Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes turpmāk varēs vērot tiešraidē Saeimas mājaslapā, kā arī portālā "Delfi.lv", pirmdien lēma komisija.
Komisija par tiešraidi pirmdien vienojās vienbalsīgi. Tiešraides nodrošināšana saistīta ar lielo sabiedrības interesi par komisijas darbu.
Deputāts Arturs Kaimiņš ("Latvijas Reģionu apvienība"), kurš iepriekš norādīja, ka "tiešraidi nedrīkst nodrošināt nekāds komerciāls medijs", kas "pelna naudu ar reklāmu", pirms balsojuma interesējās par to, vai tiešraidei būs neatkarīgs pieslēgums, pie kā var pieslēgties jebkurš. Reaģējot uz deputātes Regīna Ločmeles-Luņovas ("Saskaņa") piebildi par to, vai Kaimiņš plāno aizliegt kādam pieslēgties, viņš šādus plānus noliedza, paužot viedokli, ka, iespējams, "vēl kāds gribēs pieslēgties". "Jo vairāk, jo labāk," teica Kaimiņš.
Savukārt deputāte Inguna Sudraba ("No Sirds Latvijai") norādīja, ka jāuzmanās ar personu datu aizsardzības aspektu. Uz to komisijas vadītājs Ringolds Balodis (NSL) norādīja, ka, ja gadījumā sēdē paustā informācija būs ļoti sensitīva, tad komisijas darbs būs slēgts un tiešraide konkrētajā brīdī tiks pārtraukta.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Māris Ruķers pauda viedokli, ka ir gadījumi, kad tiešraide nav pieļaujama. Viens no šādiem gadījumiem būtu, uzklausot cietošos vai cietušo radiniekus, pārstāvjus, kur var parādīties sensitīvie dati. "Jājautā cietušajiem, vai viņi piekrīt translācijai. Ja viņi nepiekrīt, tas jāņem vērā," viņš teica. Bijušais Saeimas deputāts Imants Burvis, kurš Zolitūdes traģēdijā zaudēja savu dēlu, norādīja, ka saskata bīstamību žurnālistu klātesamībai komisijas sēdes laikā. "Katrs politiķis tajā brīdī, kad klāt ir žurnālisti, sāk savu netīro sabiedrisko attiecību kampaņu," norādīja Burvis.
Informējot par lietas izmeklēšanu, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers apliecināja, ka pašlaik Zolitūdes lietas izmeklēšana ir noslēguma stadijā. Vienlaikus viņš noliedza to, ka būtu solīts lietu nodot tiesai līdz gada beigām.
Ja izmeklētāji strādātu tikai pie tā, lai noskaidrotu ēkas sabrukšanas tehniskos cēloņus, darbu varētu pabeigt ātrāk, taču, reaģējot uz sabiedrības pieprasījumu, tiek analizēts arī tas, kāpēc traģēdija netika novērsta, uzsvēra Kalnmeiers. "Ir problemātiski saukt kādu pie atbildības, ja [šāda atbildība] nevienā normatīvajā aktā nav paredzēta," grūtības skaidroja Kalnmeiers.
Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji deputātus un cietošo pārstāvjus informēja par veiktajām izmaiņām būvniecības regulējumā, tostarp valsts uzraudzības atjaunošanu, izveidojot Būvniecības valsts kontroles biroju, uzsvēra EM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Pagaidām publisko ēku (kur paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem) būvniecības kontroli un uzraudzību joprojām nodrošina pašvaldību būvvaldes, bet 2015. gada 1. janvārī publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību sāks jaunais birojs. Savukārt no 2015. gada 1. jūlijā birojs uzsāks veikt būvdarbu uzraudzību un būvju pieņemšanu ekspluatācijā.
Tikmēr Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edgars Pastars vērsa uzmanību uz to, ka jaunais birojs nesniegs visas atbildes, nepieciešamas procedūras arī tur, kur strādā pašvaldības. Arī vislabāko tiesisko regulējumu var neievērot, tas atkarīgs no godaprāta, vērtēja Pastars.
Nākamā komisijas sēde paredzēta 12.janvārī. Tajā paredzēs uzklausīt Ekonomikas ministrijas pārstāvjus.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota šā gada 11.novembrī uz vienu gadu.
Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra Maxima jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
