Aptauja: Otrā simpātija jeb vēlētāji savu partiju 'piekrāptu' ar ZZS
Foto: LETA

Ja kaut kādu iemeslu dēļ nebūtu iespējams nobalsot par savu partiju – simpātiju pēc nedēļas gaidāmajās 13. Saeimas vēlēšanās, kā otrā izvēle pārliecinošam vairākumam cilvēku būtu Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Par to liecina portāla "Delfi" sadarbībā ar kompāniju "Kantar TNS" septembrī veiktā aptauja.

"Delfi" jau ziņoja, ka jaunākā aptauja liecina, ka populārākais politiskais spēks Latvijā septembra sākumā bijusi "Saskaņa", kurai seko ZZS, kā arī politiskā partija "KPV LV". Kopumā uz iekļūšanu parlamentā var cerēt septiņas partijas, bet vēl joprojām izšķirošais faktors gaidāmajās vēlēšanās būs rekordlielais neizlēmušo vēlētāju skaits – 38%.

Pētot to respondentu atbildes, kuri ir jau noformulējuši savu atbalstu kādam konkrētam politiskajam spēkam, secināms, ka tā saucamā otrā simpātija jeb izvēle lielā pārsvarā ir ZZS. To atzinuši 12% no visiem savu izvēli jau izdarījušajiem respondentiem. Uz pusi mazāka iespēja, ka tā būs vēlētāja otrā izvēle pēc pirmās, ir Nacionālajai apvienībai (NA), "Jaunajai Vienotībai" (JV) un "Attīstībai Par!" (A/P). Šīs partijas kā savas otrās izvēles katru norādījuši 6% no aptaujātajiem, kuri jau ir noformulējuši savas politiskās simpātijas.

Politologs Jānis Ikstens portālam "Delfi" stāsta, ka otrās partijas izvēli pamatā izmanto kampaņu veidošanā, bet akadēmiskā nozīme tam ir mazāka. Šie dati parasti norāda uz tuvākajiem konkurentiem, kas ir konkrētajai partijai, kā arī uz iespējām pazaudēt vai iegūt jaunus atbalstītājus.

Aptauja rāda, ka "KPV LV" un "Jauno konservatīvo partiju" (JKP) kā otro izvēli vēlēšanās katru norādījuši 5% respondentu, bet "Saskaņu" kā savu otro izvēli norādījuši 3% respondentu, kuri savu pirmo izvēli jau ir izdarījuši. Zīmīgi, ka arī starp tiem respondentiem, kuri aptaujā jau varēja nosaukt savu pirmo izvēli gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, 44% savu otro izvēli nosaukt nevarēja, bet vēl 7% atzina, ka par citu partiju nebalsotu nemaz.

Skaidrojot ZZS dominanci šajā rādītājā, Ikstens secina, ka šī partija ir salīdzinoši vienmērīga otrā izvēle dažādās respondentu sociāldemogrāfiskajās grupās. "Zīmīgi, ka ZZS kā otrā izvēle ir vienai daļai cittautiešu, tas ir būtiski, bet tas nav nekas jauns, jo ZZS vēlētāju lokā mazākumtautības arvien ir bijušas drusku vairāk, nekā citu latvisko partiju atbalstītājiem," sacīja politologs.

"Otra lieta – mēs redzam, ka divas etnolingvistiskās kopienas ir visnotaļ nošķirtas arī otro izvēļu izvēlē. ZZS ir izņēmums, jo, ja raugāmies uz "nelatviešiem", viņiem joprojām otrā izvēle ir "Saskaņa", savukārt latviešu partiju vēlētājiem arī otrā izvēle ir kāda no latviešu partijām. Latviskās partijas neveido nopietnu otro izvēli mazākumtautībām," viņš turpināja.

Aptaujā mēs neredzam dramatiskas atšķirības starp tiem cilvēkiem, kam kāda partija ir pirmā izvēle un tiem, kam šī pati partija otrā izvēle. Tie, kas saka ZZS ir mana otrā izvēle, ir ar ļoti līdzīgiem demogrāfiskiem rādītājiem, ienākumu līmeni, tautību, izglītību, kā tiem, kam ZZS ir pirmā izvēle. Šai partijai ir tas pats tipoloģiskais balsotājs, secina politologs.

Pati interesantākā lieta – kā tas iet kopā ar vēlētāju pirmajām izvēlēm, un aptauja apstiprina tos priekšstatus, kas jau bija izveidojušies kampaņu gaitā: JKP atbalstītājiem biežākā otrā izvēle ir Nacionālā apvienība, "Progresīviem" pārliecinoši otrā izvēle ir "Attīstībai Par!". Savukārt koalīcijas partijām vispār ir savstarpējas simpātijas – ZZS atbalstītājiem patīk JV un NA. "Vienotības" vēlētājiem patīk ZZS un NA, bet NA visvairāk patīk JV un ZZS, stāsta Ikstens.

"Tāds kā klasteris. Pietiekami nopietni varētu prognozēt, ka šie cilvēki, kas vispār atbalsta koalīcijas partijas, viņi ir apmierināti, kā valsts attīstās un nealkst pēc jaunām sejām," pieļauj politologs.

Tā pati tendence vērojama arī nosacīti vēlēšanu jaunpienācējiem, ne tik izteikti, bet tas ir saskatāms. JKP atbalstītājiem, izņemot NA, tīri labi patīk "Attīstībai Par!" un "KPV LV", "KPV LV" balsotajiem tīri labi patīk JKP un arī ZZS. Bet "Attīstībai Par!" vēlētājam otrā izvēle ir JKP un "Progresīvie".

Par pētījumu

Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu un konsultāciju kompāniju "Kantar TNS". No 2018. gada 28. augusta līdz 12. septembrim pētījumā ar datorizēto telefoninterviju metodi (CATI) visā Latvijā aptaujāti 1200 Latvijas Republikas pilsoņi vecumā no 18 gadiem.

Rakstu sērijā ""Delfi" sver" līdz vēlēšanām sīkāk atspoguļosim vēlētāju noskaņojumu, vērtības un vēlmes. Pirmajā aptaujas vilnī 1200 respondentu telefonaptaujā atbildēja gan uz jau aprakstītajiem jautājumiem par ko balsos un ko novērtē savu politisko simpātiju platformās, kā arī uz to, kādām nozarēm un jautājumiem jāpievērš uzmanība valsts tālākajā attīstībā. "Delfi" sniegs plašu ieskatu tajā, ko rāda aptauja: kā kuras partijas simpatizētāji redz demokrātiju, dalību NATO, attiecības ar Krieviju un citus valstij būtiskus jautājumus. Tāpat parādīsim, kā vēlētāju politiskās simpātijas sadalās vecuma grupās, pēc tautības, pilsētās vai laukos, pēc ienākumu līmeņa, izglītības un dažādos vēlēšanu apgabalos.

Vēlēšanu priekšvakarā mums būs zināmi otrā aptaujas viļņa rezultāti, no kuriem zināsim, par ko gatavi balsot vēlētāji oktobra sākumā, kā arī to, kura politiskā spēka vēlētāji lieto kādus informācijas avotus, lai izlemtu, par ko balsot. Tāpat uzzināsim, cik daudz vēlētāju mainīja domas pēdējā mēneša laikā. Savukārt pēc vēlēšanām trešajā aptaujas vilnī noskaidrosim, cik apmierināta ir sabiedrība ar vēlēšanu rezultātiem un ko izvirza kā galvenos uzdevumus 13. Saeimas četriem darbības gadiem.

TNS pētījumu rezultāti tiks izmantoti arī pirmsvēlēšanu nedēļā, kad Jānis Domburs ciklā "Par ko balsot" video tiešraižu dubultintervijās iztaujās populārāko partiju līderus un premjera amata kandidātus.

Gan "Delfi" pasūtīto "Kantar TNS" veikto socioloģisko pētījumu, gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Saeimas vēlēšanas 2018 Zaļo un zemnieku savienība TNS
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form