājuši naudu valsts budžetā - apmēram 335 593 latus, informēja Uļanska.
Viņa piebilda, ka šie aprēķini ir aptuveni, jo nav iespējams apzināt visus pakalpojumu sniedzējus pilnībā. Pieņemts, ka nodokļu maksājumus veic viens nosacīts uzņēmums - autoserviss vienam pārvadātājam ar deviņiem strādājošiem. Kopā visiem 12 pārvadātājiem strādātu seši šādi uzņēmumi un viens darbinieks (kopā ir 54 strādājošie).
Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju darbinieki katrs, papildinot ikdienas patēriņa preču un pakalpojumu grozu (pārtika, veselības aprūpe, izglītība u.c.), devuši iespēju saņemt darbu vidēji vēl diviem cilvēkiem (kopā 902 strādājošie, vidējā alga vienam cilvēkam - 340 lati), kuri pagājušā gada laikā nodokļos kopā samaksājuši 1 128 402 latus.
Tādējādi, salīdzinot ar valsts dotāciju Zemgales pārvadātājiem, kas 2010.gadā bija 2 230 834 lati, pārvadātāju saimnieciskās aktivitātes rezultātā šī summa ir ne tikai atpelnīta, bet pat palielināta - kopā nodokļos valsts budžetā ieskaitīti apmēram 3 627 982 lati.
Īstermiņā raugoties, dotāciju apcirpšana samazina valsts budžeta izdevumu daļu. Taču jautājums ir - vai šis ietaupījums attaisnojas ilgtermiņā? Maršrutu samazināšanas un slēgšanas gadījumā pārvadātāji būs spiesti atlaist savus darbiniekus, kā rezultātā palielināsies valsts budžeta izdevumi bezdarbnieku pabalstu izmaksām, secinājuši Zemgales Plānošanas reģiona speciālisti.
Viņi prognozē, ka pieprasījums pēc pārvadājumiem nesaruks, taču nekursējoša valsts dotēta transporta vietā noteikti parādīsies neregulārie un nelegālie pārvadātāji. Ja pasažieris izšķiras par labu neregulārā pakalpojuma sniedzējam, regulārais pārvadātājs negūst ieņēmumus, tādēļ valstij vienalga jāatvēl tam dotācijas zaudējumu segšanai vai arī jāpārskata reisu efektivitāte un jāķeras pie kārtējās nepatīkamās optimizācijas.
Turklāt neregulārie pārvadātāji negarantē braukšanas maksas atlaides pasažieriem, kam tās pienākas, tāpat arī laipnu un godīgu attieksmi pret pasažieri garantē tikai regulārajos pārvadājumos, jo ATD un plānošanas reģioni veic to uzraudzību un kontrolē pakalpojuma kvalitāti.
Situācija sabiedriskā transporta nozarē negatīvi ietekmē sabiedrības mobilitāti. Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums paredz, ka maršrutu tīklam jābūt tādam, lai tas apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības un ārstniecības iestādes, darbavietas, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas to vispārpieņemtajā darba laikā. Tas nevar notikt, ja transports vajadzīgajā maršrutā kursē vienu reizi dienā vai vēl retāk - vien dažas reizes nedēļā. Jau šobrīd cilvēkiem, kas dzīvo tālāk no lielo pilsētu centriem, ir problēmas atrast darbu savas dzīves vietas tuvumā, izbraukāt uz darbavietām pašiem un izvadāt bērnus uz izglītības iestādēm.
Pēc aptuveni astoņiem mēnešiem, kad būs zināmi precīzi tautas skaitīšanas rezultāti, atklāsies Latvijas apdzīvotības patiesā aina, taču jau patlaban ir zināms, ka daudz viensētu, kas atrodas nomaļākās reģiona vietās, ir tukšas. Cilvēki aizbrauc no laukiem, tie kļūst mazapdzīvoti un pastāv draudi, ka tuvāko gadu laikā kļūs pat neapdzīvoti. Nepietiekamā sabiedriskā transporta kustība problēmu saasina, skaidroja Uļanska.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
