ZZS vieta koalīcijā – uz jautājuma zīmes
Foto: DELFI/LETA

Nekas neliecina, ka būtu kādi apstākļi, kas varētu likt Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) atsaukt savu "nē" koalīcijas veidošanai ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Lai gan ZZS ir apņēmības pilna būt jaunajā valdībā un arī pārējie partneri uzstāj, ka tieši sešu partiju valdība būs visstabilākā, ekspertu vērtējums nav viennozīmīgs.

Jāatgādina, ka jau pirmajā valdības veidošanas nedēļā, šobrīd rit trešā, JKP pateica "nē" sadarbībai ar ZZS. JKP premjera amata kandidāts Jānis Bordāns paziņoja, ka redz ZZS kā konstruktīvu opozīciju Saeimā, taču valdības veidošanā "konservatīvie" ar ZZS sadarboties neplāno. Taču pati ZZS ir apliecinājusi vēlmi būt koalīcijā. To arī savienības pārstāvji pavēstījuši Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Šobrīd, matemātiski raugoties, koalīciju var izveidot gan atstājot ZZS un "Saskaņu" opozīcijā, gan opozīcijā atstājot "Saskaņu" un JKP.

Lai gan sākotnēji potenciālie koalīcijas partneri šo JKP uzstādījumu nekomentēja, divas dienas vēlāk partiju apvienība "Attīstībai/Par!" un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) bija vienisprātis, ka sešu partiju koalīcija būtu stabilāka.

NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars iepriekš skaidroja, ka gadījumā, ja koalīciju veido pieci politiskie spēki, "koalīcija faktiski ir vienas partijas ķīlnieks "de facto". "Līdz ar to – no valdības stabilitātes viedokļa – būtu labāk, ja būtu sešu partiju koalīcija. Ja to nav iespējams izveidot, mēs esam gatavi diskutēt par citiem modeļiem," sacīja Dzintars. Arī "Attīstībai/Par!" premjera amata kandidāts Artis Pabriks uzsvēra, ka JKP piedāvātais valdības modelis nozīmētu daudz lielāku JKP atkarību no "KPV LV".

Bordāns gan tam nepiekrīt. Viņš portālam "Delfi" uzsver, ka sešu partiju koalīcijas uzskatīšana par stabilāku ir aplams piegājiens. "Tad jau vajag visas partijas, kas ir Saeimā, pieņemt. Tad ir visstabilākā valdība," ironiski norāda JKP līderis.

"Mūsu valdības mērķis ir paveikt kaut ko tādu, ko nevar paveikt vecā koalīcija. Un atstāt vienkārši veco koalīciju, tas nozīmēs turpināt esošo stagnāciju," pauž Bordāns.

Domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka nenosliecas par labu vienam vai otram variantiam – piecu vai sešu politisko spēku koalīcijai. "Zināmā mērā ir loģika abos vērtējumos. No vienas puses, ja koalīcijā ir sešas partijas, tad neviena no tām nevar paralizēt valdības kopējo darbu," uzsver Kažoka. Viņa skaidro, ka sešu spēku koalīcijā katrs no tiem riskē palikt opozīcijā uz ilgu laiku, ja izvēlas spert kādus radikālus soļus.

Viņa atzīst, ka arī piecu partiju variants varētu būt noturīgs, "ja izdodas pārliecinoši šīm partijām parādīt, ka atrašanās pozīcijā ir viņam izdevīgāka nekā atrašanās opozīcijā".

"Es redzu pamatu abām šīm hipotēzēm. Es šobrīd nesliecos ne vienā, ne otrā virzienā," saka politoloģe. Iznākums arī būs atkarīgs no tā, kurš ir premjers un cik partijas būs apmierinātas ar valdības modeli, ko viņš piedāvā. Proti, gan piecu, gan sešu politisko spēku koalīcija var būt stabila un var būt nestabila.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Juris Rozenvalds sliecas domāt, ka plašāka koalīcija būtu stabilāka. Viņš uzskata, ka arguments par topošās valdības nestabilitāti saistīts ar to, ka šobrīd ir divi līderi, kuri katrs savas ambīcijas pamato ar 16 vietām parlamentā.

Politologs vērš uzmanību, ka gadījumā ja opozīcijā atstāj ZZS un "Saskaņu", koalīcijai ir 66 balsis. Ja "KPV LV" vai JKP izvirza kādu ultimātu, tad koalīcijai vairs nav vairākuma, proti, to spēks būtu mērāms 50 balsīs. Un šīm 50 vietām būtu jāstājas pretim tādiem "opozīcijas sumbriem" kā "Saskaņa", kuriem ir liela pieredze būšanai opozīcijā, un ZZS, kura agrāk ar "Saskaņu" pratusi sastrādāties.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka turpmāko politisko konsultāciju procesu bija plānots organizēt sešu tematisko grupu formātā, kura piedalītos visas 13. Saeimā ievēlētās partijas, izņemot partiju "Saskaņa". Šajās valdības veidošanas tematiskajās grupās neplāno piedalīties JKP, ja tajās būs ZZS pārstāvji.

Ziņots, ka pēc vairāk nekā 20 konstruktīvām politisko partiju divpusējām tikšanās reizēm un Valsts prezidenta politiskajām konsultācijām ar 13. Saeimā ievēlētajiem politiskiem spēkiem, jaunās valdības aprises vēl nav iezīmējušās.

Jāatgādina, ka aktīvs darbs pie valdības veidošanas sākās jau dienu pēc vēlēšanām, kad JKP paziņoja, ka būs sarunvedējs. Šādu soli spēra arī "KPV LV" un drīz tam pievienojās arī partiju apvienība "Attīstībai/Par!".

Arī šobrīd – trešajā valdības veidošanas nedēļā – sarunas, pēc pašu teiktā, vada visi trīs politiskie spēki. Paralēli gan "KPV LV", gan "Attīstībai/Par!" veido nākamās valdības veicamo darbu sarakstu.

Pagājušās darba nedēļas izskaņā Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsāka konsultācijas ar 13. Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām par iespējamiem premjera amata kandidātiem. Divu dienu laikā Valsts prezidents tikās ar visiem septiņiem politiskajiem spēkiem, kas iekļuvuši 13. Saeimā.

Pēc katras tikšanās reizes partiju pārstāvji sniedza īsu atskaiti par pusstundu ilgajās sarunās apspriesto un galvenajiem akcentiem. Pats Vējonis pie žurnālistiem neiznāca, tā vietā piektdienas vēlā vakarā tika izplatīts paziņojums presei, kurā norādīts, ka prezidents turpina izvērtēt Alda Gobzema ("KPV LV"), Jāņa Bordāna (JKP) un Arta Pabrika (A/P) kandidatūras. Visi trīs kungi ir publiski atzinuši savu gatavību vadīt valdību.

Source

www.DELFI.lv

Tags

13. Saeima Jaunā konservatīvā partija (JKP) Saeimas vēlēšanas 2018 Zaļo un zemnieku savienība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form