Kā tapa viena no vērienīgākajām filmām Latvijas dokumentālā kino vēsturē.
Divas sižeta līnijas: cilvēka personiskā dzīve un valstiski notikumi.
“Paralēli montējot, abām šīm līnijām vajadzēja radīt milzīgas valsts un daudznacionālas tautas tēlu.”
Hercs Franks. Uz sliekšņa atskaties: dažādu gadu publikācijas, 80. lpp.
“Šie kadri iekļāvās sižeta līnijā “Cilvēks pamet šūpuli”, tomēr to nozīme bija divējāda. Pirmkārt, šeit iemūžināti dažādu tautību jaundzimušie – jauni pilsoņi. Viņi sper savus soļus jaunā pasaulē – mēģina, krīt, ceļas un turpina. Tas simbolizē arī cilvēka tālāko dzīvi, cīņu – krītot un ceļoties. Dvīnīši tika filmēti netipiskā vietā – vidē, kas līdzinās kosmiskai ainavai, jo sešdesmitie gadi bija laiks, kad aktualizējās cilvēka ceļošana ārpus šīs pasaules. Šī vide attīrīja kadru no sadzīviskuma, piedodot tam filozofisku jēgu.”
Laimas Žurginas stāstījums
“Katra filmētāju vienība saņēma cietos vāciņos iesietu ērta izmēra grāmatiņu mašīnrakstā. Grāmatiņā ietilpa filmas projekts, detalizēts katra posma apraksts, sižeta līniju bloks CPDz un VN pases, kā mēs tās nosaucām, ceļā noderīgu padomu saraksts ar telefona numuriem, kas nepieciešami sakariem, arī fragmenti no Dzigas Vertova dienasgrāmatām. Pašās beigās – PSRS karte. Bija atstātas arī tukšas lappuses, kur rakstīt darba dienasgrāmatu.”
Hercs Franks. Uz sliekšņa atskaties: dažādu gadu publikācijas, 80. lpp.
Operators
Heinrihs Pilipsons
Operators
Valdis Kroģis
Skaņu operators
Igors Jakovļevs
Montāžas asistente
Dagmāra Pogaine
Skaņu operators
Jānis Zīverts
Administrators
Visvaldis Saulītis
Administrators
Jānis Pommers
Montāžas režisore
Ērika Meškovska
Filmas direktors
Jānis Veļičko
Operators asistents
Leopolds Elksnis
Operators
Ralfs Krūmiņš
Operatore
Ruta Urbaste
Apgaismotāju brigadieris
Jānis Zeps
Operators
Rihards Pīks
Līdzrežisore
Laima Žurgina
Scenārija autors
Hercs Franks
Komponists
Raimonds Pauls
Līdzrežisore
Biruta Veldre
Operatora asistents
Mikola Gņisjuks
Filmas režisors
Uldis Brauns
Operatora asistents
Dmitrijs Verhaustinskis
Administratore
Vija Millere
Uzņemot filmu 235 000 000, tās veidotāji apceļoja tuvas un tālas vietas bijušajā PSRS teritorijā. Dažas no tām: Jekaterinburga, Tjumeņa, Hantimansijska, Sosjva, Berjozovo, Ufa, Sterlitamaka, Brjanska, Vologda, Tarnogskij Gorodok, Tbilisi, Batumi, Kutaisi, Vardzija, Kahetija, Harkova, Sumi, Odesa, Kijeva, Tallina, Rīga, Ļeņingrada, Petropavlovska (Kamčatka), Maskava, Rīga, Biškeka, Almati, Taškenta, Ašhabada, Dušanbe, Horoga, Pamira, Šimkenta, Krasnavotska, Baku, Erevāna, Sevastopole, Jalta, Alušta, Pēterburga, Novosibirska, Omska, Samāra, Uļjanovska, Astrahaņa, Tartu, Narva, Aegviidu, Kauņa, Gori, Batumi, Minska un daudzas citas.
Filma “235 000 000” iznāca 1967. gadā – Lielās Oktobra revolūcijas 50. gadadienā. Neskatoties uz filmas grandiozajiem apmēriem un tajā ieguldīto darbu, tās tirāža bija neliela un plašu auditoriju nesasniedza. Hercs Franks raksta:
“Cik atceros, Centrālkomitejas kultūras nodaļas un “Goskino” galvenās pretenzijas bija par to, ka filmai neesot optimistiska fināla, kas piederētos Lielā Oktobra 50. gadadienai, – mātes atvadu muzikālā tēma esot pārāk skumīga, turklāt nav saprotams, uz kurieni aizlido gigantiskā lidmašīna ar uzrakstu “PSRS” uz sāna. Taisnība jau ir – sniegbaltais IL-62, pakāpeniski attālinoties, filmas beigās pavisam izzūd skatienam, bet mūzika, raisot skumjas, vēl dažas sekundes skan pāri tuksnesīgajai zemei. Kurš gan varēja zināt, ka paies nieka divdesmit gadi un varenā lielvalsts PSRS patiešām pazudīs no pasaules kartes?”
Hercs Franks, Uz sliekšņa atskaties: dažādu gadu publikācijas, 99.–100. lpp.
Hercs Franks, Uz sliekšņa atskaties: dažādu gadu publikācijas, no krievu valodas tulkojusi Kristīne Matīsa. Rīga, Mansards, 2011
Padomju Latvijas kinomāksla [mākslas, dokumentālās un multiplikācijas filmas], LPSR ZA A. Upīša Valodas un literatūras institūts, Rīga, Liesma, 1989
Attēli un video:
No Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva
No Laimas Žurginas privātā arhīva
Kadri no filmas “235 000 000”
Pārbaudi savu atmiņu un atpazīsti Rīgas dokumentālā kino skolas meistarus.
Kā dokumentālo kino raksturojuši režisori, operatori un skatītāji.
Latviešu dokumentālās filmas, kas jāredz un jāzina.
Leģendāras dokumentālās filmas, kas iekļautas Latvijas kultūras kanonā.