ZM pašlaik izvērtē iespējas rast papildus finansējumu. Tomēr pašreizējā situācijā nav iespējams veikt noteikumos grozījumus un paplašināt subsīdiju pretendentu loku. Līdz ar to jautājums par atbalstu biškopjiem varētu tikt izvērtēts, izstrādājot nacionālo subsīdiju nosacījumus 2007.gadam, informēja Lazovska.
Jau ziņots, ka Ziemeļvidzemē dzīvojošie biškopji lāču uzbrukumu dēļ spiesti ierobežot savu darbību.
Limbažu rajona Staiceles biškopis Jānis Grāvītis no lāču uzbrukumiem cieš jau 27 gadus. Iepriekš viņš teica, ka šie dzīvnieki viņam jau izpostījuši 105 bišu saimes. Tagad viņš uzstādījis elektriskos ganus, bet visefektīvākā metode, kā izvairīties no lāčiem, ir novietot bišu stropus pēc iespējas tālāk no mežiem.
Tomēr biškopis norādīja, ka šādā veidā cieš medus kvalitāte, jo saimes nevar novietot pietiekami tuvu medusaugu vietām. "Biškopji ir ļoti ierobežoti," saka Grāvītis.
Latvijas Biškopības biedrības vadītājs Armands Krauze atzina, ka patlaban vairums biškopju uzskata, ka atbalsts no ZM nav nepieciešams, jo lāču uzbrukumi notiek reti.
Tomēr Krauze apsver iespēju vērsties Vides ministrijā (VidM). Tā kā lāči ir aizsargājami dzīvnieki, VidM būtu jākompensē zaudējumi, ko Ziemeļvidzemē dzīvojošajiem biškopjiem rada šie dzīvnieki.
Likums paredz kompensācijas zemju īpašniekiem, kuriem zaudējumus rada migrējošās sugas, informēja VidM Dabas aizsardzības departamenta Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vadītājs Vilnis Bernards. Tas nozīmē, ka putni pārlidojuma laikā izposta daļu labības lauka. Šādā gadījumā īpašnieks nedrīkst dzīt putnus prom, jo tie, neuzņemot barības vielas, var nenonākt galapunktā.
Savukārt uzstādot elektriskos ganus vai citādi aizsargājot bišu stropus, lāčiem zaudējums netiek nodarīts, jo tie barību var atrast citur, teica Bernards.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
