Today

Date

Name day

Auseklis, Gaisma

Weather Now

Site Search

10 gadi pēc finanšu krīzes: vai dzīvojam jaunas kvalitātes 'zelta laikmetā'

DACE SKREIJA

Finanšu krīze un "Parex" bankas krahs atstāja dziļas pēdas Latvijas sabiedrībā un ekonomikā. Iekšzemes kopprodukts ir atgriezies pirmskrīzes līmenī, savukārt demogrāfijas un darbaspēka izaicinājumi kļūst arvien asāki. Portāls "Delfi" vērtē, cik liela ir bijusi krīzes bedre un vai esam pilnībā no tās izkārpījušies ārā.

Latvijas ekonomika šobrīd atrodas izaugsmes fāzē. Attīstības temps pagājušajā gadā un šī gada pirmajā pusē ir ievērojami straujāks nekā iepriekšējos četros gados, kad tas vidēji bija tikai nedaudz virs 2%. Pirmajā pusgadā pat ierindojāmies visstraujāk augošo Eiropas ekonomiku topa augšgalā. Kopumā Latvijas Banka (LB) 2018. gadam prognozē IKP pieaugumu 3,9% apmērā, citu institūciju prognozes ir tuvas LB prognozēm. Šis temps ir augstāks par mūsu potenciālo, ilgtermiņā uzturamo izaugsmi, kas, pēc LB aplēsēm, ir ap 3% vai pat nedaudz zemāka.

Latvijas Bankas ekonomisti Uldis Rutkaste un Līva Zorgenfreija vērtē, ka straujo tempu pēdējā laikā palīdzēja uzturēt izaugsme Eiropas ekonomikā, kur meklējami mūsu galvenie eksporta noieta tirgi. Otrs svarīgs faktors ir bijis iekšzemes pieprasījuma "uzrāviens", kas spilgti atspoguļojas, piemēram, strauji augošajā būvniecības nozarē. Investīcijas būvniecībā palielinājušās, ne tikai pateicoties straujākai ES fondu apguvei, bet arī privāto investīciju projektu aktivizēšanās dēļ. Privātās investīcijas nekustamajā īpašumā un tirdzniecībā savukārt ir atbilde tam, ka iedzīvotāju pirktspēja palielinās un patērētāji, izjūtot straujāku algu kāpumu un lielāku "teikšanu" darba tirgū, arvien vairāk noskaņoti tērēt, nevis uzkrāt.

Latvijas Bankas ekonomisti Uldis Rutkaste un Līva Zorgenfreija vērtē, ka šis "zelta laikmets" atšķiras no piedzīvotajiem "treknajiem gadiem", kad straujā izaugsme radīja būtisku ekonomikas nesabalansētību.

Šis ir Latvijas ekonomikas raksturojums 10 gadus pēc finanšu krīzes un "Parex" bankas kraha. Ekonomisti norāda, ka šis "zelta laikmets" atšķiras no pirmskrīzes piedzīvotajiem "treknajiem gadiem", kad straujā izaugsme radīja būtisku ekonomikas nesabalansētību un to pamatā stutēja ārvalstu finansējuma ieplūdes kredītu veidā, palielinot Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu parādsaistības.

Finanšu krīze Latvijā radīja būtisku robu sabiedrībā un ekonomikā. Tikai 2017. gadā valsts IKP salīdzināmās cenās atgriezās pirmskrīzes līmenī, sasniedzot 22,8 miljardus eiro. Jāatgādina, ka krīzes gados Latvijas ekonomika salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm cieta visvairāk, dažu gadu laikā sarūkot par apmēram 20%.

Plīstot nekustamā īpašuma burbulim, strauji palielinoties bezdarba līmenim, kā rezultātā daudzi iedzīvotāji vairs nespēja norēķināties par savām saistībām, kā risinājums tika rasta emigrācija uz turīgākām valstīm ar sabalansētu ekonomiku. Tās rezultātā vēl krasāk samazinājās Latvijas iedzīvotāju skaits. Oficiālā statistika liecina, ka, piemēram, 2009.–2010. gadā migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 34–36 tūkstošiem gadā. Salīdzinājumam, pērn migrācijas saldo bija -7,8 tūkstoši, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus IKP pieaugums un iedzīvotāju skaita samazināšanās ir rezultējusies lielākā IKP uz vienu iedzīvotāju. Tā pirms krīzes, 2007. gadā, šis rādītājs bija 10,3 tūkstoši eiro uz vienu cilvēku, savukārt pērn – jau 11,7.

Pirmskrīzes laiku Latvijā raksturoja arī neveselīga divciparu inflācija, tā 2007. un 2008. gadā patēriņa cenu indekss bija sasniedzis attiecīgi 10,1% un 15,4%, savukārt 2010. gadā šis rādītājs jau bija negatīvs.

Vēl viens rādītājs, kas raksturo Latvijas ekonomikas izmaiņas, ir kredītreitingi, ko piešķir starptautiskās reitingu aģentūras – "Moody's", "S&P Global", "Fitch" un "R&I". Lai arī krīzes gados tās saņēma pamatīgu devu kritikas par nespēju prognozēt makroekonomikas izmaiņas, reitingu aģentūru novērtējums joprojām ir svarīgākais faktors, valstij vai uzņēmumam aizņemoties finanšu līdzekļus. Pašlaik aģentūru nākotnes novērtējums Latvijas kredītreitingu ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā ir stabils.

Latvijai piešķirtie kredītreitingi

Avots: Valsts kase

Tā kā šobrīd Latvijas kredītreitings ir samērā augsts, valsts starptautiskajos tirgos var aizņemties naudu ar zemām procentu likmēm, tomēr krīzes laikā situācija bija sarežģīta. Latvijas kredītreitingi bija nokritušies ļoti zemā līmenī, procentu likmes bija salīdzinoši augstas, un vienlaikus stabilitātes saglabāšanai valstij bija jāaizņemas līdzekļi starptautiskajos finanšu tirgos. Aizņemšanās rezultātā Latvijas vispārējais valdības parāds būtiski pieauga, pāris gadu laikā sasniedzot 47% no IKP, šobrīd tas ir ap 40% no IKP. Piemēram, lai nodrošinātu resursus gan šā gada finansēšanas vajadzībām, gan nākamā gada pirmajā pusē plānotajai valsts parāda atmaksai, Valsts kase 2018. gadā starptautiskajos tirgos aizņēmās apmēram vienu miljardu eiro. Jāatgādina, ka Māstrihtas kritēriji nosaka, ka pieļaujamais līmenis ir zem 60% no IKP.

Lai arī Latvijas vispārējās valdības parāds šobrīd ir ap 40% no IKP, mūsu valsts uz Eiropas fona šajā ziņā izskatās pat ļoti labi. Salīdzinājumam, Grieķijas parāds 2017. gadā bija 176% no IKP, Itālijas – 131%, Francijas – 99%, Eiropas Savienības vidējais rādītājs bija 82%, eirozonas – 87%, liecina "Eurostat" dati. Arī Lietuvas vispārējās valdības parāds pērn bijis ap 40%, vienlaikus pirmrindniece Eiropā ir Igaunija, kuras parāds ir vien 9% no IKP. "Lai gan Latvijas valdības parāds ir diezgan zems uz pārējo ES valstu fona, iepriekšējā pieredze liecina, ka tas var pieaugt visai ātri. Tādēļ pašreizējā ekonomikas augšupeja ir piemērots brīdis, lai to samazinātu un radītu drošības spilvenu, saskaroties ar ekonomikas lejupslīdēm nākotnē. Tāpēc īpaši nozīmīgi ir īstenot saprātīgu budžeta politiku, veidojot uzkrājumus sliktākiem laikiem," norāda LB ekonomisti.

Visa summa neatgūta

Valsts atbalsta atlikums "Revertai" uz 2018. gada 30. septembri bija 654,0 miljoni eiro, liecina "Privatizācijas aģentūras" informācija.

Krīzes laikā valsts atbalstīja "Parex" banku ar 1,7 miljardiem eiro, līdz 2018. gada 30. septembrim valsts atbalsts ir sarucis par 1,1 miljardu eiro ("Parex" mantiniecēm "Revertai" un "Citadele bankai" kopā). Valsts atbalsta atlikums "Revertai" uz 2018. gada 30. septembri bija 654,0 miljoni eiro, liecina “Privatizācijas aģentūras” informācija, un tiek lēsts, ka visu valsts sniegto atbalstu neizdosies atgūt. Finansējums "Parex" bankas darbības stabilizācijai bija tikai daļa, kam vajadzēja aizņemties naudu. Lai nodrošinātu citas vajadzības, dažu gadu laikā Māstrihtas parāds pieauga no 1,8 miljardiem eiro 2007. gadā līdz 9,2 miljardiem eiro 2012. gadā. Valsts parāda īpatnība ir tāda, ka to var būtiski uzaudzēt īsā laika posmā, savukārt samazināšanai nepieciešamas lielas pūles un ilgs laiks.

PROCENTU LIKMES VAR BŪT UZ AUGŠU VĒRSTAS

Aizņemoties naudu, ir jāmaksā procenti par tās izmantošanu, šobrīd Latvija kā valsts var pārfinansēt savus parādus par ļoti izdevīgām procentu likmēm, ko noteic gan Latvijas kredītspēja, gan situācija starptautiskajos finanšu tirgos, un to valsts arī dara. Piemēram, Latvijas valsts ir spējusi emitēt vērtspapīrus, kuru procentu likme ir zemāka pat par 0,5%, vienlaikus joprojām ir parādi, par kuriem maksājam likmi virs 5%, liecina Valsts kases dati. Un, ņemot vērā, ka runa ir par simtiem miljonu un miljardiem eiro, procentu summas Latvijas iedzīvotājiem var likties samērā iespaidīgas. "Procentu likmes, nenoliedzami, atstāj ietekmi uz valdības parādu – jo augstākas procentu likmes, jo dārgāka aizņemšanās un lielāki budžeta izdevumi procentu maksājumiem. Jāatzīst, ka pēdējos gados augstas procentu likmes nav nodarbinājušas valdības vadītāju prātus, jo centrālo banku īstenotās monetārās politikas rezultātā aizņēmumu procentu likmes bijušas ļoti zemas ne tikai uzņēmumiem un mājsaimniecībām, bet arī valdībām. Raugoties nākotnē, procentu likmju virzība, visticamāk, būs augšup vērsta, tādēļ arī parāda apsaimniekošanas izmaksām ar laiku būtu jāpieaug," norāda LB ekonomists Kārlis Vilerts.

Viņš turpina, ka pieņēmums par valdības spēju nākotnē piekopt atbildīgu fiskālo politiku ļauj izdarīt prognozes par tālāku parāda samazināšanos arī turpmākajos gados. Jāmin gan, ka šis scenārijs paredz, ka ekonomiskā izaugsme tuvāko 15 gadu laikā būs mierīga un to nepārtrauks negaidīti satricinājumi. Realitātē šādi "miera" periodi ir reti, un laiku pa laikam ekonomiskā izaugsme paātrinās vai palēninās dažādu faktoru ietekmē. Piemērs šādam negaidītam gadījumam nav tālu jāmeklē – vēl pavisam nesen, 2016. gadā, Latvijas ekonomisko izaugsmi piebremzēja pārrāvums ES fondu finansējumā.

LB pozīcija ir, ka valsts parādam jābūt ilgtermiņā uzturamam un tas pakāpeniski iespēju robežās jāmazina, jo, saskaroties ar kādām lielākām ekonomiskām problēmām, mēs riskētu pārsniegt Māstrihtas kritērijos noteikto līmeni, mums pie negatīviem scenārijiem nebūtu drošības spilvena. Lai arī vēlamais valsts parāda līmenis nav definēts, Latvija kā uz piemēru var raudzīties uz šajā jomā sekmīgākām valstīm, piemēram, Igauniju.

STABILĀ POZĪCIJĀ

Ekonomisti vērtē, ka, salīdzinot ar "treknajiem gadiem", Latvijas tautsaimniecība šobrīd ir daudz spēcīgāka un daudz mazāk ievainojama. Pirmkārt, šī brīža izaugsmi nebalsta kreditēšanas un nekustamo īpašuma cenu burbuļa plešanās. Tieši otrādi, kreditēšana aug pat pārāk lēni, uzņēmumu un mājsaimniecību parāda līmenis ir būtiski samazinājies, kā arī to finanšu veselība ir daudz labāka nekā "treknajos gados". Otrkārt, šobrīd Latvijas ārējais parāds ir būtiski zemāks un tekošais konts gandrīz sabalansēts pretēji deficītam, kas pārsniedza pat 20% no IKP "treknajos gados". Tas nozīmē, ka šobrīd esam daudz mazāk atkarīgi no ārējā finansējuma plūsmām un neesam tik lielā mērā pakļauti krasām finanšu investoru noskaņojuma maiņām. Treškārt, starplaikā esam pievienojušies eirozonai. Šobrīd mūsu nauda – eiro – ir viena no pasaules lielākajām valūtām. Latvijas komercbankām ir piekļuve Eirosistēmas likviditātes nodrošināšanas mehānismiem, un tas ir daudz jaudīgāks drošības spilvens krīzes brīžos nekā laikā, kad Latvijai vienlaikus bija jācīnās ar finanšu krīzes sekām un jāaizstāv lats pret spekulantu uzbrukumiem.

Tomēr šobrīd pie ekonomikas debesīm ir parādījušies daži mākonīši, Eiropas izaugsme jau šogad ir lēnāka, un arī prognozes par turpmākajiem gadiem liecina, ka ārējais pieprasījums augs mērenāk (Latvijas eksporta izaugsme, visdrīzāk, būs lēnāka). Turklāt ir samilzuši riski un ievērojami palielinājusies neskaidrība par globālās tirdzniecības attīstību, kas atstāj ietekmi arī uz Latviju kā mazu, atvērtu ekonomiku. Iekšzemes aktivitāte, protams, kādu laiku vēl varēs turpināt sildīt kopējo ekonomikas izaugsmi, taču vairāki indikatori norāda uz “pudeles kakliem” ekonomikas attīstībā.

"Noturīgs "zelta laikmets" iestāsies, ja spēsim rast risinājumu darbaspēka trūkumam, par produktivitātes pieaugumu straujākam algu kāpumam un produktīvu investīciju un inovāciju iztrūkumam Latvijas tautsaimniecībā (ražošanas procesu optimizācija, efektīva bezdarbnieku pārkvalifikācija, ieguldījumi automatizācijā, ieguldījumi izpētē un attīstībā). Pagaidām nav redzama plaša mēroga aktīva rīcība, lai mazinātu iekšzemē radušos izaugsmes kavēkļus. Tādēļ strauja turpmāka Latvijas ekonomikas izaugsme ("zelta laikmets") iespējama, nevis cerot, ka nekas nemainīsies, bet, tieši otrādi, – tikai mainot šā brīža tendences darba tirgū, investīciju apjomā un struktūrā," uzskata Rutkaste un Zorgenfreija.




Filips Lastovskis, Dace Skreija, Jānis Bagātais, dizains - Ilze Vanovska, izstrāde - Edgars Dāvidsons.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.