Inspicē pašvaldību lapas


Kiberdraudi: Incidenti ir ikdiena; 'interneta sargi' nesnauž
Foto: Reuters/Scanpix

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks, RSU lektors Māris Cepurītis uzskata, ka ikdienā informācija par Latviju tiek iegūta, lai to izmantotu "politikas plānošanā, diplomātiskās sarunās vai lai ietekmētu lēmumu pieņēmējus". Tas, ka Krievija ir ieinteresēta Latvijas pašvaldību vēlēšanās, nav noliedzams. "Šeit jāmin ielaušanās ASV demokrātu partijas serveros, kas bija īstenota ļoti spējīgā un augstā līmenī. Tas parāda, ka viņiem ir kapacitāte. Latvijas gadījumā politiskām partijām, kas iesaistītās pašvaldību vēlēšanu cīņā, ir jāuztraucas. Tāpat ar informāciju jābūt uzmanīgām arī tām sabiedrisko attiecību vai reklāmas kompānijām, kas organizē konkrētām partijām priekšvēlēšanu kampaņas," uzskata pētnieks. Cepurītis neizslēdz iespēju, ka uzbrukumi var būt vērsti pret politisko partiju mājaslapām.

Citādās domās ir NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. "Visu cieņu pašvaldību vēlēšanu procesam, bet tas nav nekas izšķirošs. Neredzu nevienu lielu spēlētāju, kam no ārpuses varētu kaut kas šajā sakarā likties pietiekami sulīgs, uz ko savus resursus veltīt." Viņš gan pieļauj, ka līdz pašvaldību vēlēšanām varētu parādīties kārtējās nepatiesās vai maldinošās ziņas par konkrētām partijām vai deputātiem. "Nepatiesās ziņas bieži vien nav saistāmas ar kādiem naidīgiem spēlētājiem. Bieži vien tie ir cilvēki, kas [informāciju izplata] biznesa un ienākumu pēc, vai arī prieka pēc."

Tā kā Latvijā balsošana nenotiek elektroniski, tad uztraukties par to, ka kāds attālināti varētu iejaukties vēlēšanu procesā, nevajadzētu. Cepurītis gan norāda, ka var veikt uzbrukumu sistēmai, kas tiek izmantota balsu apkopošanai. Tādā gadījumā netiek traucētas vēlēšanas, bet var tikt diskreditēta Centrālā vēlēšanu komisija. "Ja tiek atklāts, ka bijis kāds uzbrukums vai bijuši mēģinājumi manipulēt ar šo sistēmu, tad partijas, kas zaudējušas, var teikt, ka bijusi ārēja iejaukšanās un vēlēšanas nav bijušas demokrātiskas," uzskata Cepurītis.

"Cert.lv" komanda veikusi drošības pārbaudi pašvaldību mājaslapām, pēc kā konstatēts, ka ne visām vietvarām aizsardzība ir prioritāra. "Vairāki lapu uzturētāji mums teikuši, ka pēc iegūtajiem pārbaužu rezultātiem viņi veiks attiecīgos pasākumus, lai šīs lapas uzlabotu," informē "Cert.lv" IT drošības eksperts Gints Mālkalnietis. Pēc labojumiem mājas lapas tiks pārbaudītas atkārtoti, lai pilnveidotu to aizsardzību. Ar vēlēšanām gan mājaslapām ir tikai pastarpināta nozīme, uzskata IT drošības eksperts, jo balsošana nenotiek elektroniski.

Viņš pieļauj, ka pašvaldību vēlēšanu laikā mājaslapas var tikt izķēmotas vai tajās var tikt ielikta kāda nevēlama informācija, bet maz ticams, ka šāda veida paņēmienus izmantos. "Daudz efektīgāks ir tā saucamais melnais PR," uzskata Mālkalnietis. Pašvaldību vēlēšanu kandidātiem drīzāk būtu jāsatraucas par personisko drošību, aizsargājot datus un dokumentus. Šeit viņš piemin ASV prezidenta vēlēšanas, kuru laikā tika uzlauzti vairāki personiskie e-pasti, kas palīdzēja konkurentiem.

Savukārt Austrumeiropas politikas eksperts Cepurītis uzskata, ka pašvaldību vēlēšanu laikā varētu parādīties citas problēmas, kas saistītas ar informatīvo karu. "Latvijas partijām aizliegts saņemt finansējumu no ārvalstu avotiem, bet finansējumu varam uzskatīt tikai kā līdzekli, ar kura palīdzību partija var nopirkt konkrētu reklāmas laiku. Šeit runa ar par interneta troļļiem, kas arī var iesaistīties atbalsta sniegšanā konkrētai partijai. Līdz ar to finansējuma nodošana nemaz nav nepieciešama. Pierādīt to, vai partija ir ievēlēta, pateicoties troļļiem vai patiesam sabiedrības atbalstam, ir ļoti izaicinoši. Turklāt, no kurienes šis atbalsts ir nācis – no kādas kaimiņvalsts, vai arī tas ir sabiedriski aktīvs process Latvijā?"