Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana: kā būvniecību uzrauga Rīgā? (teksta tiešraides arhīvs)
Foto: Kadrs no video

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija pirmdien uzklausīs vairāku pašvaldību pārstāvjus, tostarp Rīgas mēru Nilu Ušakovu, liecina komisijas sēdes darba kārtība. Sēdes norisi tiešraidē var vērot arī portālā "Delfi.lv".

Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana
Deputāti vienojas, ka nākamā komisijas sēde būs 2.februārī. Pagaidām gan nav skaidrs, vai sēde būs atklāta vai slēgta.
Sudraba vērš uzmanību uz vairākām neprecizitātēm, Kaimiņš piekrīt tabulu izlabot.
Ringolds Balodis aicina deputātu Kaimiņu izskaidrot iepriekšējā sēdē izdalīto tabulu. „Pēc divām nedēļām es beidzot varu runāt par savu tabulu,” min Kaimiņš. Jau vēstīts, ka pēc iepriekšējās sēdes slēgšanas Kaimiņš deputātiem izsniedza lapu, kurā jāsalīdzina dažādu ēku, piemēram, tirdzniecības centru, daudzstāvu dzīvojamo ēku, lidostu, teātru, viesnīcu u.c. uzraudzība pirms un pēc traģēdijas. Tabulā tiek prasīts noteikt, kāds ir normatīvais regulējums, ēkas uzturēšanas prasības, kontrole, kurš to veic un kā atskaitās. Portālam "Delfi" Kaimiņš sacīja, ka uz jautājumiem jāatbild arī Ekonomikas ministrijai, kas to varētu izdarīt pusstundas laikā, taču atbildes būtu jāsniedz nedēļas laikā. Tādējādi iecerēts saprast pārmaiņas, kas notikušas gada laikā pēc traģēdijas.
Komisijas sēde tuvojas noslēgumam, bet visi jautājumi arvien nav izskatīti. Deputāti vienojas pie tiem turpināt darbu vēlāk.
PTAC pārstāve Svetlana Mjakuškina uzsver, ka jāstrādā arī pie metodikas, kā jāveic būvniecības objektu pārbaudes - svarīgas ir ne tikai projekta izmaksas, bet arī darbības, ko paredzēts veikts. „Ne vienmēr arī pašvaldības var pateikt, kur tiek plānots izmantot, piemēram, metāla nesošās konstrukcijas,” viņa stāsta.
Šogad plānota kampaņa par ekspluatācijas īpašību deklarācijām, kas paredzēta ne tikai būvniekiem, bet arī iedzīvotājiem. Arī iedzīvotājiem jāsaprot, ka būvizstrādājumi nav jāvērtē tikai pēc cenas, bet arī citiem rādītājiem, uzsvēra Vītoliņa.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa informē, ka 30% no PTAC pārbaudītajiem būvizstrādājumiem nav nepieciešamās deklarācijas. Jautājums, kā tad būvnieks izvēlas šos būvizstrādājumus, ja nezina to raksturojumus, viņa skaidro.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/aptauja-tikai-ceturta-dala-iedzivotaju-parliecinati-ka-zolitudes-tragedija-vainigie-tiks-soditi.d?id=45498486
Iedzīvotāji par iespējamiem pārkāpumiem būvniecībā ziņo aktīvi, apliecina būvvalžu pārstāvji. „Iedzīvotāji ir modri, ziņo,” saka Jelgavas pilsētas būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe.
Inguna Rībena (NA) vaicā, kā Vircavs ar ģeogrāfa izglītību spēj vadīt arhitektūras un būvniecības nozari. Savukārt Vircavs uzsver, ka būvvaldes darbs saistīts arī adrešu piešķiršanu, detālplānojumiem, mērniecību utt., turklāt viņa uzdevums ir vadīt iestādi un par konkrētām jomām atbild to speciālisti.
Vairāku pašvaldību būvvalžu pārstāvji sūdzas par iesniegto projektu kvalitāti. Laikā, kamēr darbojās Valsts būvinspekcija, sadarbība starp valsti un pašvaldībām bija veiksmīga, klāsta Daugavpils pilsētas būvvaldes vadītājs Valērijs Ļaksa. „Tad, kad būvinspekcija tika likvidēta, sadarbība starp valsti un pašvaldību pārtrūka,” viņš saka.
Jelgavas pilsētas būvvalde būvobjektu apsekošanu mēģina sakārtot tā, lai katrā svarīgākā būvniecības procesā darbotos būvinspektors un īstenotu pārbaudes. „Taču būvvaldes būvinspektors nekad nevarēs aizstāt projekta būvuzraugu,” atzina Jelgavas pilsētas būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe.
„Žēl, ka būvuzraudzība nav visos objektos un būvvalde arī nevar to pieprasīt vairāk gadījumos nekā paredzēts,” atzina Liepājas pilsētas Būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska, norādot, ka plašāka būvuzraudzība uzlabotu būvniecības kvalitāti.
Komisija sāk uzklausīt citu lielāko pilsētu būvvalžu pārstāvjus.
Tagad būvinspektori apmeklē būvlaukumus atbilstoši būvdarbu laikam plānam – tad, kad notiek būtiskākie darbi, klāsta Vircavs. Kā trūkumu viņš min to, ka nav pietiekamu sodu, kā sodīt būvuzraugu, ja informācija netiek sniegta laicīgi utml.
Deputāte Inguna Sudraba (NSL) vaicā, kas Rīgas pilsētas būvvaldē pēc traģēdijas darīts papildus.
Runājot par atbildību būvniecībā, jaunais Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis aicina to vērtēt plašāk – atbildība būtu jāuzņemas komersantiem, uzņēmumu vadītājiem. Dažreiz atbildība esot pārāk detalizēta, līdz fiziskajiem darbu veicējiem, taču jāvērtē arī uzņēmums kopumā.
https://twitter.com/edgarskupcs/status/559622585487736832
Aptuveni 30% no būvvaldē iesniegtajiem projektiem ir jāatgriež pasūtītājam, jo tie neatbilst kādam no likumiem, stāsta Vircavs.
Komisijas vadītājs Ringolds Balodis šajā komisijas sēdē pret Artusu Kaimiņu ir īpaši pieklājīgs. Jānorāda, ka iepriekš Kaimiņš pārmeta, ka Balodis viņam neļauj izdalīt materiālus pārējiem kolēģiem. Par Baloža uzvedību Kaimiņš vērsies Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kas ierosinājusi lietu par iespējamiem Baloža deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem, vadot komisiju sēdes un izsakoties par Kaimiņu.
Ja Valsts būvinspekcija nebūtu likvidēta, Zolitūdes traģēdijas iespējamība būtu mazāka, minēja Ušakovs.
Neskatoties uz to, ka  deputāts Kaimiņš oficiāli mainījis vārdu uz Artuss, komisijas sēžu zālē viņa vietā ir zīmīte ar veco vārdu...
Deputāts Artuss Kaimiņš (LRA) vērš uzmanību uz Rīgas slikto slavu saistībā ar korupciju būvniecībā, tostarp domes priekšsēdētāja Andra Amerika iesauku „Misters 20%”.
Pēc Vircava teiktā, ir jāprecizē mērķis, ko valsts vēlas sasniegt būvniecībā – mazu birokrātiju vai augstu drošību.
„Jūtams, ka bieži vien sadarbību ietekmē tas, kāds ministrs dotajā brīdi ministrijā ir pie varas,” viņš atzīst, norādot, ka, piemēram, sadarbība būvniecības informācijas sistēmas izstrādei bijušā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta laikā bija „vienos vārtos”, turpina Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
„Pēc Zolitūdes notikumiem liela daļa būvvaldes priekšlikumu ir ņemti vērā, par sadarbību ar Ekonomikas ministriju stāsta Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs
Komisija sāk uzklausīt pašvaldību pārstāvju viedokļus. Arī pēc pieņemtajām likumdošanas izmaiņām ir daudz lietu, kas būvniecībā vēl jāsakārto, atzīst Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).
Šīs nedēļas laikā tiks pabeigts darbs pie Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapas izveides, informē komisijas vadītājs Ringolds Balodis ("No sirds Latvijai"). Tas ļaušot novērtēt to darbu, kas pie traģēdijas izmeklēšanas notiek arī ārpus komisijas sēdēm.

Deputāti spriedīs par būvuzraudzības funkciju nodrošināšanu pilsētu būvvaldēs un iestāžu sadarbību ar valsti, lai nodrošinātu būvniecības pārraudzību un koordināciju savā teritorijā, kā arī būvprojekta ekspertu un projektētāju atbildību.

Tāpat plānots analizēt Patērētāju tiesību aizsardzības centra kapacitāti, veicot pārbaudes un ekspertīzes būvniecības jomā, jaunā Būvniecības valsts kontroles biroja darba uzsākšanu publisku ēku ekspluatācijas uzraudzības jomā un citiem jautājumiem.

Uzaicinoto personu lokā ir Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs, kā arī būvvalžu vadītāji no Daugavpils, Jelgavas, Liepājas un citi.

Jau vēstīts, ka pašlaik Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par aizdomās turētajiem atzītas trīs personas - lielveikala "Maxima" konstruktors būvinženieris Ivars Sergets, lielveikala ekspertīzes veicējs Andris Gulbis, kā arī būvprojekta vadītājs Andris Kalinka, kura ģimenei pieder arhitektu birojs "Kubs", un kurš projektējis sagruvušo lielveikalu "Maxima".

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota šā gada 11.novembrī uz vienu gadu.

Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra "Maxima" jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki.

Tags

Maxima Saeima Rīgas pilsētas Būvvalde Zolitūdes traģēdija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form