Šī ir viena no patiesībām par naudu – atgādinājums sev, saviem tuvajiem un savai valstij par prātīgu saimniekošanu. Jo prātīgāki saimnieki savā ģimenē un zemē būsim, jo pārticīgāk dzīvosim paši un dzīvos mūsu bērni.
Turīgas valsts celšanā piedalās visi
Nopelnītais ir katra personiskā atbildība, un arī finanšu pratībā tiek uzsvērts, ka katram pašam jāiemācās plānot labklājību ilgtermiņā. Tomēr tautsaimniecībā visi tās dalībnieki ir ļoti cieši saistīti, un patiesībā iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts labklājība ir ļoti atkarīga no tā, cik labi klājas citiem.
Tāpēc publiskajā telpā bieži dzirdēti pārsteidzīgi ierosinājumi valsts budžeta plānošanā jāuztver piesardzīgi. Piemēram, straujš atalgojuma nodokļu samazinājums iedzīvotājiem varētu būt šķietams atspaids, taču jārēķinās, ka tas tikpat strauji mazinātu valsts budžeta ieņēmumus un nozīmētu mazākas pensijas, algas skolotājiem un ārstiem. Un arī otrādi: palielināti nodokļi uzņēmumiem, piemēram, nozīmētu lielākus ienākumus valsts budžetā, taču arī lielāku izdevumu slogu uzņēmumiem un tādējādi iespējamu algu samazinājumu strādājošajiem vai darbinieku skaita samazināšanu.
Savstarpēji saistītās ekonomiskās aprites shēma 
Savstarpēji saistītajā tautsaimniecības ķēdē noturīgu labklājības pieaugumu nevar panākt, vienkārši vairāk atņemot vieniem un vairāk iedodot citiem.
Patiesu labklājības pieaugumu visiem mazā valstī ar atvērtu tautsaimniecību var veicināt, tikai vairojot ieņēmumus, ko gūstam, pārdodot Latvijā ražotās preces un pakalpojumus citur pasaulē (jeb veicinot eksporta pieaugumu), un kāpinot darba ražīgumu jeb strādājot gudrāk katrā no savstarpēji saistītajiem ķēdes posmiem.
Turīgas valsts celšanā piedalās visi: gan tu, gan tavs darba devējs, gan skolotājs, ārsts vai ierēdnis, gan uzņēmējs.
Īsi un kodolīgi par ekonomiskās aprites ciklu vari uzzināt īsfilmā "Ekonomiskās aprites modelis".
Ja uz dienu apturētu naudas plūsmu...
Tikpat cieši savstarpēji saistīti esam ne tikai ienākumu, bet arī naudas apritē. Katra iedzīvotāja personiskā finanšu stabilitāte ir atkarīga gan no tā, vai darba devējs regulāri un laikus samaksā darba algu, gan arī no tā, vai skaidrās un bezskaidrās naudas aprite ir stabila: bankomātos un veikalos vienmēr pieejama droša skaidrā nauda (bez viltojumiem), bet elektroniskā vidē iespējams savstarpēji norēķināties ātri, ērti un droši.
Ikdienā nu jau esam pieraduši zibenīgu gan skaidrās, gan bezskaidrās naudas apriti uztvert kā pašsaprotamu (piemēram, zibmaksājumi, bet atliek vien pārstāt darboties kādam no posmiem, lai sāktos haoss visā sistēmā kopumā.
Latvijas Banka ir finanšu sistēmas mugurkauls. Tā nodrošina kvalitatīvu un drošu skaidro naudu un ātrus bezskaidrās naudas norēķinus, ļaujot iedzīvotājiem un uzņēmumiem savstarpēji norēķināties ērti, droši un zibenīgi.
Latvijas Bankas maksājumu sistēmas katru dienu apstrādā starpbanku maksājumus aptuveni 1 miljarda eiro apjomā. Katrs maksājums ir summa, kuru gaida darbinieks, pensionārs, ražotājs, preču piegādātājs, jebkurš no mums, lai varētu samaksāt savus rēķinus.
Latvijas Banka, darbojoties Eiropas Centrālās bankas Padomē, rūpējas par naudas stabilitāti visā Eiropā.
Vairāk par ieteikumiem valsts prātīgai saimniekošanai uzzini makroekonomika.lv.
Par 10 patiesībām uzzini vēl naudasskola.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
