ZZS: apmaiņā pret Latvijas atbalstu Lisabonas līgumam jāprasa labvēlīgākus nosacījumus zemniekiem  (12)

ZZS "patiesi uztrauc situācija lauksaimniecībā un tas, kā šobrīd attīstās sarunas par tiešmaksājumiem zemniekiem un arī Kohēzijas fonda (izlīdzināšana starp dažādi attīstītām valstīm un reģioniem) līdzekļu sadale", teikts partijas paziņojumā. ZZS uzskata, ka "pirms šādu valstij saistošu un nozīmīgu dokumentu [Lisabonas līguma izmaiņu] parakstīšanas būtu jānotiek plašākām diskusijām gan Saeimā, gan sabiedrībā".

ZZS "kategoriski noraida valdošās koalīcijas politiķu pausto viedokli par it kā politisko tirgu, kur ZZS apmaiņā pret darbu valdībā varētu atbalstīt izmaiņas Lisabonas līgumā, kas ir būtisks Eiropas finanšu stabilizācijas jautājums". "Kad jautājums par atbalstu izmaiņām Lisabonas līgumā tiks skatīts Saeimā, ZZS lems valstiski atbildīgi," teikts partijas paziņojumā.

Jau vēstīts, ka ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis nedēļas sākumā nāca klajā ar paziņojumu, ka savienības Saeimas frakcija būtu gatava atbalstīt valdošās koalīcijas iniciatīvas finanšu disciplīnas stiprināšanai Satversmē un ES finanšu stabilizācijas paketei, kam nepieciešams divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts, tikai, ja ZZS būs koalīcijā vismaz ar diviem ministriem.

Brigmanis, kura vadītajā frakcijā ir 13 deputātu, publiski paudis - ja ZZS atbalsta tik svarīgus lēmumus, tā arī vēlas uzņemties atbildību par valdības darbu, lai varētu ietekmēt valsts budžeta veidošanu un citus svarīgus lēmumus. Tikai tad, ja ZZS būs koalīcijā vismaz ar diviem ministriem, tā balsos par šiem jautājumiem.

Premjers Dombrovskis uz to reaģēja, paziņojot, ka šie ir valstiski nozīmīgi jautājumi, par kuriem nebūtu jāsāk politiskais tirgus, kā arī norādīja, ka, izvirzot prasības un spītējoties jautājumā par fiskālās disciplīnas izmaiņām Satversmē un Lisabonas līgumā, ZZS var izdarīt "lāča pakalpojumu" Latvijas zemniekiem, jo "ja partneri [Eiropas Savienība] saskarsies ar destruktīvu attieksmi, tas var apgrūtināt sarunas – gan par kohēzijas politiku, gan par lauku tiešmaksājumiem". Tāpat permejsr un "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka jautājums par koalīcijas paplašināšanu nav dienaskārtībā.

Valdošā koalīcija, kurā ietilpst partija "Vienotība", Zatlera Reformu partija un nacionālā apvienība VL_TB/LNNK ar kopumā 56 balsīm, nevar nodrošināt nepieciešamās divas trešdaļas deputātu balsu, lai ratificētu Lisabonas līguma izmaiņas, kas paredz Eiropas finanšu instrumenta radīšanu eiro zonas krīzes risināšanai, kā arī pieņemtu valdības iniciētos "fiskālās disciplīnas" grozījumus Satversmē.

Partiju atbalsts šiem lēmumiem ir viens no jautājumiem, par ko tiek spriests Valsts prezidenta Andra Bērziņa trešdien uzsāktajās sarunās ar Saeimā pārstāvētajām partijām. Sarunu mērķis esot vienoties par valsts attīstības redzējumu un "sabiedrības saliedēšanas saskarsmes punktiem".