Ziņojums: Dienvidu tilta būvniecība Rīgai gadiem var radīt smagas finansiālas problēmas

"Arī Dienvidu tilta būvniecībā pielietotais finansēšanas modelis faktiski ir drauds ja ne jaunai, atkārtotai krīzei, tad paildzinātai Rīgas pilsētas ekonomiskai depresijai, kas šobrīd ir tikai atlikta laikā," ziņojumā raksta Osis.

Viņš uzsver, ka RD savi maksājumi par tilta būvniecību būs jāiemaksā, sākot ar 2010. gada vidū. Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) pirmdien žurnālistiem pauda, ka RD maksājumi sākas tikai ar nākamā gada vidu, taču nenosauca konkrētu summu.

Tā nav nosaukta arī Oša veidotajā ziņojumā, taču ekonomists nosauc sekas, kādas būs pārlieku dārgajām tilta izmaksām uz pilsētas budžetu, kad no tā vajadzēs maksāt tilta cēlušajiem būvniekiem. "Tas nozīmēs krasu slodzes palielināšanos uz jau tā saspringto pilsētas budžetu un straujās attīstības vietā iepriekšējos gados Rīgu acīmredzot sagaida nopietnas finansiālas problēmas," atzīmē Osis un turpina: "Līdz ar to negatīvās sekas neracionālai, riskantai Dienvidu tilta būvniecības finansēšanas modeļa konstrukcijai var ieilgt līdz pat 2025. gadam, kad beidzas Bankas kredīta atmaksa par Dienvidu tilta būvniecības I kārtu un iespējams arī ilgāk, jo to papildinās nepieciešamība atmaksāt kredītu arī par II un III kārtu, ja vien pēdējo būs iespējams uzsākt".

Oša ziņojumā, kā jau agrāk vēstīts, norādīts, ka sadārdzinājums radies, RD noslēdzot līgumu ar būvniekiem, kas neatbilda konkursa nolikumam. Pretēji konkursā paustajam, RD līgumā uzņēmās lielākos būvniecības riskus, kas saistīti ar pirms dažiem gadiem aktuālo un ļoti strauji augošo inflāciju, kā arī valūtas kursa svārstībām un melnā metāla cenu pieaugumu, ko RD galu galā pārmaksāja divas reizes.

Pēc Valsts kontroles aplēsēm par Dienvidu tilta būvniecību ir pārmaksāti 27 miljoni latu. Ušakovs pirmdien pauda, ka pašvaldība pirmdien sāks sarunas ar būvniekiem par iespējām mazināt pašvaldības tēriņus, kurus RD būs spiesta maksāt nākamā gadu vidū. Tomēr Ušakovs nespēja pateikt, kāpēc būvniekiem vajadzētu atteikties no lielākas peļņas, mazinot pašvaldības izdevumus, jeb šajā gadījumā, zaudējumus.

Ušakovs gan atzīst, ka atbildība par notikušo ir jāuzņemas tā laika Rīgas pilsētas attīstības departamenta vadītājam Vilnim Štramam, kurš par to pirmdien pauda pārsteigumu. Tomēr arī advokātu biroja "Grunte&Cers" ziņojumā par tilta būvniecības juridiskajiem aspektiem norādīts, ka konkursa pasūtītājs un rīkotājs bija Štrama vadītais departaments. Turklāt tieši viņa paraksts ir uz 2004. gada 30. marta līguma, kas paredz atšķirības no konkursa nolikuma.