"Uzskatu, ka, tā kā Rīgā dati liecina par to, ka ''Saskaņa/GKR'' tomēr būs ieguvuši balsu vairākumu, pārmaiņas nebija rīdzinieku dominējošais noskaņojums vai arī nebija vajadzības pēc politiskām pārmaiņām. Šķiet, ka līdzšinējās koalīcijas atbalstītāji lielākoties apmierināti ar to, kā tiek administrēta Latvijas galvaspilsēta vai viņus izdevās veiksmīgi, spilgti un atraktīvi par to pārliecināt,'' skaidro Hanovs.

Viņš norāda, ka tā sauktajām latviešu partijām būs jādarbojas opozīcijā, jo "neapmierinātība ar Ušakovu nebija kaut cik skaidri noformulēta ekonomiskās vai attīstības alternatīvās, bet joprojām pēc principa – pēc tam, kad gāzīsim Ušakovu, tad arī domasīm, bet tagad lai viņš pazūd''.

"Etniskais dalījums sit atpakaļ, par to jādomā partijām, kas lieliem burtiem sapņoja par latvisko Rīgu, kurā dzīvo visu tautību rīdzinieki. Izslēdzošais diskurss ir riskants. Jaunienācēji Rīgā ar savu brašo apņēmību visu ātri sakārtot un iesēdināt bija diezgan pavirši. Vien prieks bija spēlēt politiku, bet ar to skeptiskiem vēlētājiem tomēr bija pār maz," skaidro Hanovs.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti pēc balsu saskaitīšanas 156 no 158 iecirkņiem Rīgā liecina, ka "Saskaņas" un GKR apvienotais saraksts guvis 50,68% vēlētāju atbalstu. 5% barjeru pārvarējušas arī Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (9,26%), Latvijas reģionu apvienības un "Latvijas attīstībai" saraksts (13,71%), "Vienotība" (6,28%), Jaunā konservatīvā partija (13,48%).

Kā uzsver Hanovs, vērtējot provizoriskos vēlēšanu rezultātus, rodas jautājumus par to, kādas funkcijas tagad būs opozīcijai, proti, kā tā spēs nodrošināt konstruktīvu kritiku un kaut ko īstenot, nevis tikai "tvītot par mūžīgo Ušakovu".