Uzkrājumi sev un ģimenei – kāpēc un kā krāt?
Foto: Shutterstock

Šī ir viena no 10 patiesībām par naudu – atgādinājums sev, saviem tuvajiem un savai valstij par prātīgu saimniekošanu. Jo prātīgāki saimnieki savā ģimenē un zemē būsim, jo pārticīgāk dzīvosim paši un dzīvos mūsu bērni.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nebaltās dienas pienāk dažādi

Pēkšņi jāremontē automašīna, jāpērk jauns ledusskapis vai jālabo zobs. Nebaltās dienas var arī ievilkties, piemēram, zaudējot darbu vai saslimstot. Tāpēc naudas plānošanas speciālisti iesaka naudu atlikt divu veidu uzkrājumos:

Katrā budžetā jāatvēl drošības riņķis neparedzētām situācijām.

Iekrājums nebaltai dienai radīs drošību, ka, rodoties problēmai, izdosies visu atrisināt paša spēkiem.

Kā sākt uzkrāt?

Pētījumi māca, ka uzkrājumu veidošanā disciplinētība izveidojas ar gadiem:

  • 26% jauniešu atzīst, ka pietrūkst disciplīnas uzkrājumu veidošanai;
  • tikai 7% senioru, kas vecāki par 65 gadiem, atzīst, ka pietrūkst šādas disciplīnas.

Vieglākai sevis disciplinēšanai izmanto, piemēram, šo uzkrāšanas metodi un gada laikā uzkrāj līdz pat 1378 eiro.

Kāpēc krāj valsts?

60% aptaujāto iedzīvotāju atbalsta "drošības riņķi" valsts budžetā, bet 24% šo naudu labāk iztērētu ceļu remontam.

Valsts attīstību var palēnināt neparedzēti nepatīkami notikumi gan valstī, gan ārpus tās, piemēram, plūdi vai liels sausums, ekonomiskā krīze vai politiskie nemieri kaimiņvalstī. Tāpēc arī valstij vienmēr budžetā jāparedz "drošības riņķis", kas palīdzētu segt neplānotu, negaidītu situāciju atrisināšanai nepieciešamos izdevumus.

Valsts "drošības riņķis" = naudas rezerves

Valsts budžetā katru gadu tiek iedalīti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem (Latvijā 2018. gadā – 43.5 milj. eiro), un turpmākajiem gadiem tiks veidots "drošības spilvens" nebaltām dienām (fiskālā nodrošinājuma rezerve), "labajos gados" katru gadu tam atlicinot vismaz 0.1% no iekšzemes kopprodukta.

Arī Latvijas Banka, kuras ienākumi un izdevumi ir atkarīgi no pasaules un Latvijas ekonomiskās attīstības, veido rezerves nebaltai dienai, kā arī katru gadu ieskaita līdzekļus valsts budžetā (kopš 2010. gada – jau vairāk nekā 188 milj. eiro). Latvijas Banka mudina arī valdību un iedzīvotājus labajos laikos iekrāt, lai krīzes laikā nav strauji jāmazina izdevumi.

Vairāk par ieteikumiem valsts prātīgai saimniekošanai uzzini makroekonomika.lv.
Par 10 patiesībām uzzini vēl naudasskola.lv.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form