Ārkārtas scenārijs un trīs kandidāti – jaunā valdība bez aprisēm
Foto: F64 / LETA / DELFI kolāža

Valsts prezidents Raimonds Vējonis turpina izvērtēt Alda Gobzema ("KPV LV"), Jāņa Bordāna (JKP) un Arta Pabrika (A/P) kandidatūras Ministru prezidenta amatam. Vējonis cer, ka politisko konsultāciju laikā partijas panāks vienošanos par vairākuma atbalstu vienam no šiem politiķiem. Portāla "Delfi" uzrunātie politologi šo prezidenta soli vērtē dažādi. No vienas puses – paredzami, no otras – tas varētu būt ļoti optimistiski ļaut pašiem vienoties, kurš no kandidātiem būs īstais.

Pēc vairāk nekā 20 konstruktīvām politisko partiju divpusējām tikšanās reizēm un Valsts prezidenta politiskajām konsultācijām ar 13. Saeimā ievēlētajiem politiskiem spēkiem, jaunās valdības aprises vēl nav iezīmējušās.

Kandidāti un "saskarsmes punkti"

Jāatgādina, ka aktīvs darbs pie valdības veidošanas sākās jau dienu pēc vēlēšanām, kad Jaunā konservatīvā partija (JKP) paziņoja, ka būs sarunvedējs. Šādu soli spēra arī "KPV LV" un drīz tam pievienojās arī partiju apvienība "Attīstībai/Par!". Arī šobrīd – trešajā valdības veidošanas nedēļā – sarunas, pēc pašu teiktā, vada visi trīs politiskie spēki. Paralēli gan "KPV LV", gan "Attīstībai/Par!" veido nākamās valdības veicamo darbu sarakstu.

Pagājušās darba nedēļas izskaņā Vējonis uzsāka konsultācijas ar 13. Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām par iespējamiem premjera amata kandidātiem. Divu dienu laikā Valsts prezidents tikās ar visiem septiņiem politiskajiem spēkiem, kas iekļuvuši 13. Saeimā. Viņš sāka ar mazāko atbalstu guvušo partiju apvienību "Jaunā Vienotība" un noslēdza ar lielāko vēlētāju atbalstu guvušo partiju "Saskaņa".

Pēc katras tikšanās reizes partiju pārstāvji sniedza īsu atskaiti par pusstundu ilgajās sarunās apspriesto un galvenajiem akcentiem. Pats Vējonis pie žurnālistiem neiznāca, tā vietā piektdienas vēlā vakarā tika izplatīts paziņojums presei, kurā norādīts, ka prezidents turpina izvērtēt Gobzema, Bordāna un Pabrika kandidatūras. Visi trīs kungi ir publiski atzinuši savu gatavību vadīt valdību.

Tāpat paziņojumā tika skaidrots, ka Valsts prezidents sarunās ar partijām kā būtisku norādījis virkni jautājumu – par nemainīgu valsts eiroatlantisko kursu, gatavību nodrošināt jau īstenoto reformu nepārtrauktību un pēctecību izglītības, veselības un nodokļu politikas jomās un par gatavību lemt par jaunu nepieciešamu reformu īstenošanu, kā arī par sabiedrisko mediju un tiesiskuma stiprināšanu.

Jāpiebilst, ka šo jautājumu nozīmi partijas arī akcentējušas pirms tikšanās ar Valsts prezidentu, minot kā "saskarsmes punktus" dažādu politisko spēku starpā.

Prezidenta solis – paredzams un optimistisks

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Juris Rozenvalds portālam "Delfi" norāda, ka prezidents ar savu rīcību "vienkārši ir fiksējis faktu" un tas bijis prognozējami, ka nosauks tieši šos trīs kandidātus. Viņš vērš uzmanību, ka vēlēšanu rezultāts liecina, ka sabiedrībā ir pieprasījums pēc "jaunajiem" politikā.

Līdz ar prezidenta paziņojumu sācies jauns posms valdības veidošanā. Iepriekšējā posmā visi trīs premjera amata kandidāti un viņu pārstāvētie politiskie spēki izrādījuši ambīcijas. "No jaunajiem mēs esam redzējuši ambīciju pieteikumu, bet ļoti maz skaidrības attiecībā uz programmatiskiem risinājumiem, kas varētu būt valdības pamatā," skaidro Rozenvalds. Viņš piebilst, ka tas ir likumsakarīgi, ņemot vērā, cik šīs partijas ir atšķirīgas.

Tagad potenciālajiem sadarbības partneriem jārunā, kā tālāk kopā sadzīvot un vai iespējams kopā valdību izveidot. Šis process gan nebūs nedz viegls, nedz īpaši ātrs, paredz politologs. "Šampanieti vēl par agri viņiem cilāt," secina Rozenvalds.

Domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka ir kritiska: "Manuprāt, no prezidenta puses ir diezgan optimistiski gaidīt, ka šie trīs kandidāti vienosies, ka viens no viņiem būs īstais premjera amata kandidāts."

Taču, iespējams, Vējonis "zina kaut ko tādu, kas nav zināms plašākai sabiedrībai". Skatoties no malas, kā notiek koalīcijas veidošanas sarunas, grūti ieraudzīt iespēju, ka kāds no kandidātiem no sava titula atteiktos par labu citam, situāciju raksturo Kažoka.

Viņa uzsver – ja Vējonis zina kaut ko vairāk nekā publiskajā telpā ir izskanējis, tad viņa taktika var attaisnoties. "Ja, savukārt, viņam nav nekādas papildu informācijas, ka šie trīs kandidāti patiešām var vienoties par tikai viena kandidāta izvirzīšanu, tādā gadījumā es neredzu tur citu aprēķinu, kā tikai vēl vairāk šīs trīs partijas savstarpēji sastrīdināt," situāciju vērtē politoloģe.

"Es ļoti ceru, ka prezidents saprot, ko viņš dara, izvirzot šādu noteikumu," uzsver Kažoka. Viņa gan piebilst, ka publiskajā telpā nekas neliecina par to, ka kāds no kandidātiem ir gatavs atkāpties no premjera ambīcijām par labu citam potenciālajam premjeram.

13. Saeimas atlaišana – viens no scenārijiem?

Pirmdienas rītā "Saskaņas" premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis par prezidenta rīcību bija kritisks. Viņš LTV raidījumā "Rīta Panorāma" pauda, ka Vējoņa aicinājums 13. Saeimā iekļuvušajiem politiskajiem spēkiem vienoties par atbalstu vienam no trijiem premjera amata kandidātiem ir vērsts uz Saeimas atlaišanu. Gadījumā, ja neizdosies gūt atbalstu nevienam no kandidātiem, tas būs strupceļš un Saeimas atlaišana ir iespējamais scenārijs, paredzēja Dombrovskis.

Rozenvalds atzīst, ka šādu scenāriju, varbūtību izslēgt šobrīd nevar. Vienlaikus viņš uzsver, ka tā saucamajām jaunajām partijām ir ambīcijas un vēlme būt valdībā, taču ārkārtas vēlēšanas nāktu komplektā ar grūti prognozējamu iznākumu. "Tā ir pietiekami labila situācija. It īpaši, ja šīs partijas parādīs, ka tās savā starpā vienoties nevar," spriež politologs.

Kažoka min, ka prezidents mēģinās vismaz divas reizes nosaukt premjera amata kandidātu. Ja pirmajam kandidātam nesanāks izveidot valdību, tad, iespējams tas sanāktu otrajam, kurš varētu arī nebūt viens no līdz šim nosauktajiem potenciālajiem premjeriem, spriež politoloģe.

Viņa gan vērš uzmanību, ka šobrīd nekas neliecina, ka prezidents vēlētos jaunas vēlēšanas. "Protams, ja pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem nespēj atrast jaunu valdību, tad jaunu vēlēšanu scenārijs nekad nav izslēgts," skaidro Kažoka.

Ziņots, ka 13. Saeimas vēlēšanas notika šā gada 6. oktobrī. Atbilstoši Satversmei 13. Saeimai uz pirmo sēdi jāsanāk novembra mēneša pirmajā otrdienā – 6. novembrī, kad arī izbeidzas 12. Saeimas pilnvaras.

Source

www.DELFI.lv

Tags

13. Saeima Raimonds Vējonis Saeimas vēlēšanas 2018 Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form