10 jautājumi par un ap literatūras klasiķiem.
Vācu. Stāsts “Wiedergefunden. Weihnachts-Skitzze” (“Atkalatrastā. Ziemassvētku skice”) tika publicēts 1882. gadā Rīgas vācu laikrakstā “Zeitung für Stadt und Land” feļetona pielikumā.
Avots: Anna Kuzina. Blaumanis tuvplānā. Madris, 2013“Vaidelote”. Aspazija par lugu Vaidelote: “Galvenā personā Mirdzā esmu tēlojusi pati sevi. Mirdza ir reizē eņģelis, velns un cilvēks.”
Avots: Mana dzīve. Autobiogrāfija. Kopoti raksti. Liesma, 1988.Minētos pseidonīmus izmantoja rakstnieks Rūdolfs Blaumanis. Arī Kārlim Skalbem bija savi pseidonīmi – Austris kā dzejniekam un Kalēju Kārlis kā stāstu rakstniekam.
Avots: Dzejnieks, K. Skalbes draugs Kārlis Krūza. Kārlis Skalbe. Mūža raksti. Elpa, 2001.Krējumu. Rakstnieks intervijā izdevumam “Teātra Vēstnesis” atstāsta šādu gadījumu: “Mana sieva reiz man saka: “Kāpēc tu it nekā vairs neraksti!” “Puķes” man bij gan uzsāktas, bet gulēja uz vietas. “Ja saņemšos, uzrakstīšu lugu jau līdz svētdienai,” – es saku. “Līdz tam nu gan nekas neiznāks. Ja gribi, saderēsim uz 2 stopi krējuma.” Man krējums labi smeķē, un kādās trīs dienās to nopelnīju. Ja nebūtu saderējis, diezin vai būtu uzrakstījis.”
Avots: Kārlis Freinbergs. Saruna ar Jaunsudrabiņu. Teātra Vēstnesis, 1921.1887. gadā Aspazija sarakstīja lugu “Atriebēja”. 1888. gada 21. aprīlī laikrakstā “Baltijas Vēstnesis” tika publicēts lugu konkursa rezultāts: “Pēc satura bagātības viņa [“Atriebēja”] ieņem pirmo vietu. Karakteri viscaur dabiski un labi tēloti, skati pilni efektu, aizgrābjoši. Valoda ļoti laba, samērīga nopietnam saturam. Fabula ņemta iz dzimtbūšanas laikiem, kur muižu īpašniekiem bij neierobežota vara apieties ar saviem zemniekiem pēc patikšanas.”
Avots: Aspazija. Kopoti raksti. Liesma, 1986.“Rīga”. Pirmā romāna daļa (“Patrioti”) rakstīta drīz pēc 1905. gada un publicēta “Jaunajā Dienas Lapā” 1910. un 1911. gadā. “Patrioti” stāsta par to latviešu paaudzi, kas 19. gs. sešdesmitajos gados atstāja laukus un devās labākas dzīves meklējumos uz Rīgu.
Avots: Milda Kalve. Augusts Deglavs. Rīga. Zvaigzne, 1983.Igauņu valodā. Pirms stāstu krājuma “Pie skala uguns” (1893. g.) iznākšanas latviešu valodā Rūdolfa Blaumaņa stāsti tika izdoti igauņu valodā. 1892. g. R. Blaumaņa darbabiedrs laikraksta “Zeitung für Stadt und Land” redakcijā Eduards Vilde izdeva R. Blaumaņa stāstu krājumu “Olest katuse all” (“Zem salmu jumta”). Krājumā ievietoti stāsti “Raudupiete”, “Nauda zeķēs”, “Pērkoņa negaiss”.
Avots: Ieva Kalniņa. R. Blaumanis. Kopoti raksti. Cīrulis, 1993Rainis. Visintensīvāk Rainis bija nodevies dramaturģijas klasikas tulkojumiem trimdas gados Pleskavā (1898–1899) un Slobodskā (1899–1903). Rainis vairākkārt uzsvēris, ka tulkošana ir veicinājusi viņa valodas izjūtu un meistarību.
Avots: J. Raiņa tulkojumi. Pasaules dramaturģija. Zinātne, 1989.Par Jāni Poruku. “Var sacīt, ka tieši ar šiem Dziesmu svētkiem [1888. g.] sākas Prēdeļu Jāņa iziešana “lielajā pasaulē”. Tie ir Druvienas zēna pirmie soļi ārpus dzimtā novada, lauku puiša pirmais mēģinājums piespraust pie cepures pilsētas puķi.”
Avots: Valdemārs Ancītis. Jānis Poruks. Mājās un ceļā. Liesma, 1989.Eduards Veidenbaums savas dzīves laikā (1867–1892) neredzēja publicētu ne rindiņu no saviem apmēram simt oriģināldzejoļiem, kas 90. gadu pirmajā pusē izplatījās rokrakstos, bet grāmatā, cenzūras revidēti (sabiedriski asākie dzejoļi vispār netika publicēti), iznāca tikai 1896. gadā.
Avots: Viesturs Vecgrāvis. Latviešu literatūra no 1890.gada līdz 1905.gadam. Latviešu literatūras vēsture. LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Zvaigzne ABC, 1998.Tavas zināšanas par latviešu literatūras klasiķiem pagaidām ir visai ierobežotas. Bet! Tavā priekšā plešas milzīgi jaunu zināšanu lauki un jaunu atklājumu prieks.
Pirmie soļi latviešu literatūras izziņā ir sperti. Droši turpini šo ceļu un sagādā sev negaidītus pārsteigumus – tevi sagaida vēl daudz jauku brīžu!
Labs rezultāts! Pamati ir ielikti, iespējams, pārvarēti arī aizspriedumi par latviešu literatūras klasiku kā garlaicīgu un novecojušu lasāmvielu. Tā nav, un katra nākamā grāmata tev pierādīs pretējo.
Gandrīz teicami! Kad pusceļš ir pārvarēts, apstāties nevajadzētu. Iespējams, tev noderēs videolekcijā minētie darbi vai Vaidelotes grāmatplaukta izlasē iekļautie teksti, lai stāsts par latviešu literatūras pamatlicējiem būtu vēl pilnīgāks.
Teicami! Literatūras klasika tev ir labi pazīstama, un “Vaidelote” tevi aicina ieteikt šo materiālu arī citiem. Paldies!
Rakstnieki, dzejnieki, žurnālisti, mūziķi un politiķi sumina Jāni Akurateru viņa literārās darbības četrdesmitgadē.
Laikā, kad latviešu literatūra sāka strauji sazarot, veidojās pirmie literārie žurnāli – tos veidoja, tajos publicējās nākamie latviešu literatūras klasiķi.
Klasikas izlase – 30 laiku pārdzīvojuši teksti, latviešu literatūras “sakņotne”.
Kā 19. gs. nogalē tapa un attīstījās latviešu literatūras pamats, kas interesēja, satrauca tā laika rakstniekus – skaidrojam 18 klasiķu portretējumos.