Pašvaldības, kur algas pieaugušas visvairāk, gan nav atalgojuma augšgalā valstī kopumā. Visi novadi, izņemot Jūrmalu un Grobiņas novadu, būtiski atpaliek no pašvaldībām, kur ir lielākā alga. Lielākoties atalgojuma pieaugumu pašvaldību vadītāji skaidro ar minimālās algas pieaugumu, kā arī ar pedagogu atalgojuma palielinājumu valstī kopumā.

Ar vislielāko kāpumu izceļas Ilūkstes novads, kur algas kopš 2010. gada pieaugušas par 69,3%. Otrajā vietā ir Naukšēnu novads ar 60%, kam seko Jūrmala ar 57%, Grobiņas novads ar 56,5%, Jaunpiebalgas novads ar 53% un Sējas novads ar 52,5%. Sīkāk datus var izpētīt portāla "Delfi" pašvaldību vēlēšanu sadaļā "Domā, spried, sver".

"Manuprāt, algas paaugstinājums ir ievērojams, salīdzinot ar citām pašvaldībām. Iespējams, tas ir mēģinājums šajās pašvaldībās nodrošināt nodarbinātības politikas formas, kuras atkarīgas no konkrētās pašvaldības. Respektīvi, sevišķi tur, kur redzams, ka uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir diezgan mērens vai nepietiekams. Šajā ziņā pastāv zināma korelācija," portālam "Delfi" datus komentēja kultūrpētnieks Deniss Hanovs.

Eksperts norādīja, ka šāda korelācija pastāv vairākās mazajās pašvaldībās, kur darbu nodrošina pašvaldība vai valsts, savukārt kūtri attīstās uzņēmējdarbība. "Ar šādu paaugstināto algu ir mēģināts piesaistīt un saglabāt jaunus darbiniekus, kas ir kvalitatīvi un izglītoti," sprieda Hanovs.

Kultūrpētnieks uzsvēra, ka svarīgi meklēt veidus, kā cilvēkus paturēt novadā, tomēr ne vienmēr algu paaugstināšana ir risinājums. "Nepieciešams stabils sociālais budžets, no kā atkarīgs, cik lielā mērā pašvaldība var nodrošināt un domāt par jauniem nodarbinātības veidiem un formām. Šeit runa par to, ka privātā sektora un pašvaldības sadarbība, kas ir lielajās pašvaldībās, būtu pārņemama arī mazajās. Primāri tas ir sociālais budžets, veselības aprūpe," klāstīja eksperts.

Hanovs arī skaidroja, ka būtiski izveidot ģimenei labvēlīgu vidi. "Pēc bērna nākšanas pasaulē vecākiem ir jābūt ilgstošai perspektīvai. Viņi principā ir atbildīgi par šo jauno cilvēku un jauno dzīvi, un tur nepieciešami kvalitatīvi ārsti, kas mazajās pašvaldībās ir retums, nepieciešama augsta pievienotā vērtība darba vietām, lai perspektīva būtu ilgstoša. Tas viss veido ekonomisku un sociālu drošību, kas sekmēs to, ka cilvēki nepametīs novadu," teica Hanovs.

Kā nozīmīgu eksperts minēja arī loģistikas un infrastruktūras attīstību, lai mazākās pilsētas un ciemi būtu savienoti ar lielākiem centriem. "Tādēļ man ir liels prieks par reģionālajām koncertzālēm un kultūras centriem, kas daļēji atdzīvina un izstaro arī savu daļu nodarbinātības politikas uz tām mazākajām pašvaldībām, kas ir apkārt, piemēram, Rēzeknei, Liepājai vai Cēsīm," teica kultūrpētnieks.

Vienīgās pašvaldības, kur algas nav pieaugušas, bet gan samazinājušās, Mērsraga un Baltinavas novadi. Mērsragā atalgojums mazinājies par 15,7%, salīdzinot ar 2011. gadu (dati par 2010. gadu nebija pieejami novadu reformas dēļ). Tagad alga pašvaldībā ir 538 eiro, kas ir 144. vieta valstī.

Savukārt Baltinavas novadā atalgojums krities par gandrīz 3%, sasniedzot 479 eiro. Novads ir pēdējā vietā valstī pēc atalgojuma apmēra.

Dati par atalgojumu pašvaldību struktūrās, tātad arī par to pieaugumu vai kritumu iegūti no Reģionālās attīstības indikatora moduļa (RAIM) datubāzes, kurā iespējams atlasīt datus ar nosaukumu "Mēneša vidējā bruto samaksa pašvaldības struktūrās" un atlasīt tos pa interesējošajiem reģioniem, portālam "Delfi" apliecināja konkrēto datu apkopotājs un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) uzņēmumu finanšu un investīciju statistikas daļas vecākais referents Pēteris Nalivaiko.

Datus par šo samaksu RAIM iegūst no Centrālās statistikas pārvaldes, kas šo informāciju iegūst, citējot CSP mājaslapā rakstīto, "apkopojot CSP izstrādātās ceturkšņa statistikas pārskata veidlapas par komersantu, iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu darbību datus un administratīvos datus". Vecākais referents norādīja, ka administratīvie dati nozīmē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datus, kā arī pašvaldības pašas iesaistās šo datu veidošanā, nododot tos CSP.