Nebaltās dienas pienāk dažādi
Pēkšņi jāremontē automašīna, jāpērk jauns ledusskapis vai jālabo zobs. Nebaltās dienas var arī ievilkties, piemēram, zaudējot darbu vai saslimstot. Tāpēc naudas plānošanas speciālisti iesaka naudu atlikt divu veidu uzkrājumos:
Iekrājums nebaltai dienai radīs drošību, ka, rodoties problēmai, izdosies visu atrisināt paša spēkiem.
Kā sākt uzkrāt?
Pētījumi māca, ka uzkrājumu veidošanā disciplinētība izveidojas ar gadiem:
- 26% jauniešu atzīst, ka pietrūkst disciplīnas uzkrājumu veidošanai;
- tikai 7% senioru, kas vecāki par 65 gadiem, atzīst, ka pietrūkst šādas disciplīnas.
Vieglākai sevis disciplinēšanai izmanto, piemēram, šo uzkrāšanas metodi un gada laikā uzkrāj līdz pat 1378 eiro.
Kāpēc krāj valsts?
Valsts attīstību var palēnināt neparedzēti nepatīkami notikumi gan valstī, gan ārpus tās, piemēram, plūdi vai liels sausums, ekonomiskā krīze vai politiskie nemieri kaimiņvalstī. Tāpēc arī valstij vienmēr budžetā jāparedz "drošības riņķis", kas palīdzētu segt neplānotu, negaidītu situāciju atrisināšanai nepieciešamos izdevumus.
Valsts "drošības riņķis" = naudas rezerves
Valsts budžetā katru gadu tiek iedalīti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem (Latvijā 2018. gadā – 43.5 milj. eiro), un turpmākajiem gadiem tiks veidots "drošības spilvens" nebaltām dienām (fiskālā nodrošinājuma rezerve), "labajos gados" katru gadu tam atlicinot vismaz 0.1% no iekšzemes kopprodukta.
Arī Latvijas Banka, kuras ienākumi un izdevumi ir atkarīgi no pasaules un Latvijas ekonomiskās attīstības, veido rezerves nebaltai dienai, kā arī katru gadu ieskaita līdzekļus valsts budžetā (kopš 2010. gada – jau vairāk nekā 188 milj. eiro). Latvijas Banka mudina arī valdību un iedzīvotājus labajos laikos iekrāt, lai krīzes laikā nav strauji jāmazina izdevumi.
Vairāk par ieteikumiem valsts prātīgai saimniekošanai uzzini makroekonomika.lv.
Par 10 patiesībām uzzini vēl naudasskola.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
