ZZS vairākiem ministru amatiem virzīs 'jaunus cilvēkus'

Brigmanis norādīja, ka sarunās ar premjeru jau ir panākta vienošanās, ka ZZS pārziņā būs zemkopība, vide un labklājība. Divu pirmo nozaru vadību varētu uzņemties pašreizējie ministri Raimonds Vējonis un Jānis Dūklavs.

Savukārt pašreizējā labklājības ministra Ulda Auguļa karjeras attīstību Brigmanis atturējās iezīmēt, norādot, ka viņš ir jauns un spējīgs politiķis, tāpēc, iespējams, varētu ieņemt arī satiksmes ministra posteni, ja tas tiks uzticēts ZZS.

Uz atlikušajām trim ministrijām ZZS varētu virzīt "pilnīgi jaunus cilvēkus", taču viņu uzvārdus Brigmanis nevēlējās nosaukt, kamēr nebūs skaidrs, kādas tieši ministrijas būs ZZS pārziņā. Partija esot izvirzījusi savus kandidātus visiem ministru amatiem. "Katra sevi cienoša ministrija izvirza visus ministru kandidātus, un arī mēs premjeram piestādījām pilnu sarakstu visam Ministru Kabinetam," sacīja Brigmanis.

Līdz ar to partijai esot kandidāti gan ekonomikas, gan iekšlietu ministra amatam. Tie esot gan cilvēki, kas startējuši vēlēšanās no ZZS sarakstiem, saņēmuši lielu vēlētāju atbalstu, taču ne pietiekamu, lai iekļūtu Saeimā, gan arī ar partiju nesaistīti cilvēki, kas strādājuši ar ZZS ekspertu līmenī, stāstīja Brigmanis.

Politiķis arī norādīja, ka veselības nozarē koalīcijas partijām būtu jāvienojas ministru amatā iecelt uz ilgstošu periodu, lai nodoršinātu nepieciešamās reformas. Šis cilvēks jāatrod partiju kopējās sarunās, uzskata Brigmanis, atturoties gan prognozēt, vai amatā varētu arī turpmāk varētu palikt pašreizējais ministrs Didzis Gavars.

Brigmanis uzskata, ka apvienības "Saskaņas centrs" pieminētās ārkārtas vēlēšanas "nav reāls scenārijs". " Vai tad SC iegūs 51 balsi? Neiegūs taču," sacīja Brigmanis, atgādinot, ka tai pat laikā ārkārtas vēlēšanas nozīmē papildus izmaksas un nestabilitāti valstī.

Brigmanis arī uzsvēra, ka "nākamā gada budžets nevar gāzt valdību, jo visi saprot, ka konsolidācija 400 miljoni ir nepieciešami un nesāpīgi to nevarēs izdarīt". "Tās lietas, kas tur būs jādara, nebūs sevišķi patīkamas," atzina Btrigmanis, uzsverot tomēr, ka: "Jaunajai valdībai izdosies. Ar tādu domu mēs strādājam."

Jau ziņots, ka piektdien nacionālā apvienība VL-TB/LNNK apsolīja premjeram bez vienprātības koalīcijā nevirzīt strīdīgos jautājumus par cittautiešu repatriāciju un mazākumtautību izglītības nostādnēm, līdz ar to zuda pēdējais šķērslis tās dalībai koalīcijā, un Dombrovskis paziņoja par trīs partiju koalīcijas izveidi, kurā darbotos "Vienotība", ZZS un VL-TB/LNNK.

Tomēr svētdien notikušas "Vienotības" līderu sarunas, kurās viena no apvienības dalībpartijām "Sabiedrība citai politikai" iebildusi pret nacionālās apvienības ņemšanu koalīcijā, tāpēc "Vienotība" valde pirmdien varētu pārskatīt jautājumu par VL-TB/LNNK dalību nākamajā valdībā.

Valdībā, kurā būs par vienu ministra amatu mazāk nekā pašlaik, jo plānots likvidēt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, ZZS pretendēja uz sešiem portfeļiem, bet VL-TB/LNNK tika piedāvāts viens ministra krēsls, kas, visticamāk, varētu būt tieslietu ministra amats.

Nacionālā apvienība gan premjeram piektdien negaidīti piedāvāja arī izglītības un zinātnes ministra amata kandidātu, tomēr premjers atzina, ka ir maz ticama iespēja VL-TB/LNNK valdībā iegūt divus ministra amatus.

Līdz ar to pašai "Vienotībai" šāds koalīcijas modelis varētu dot sešus ministru amatus, neskaitot premjera krēslu.

Partijas vēl nav lēmušas par Saeimas amatu sadali.

Jau vēstīts, ka "Vienotība" pagājušajā nedēļā nolēma uzrunāt trīs partijas - Zaļo un Zemnieku savienību, apvienību "Saskaņas centrs" un apvienību VL-TB/LNNK - par četru partiju koalīcijas veidošanu uz līdzvērtīgiem nosacījumiem visiem partneriem. Piedāvātais sadarbības projekts paredzēja arī vienoties par "tabu" jautājumiem - valsts valodas statusu, pilsonību un nepilsoņu tiesībām, kuru cilāšana ļautu premjeram pieprasīt "vainīgā" politiskā spēka ministru demisiju.

ZZS pirmā paziņoja, ka piekrīt "Vienotības" piedāvājumam un strādās valdībā. Partijai jaunajā valdībā tiks uzticēti sešu ministru posteņi, tostarp zemkopības, labklājības un vides un reģionālās attīstības ministru amati.

"Saskaņas centrs" sākotnēji piekrita uzsākt sarunas, taču vēlāk paziņoja, ka gatavi diskusijai vien tad, ja "Vienotība" atsauks visas izvirzītās prasības un sarunas sāks no "baltas lapas". Pēc tam sarunas ar SC apstājās un pašlaik tās dalība koalīcijā vairs netiek apspriesta.

Savukārt VL-TB/LNNK izvirzīja savas prasības nacionālajos un izglītības jautājumos, tostarp visasākā diskusija notika par cittautiešu repatriācijas problēmu.

Valsts prezidents iepriekš solīja premjera amata kandidātu nosaukt 2.novembrī – dienā, kad uz pirmo sēdi sanāks oktobra sākumā ievēlētā 10.Saeima.