Latvija uz Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu par 50% samazināt pesticīdu izmantojumu raugās piesardzīgi, pēc Saeimas Vides un klimata apakškomisijas sēdes sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) Ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.
Viņš norādīja, ka saistībā ar EK 20. maijā pieņemtajā stratēģijā "No lauka līdz galdam" iekļauto punktu par 50% samazināt pesticīdu izmantojumu un to radīto apdraudējumu patlaban nav skaidrs, kādi instrumenti varētu tikt izmantoti, lai šo mērķi sasniegtu, jo katrai no dalībvalstīm tiek piemēroti vieni un tie paši rādītāji. "Patlaban ir ļoti daudz neskaidru jautājumu, tāpēc mēs uz to skatāmies piesardzīgi," izteicās Eglīts.
ZM Ministra biroja vadītājs pauda viedokli, ka pesticīdu lietojuma samazināšana varētu būt nedaudz sasteigta. "Jāņem vērā, ka EK veiks izvērtējumu mērķim, un 2022.gada pirmajā ceturksnī ar šo izvērtējumu paredzēts iepazīties. Tas nozīmē, ka regulu pieņemšanas un birokrātiskais darbs varētu ilgt līdz 2025.gadam un paliek tikai pieci gadi, kad būtiski samazināt pesticīdu lietojumu," sacīja Eglīts.
Tāpat Vides un klimata apakškomisijas sēdē runāts par ambīcijām saistībā ar bioloģisko zemju daudzuma palielināšanu, kur stratēģijā nospraustais mērķis ir 25% no kopējās zemkopības zemes platības. "Mēs faktiski redzam, ka ir iespējams virzīties šajā virzienā, ka ir iespējams to sasniegt, bet būtu vēlams no Eiropas puses šīm iniciatīvām atbilstošs finansējums, jo šobrīd ir tā, ka mērķis ir, uzdevums ir, bet finansējuma īsti nav," norādīja Eglīts.
Viņš izcēla, ka Latvija šajā rādītājā esot krietni virs vidējā, tādēļ citām Eiropas valstīm būšot vairāk darba - Latvijā bioloģiskās zemes rādītājs ir 14,7%, savukārt Eiropā vidēji - 6,7%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
