235 000 000 SEJU

Kā tapa viena no vērienīgākajām filmām Latvijas dokumentālā kino vēsturē.

FILMĒŠANA

Sižets

Divas sižeta līnijas: cilvēka personiskā dzīve un valstiski notikumi.

“Paralēli montējot, abām šīm līnijām vajadzēja radīt milzīgas valsts un daudznacionālas tautas tēlu.” 

Hercs Franks. Uz sliekšņa atskaties: dažādu gadu publikācijas, 80. lpp.

“Šie kadri iekļāvās sižeta līnijā “Cilvēks pamet šūpuli”, tomēr to nozīme bija divējāda. Pirmkārt, šeit iemūžināti dažādu tautību jaundzimušie – jauni pilsoņi. Viņi sper savus soļus jaunā pasaulē – mēģina, krīt, ceļas un turpina. Tas simbolizē arī cilvēka tālāko dzīvi, cīņu – krītot un ceļoties. Dvīnīši tika filmēti netipiskā vietā – vidē, kas līdzinās kosmiskai ainavai, jo sešdesmitie gadi bija laiks, kad aktualizējās cilvēka ceļošana ārpus šīs pasaules. Šī vide attīrīja kadru no sadzīviskuma, piedodot tam filozofisku jēgu.”

Laimas Žurginas stāstījums

Ceļa grāmatiņa

“Katra filmētāju vienība saņēma cietos vāciņos iesietu ērta izmēra grāmatiņu mašīnrakstā. Grāmatiņā ietilpa filmas projekts, detalizēts katra posma apraksts, sižeta līniju bloks CPDz un VN pases, kā mēs tās nosaucām, ceļā noderīgu padomu saraksts ar telefona numuriem, kas nepieciešami sakariem, arī fragmenti no Dzigas Vertova dienasgrāmatām. Pašās beigās – PSRS karte. Bija atstātas arī tukšas lappuses, kur rakstīt darba dienasgrāmatu.”

Hercs Franks. Uz sliekšņa atskaties: dažādu gadu publikācijas, 80. lpp.

“U. Brauna organizatora talants ļāva viņam saliedēt lielo uzņemšanas grupu par monolītu domubiedru kolektīvu, kur katram tā loceklim jāstrādā atsevišķi, orientēt visus uz viena mērķa sasniegšanu.”
Padomju Latvijas kinomāksla [mākslas, dokumentālās un multiplikācijas filmas], 120. lpp.

Komanda

Operators
Heinrihs Pilipsons

Operators
Valdis Kroģis

Skaņu operators
Igors Jakovļevs

Montāžas asistente
Dagmāra Pogaine

Skaņu operators
Jānis Zīverts

Administrators
Visvaldis Saulītis

Administrators
Jānis Pommers

Montāžas režisore
Ērika Meškovska

Filmas direktors
Jānis Veļičko

Operators asistents
Leopolds Elksnis

Operators
Ralfs Krūmiņš

Operatore
Ruta Urbaste

Apgaismotāju brigadieris
Jānis Zeps

Operators
Rihards Pīks

Līdzrežisore
Laima Žurgina

Scenārija autors
Hercs Franks

Komponists
Raimonds Pauls

Līdzrežisore
Biruta Veldre

Operatora asistents
Mikola Gņisjuks

Filmas režisors
Uldis Brauns

Operatora asistents
Dmitrijs Verhaustinskis

Administratore
Vija Millere

VIETAS

Uzņemot filmu 235 000 000, tās veidotāji apceļoja tuvas un tālas vietas bijušajā PSRS teritorijā. Dažas no tām: Jekaterinburga, Tjumeņa, Hantimansijska, Sosjva, Berjozovo, Ufa, Sterlitamaka, Brjanska, Vologda, Tarnogskij Gorodok, Tbilisi, Batumi, Kutaisi, Vardzija, Kahetija, Harkova, Sumi, Odesa, Kijeva, Tallina, Rīga, Ļeņingrada, Petropavlovska (Kamčatka), Maskava, Rīga, Biškeka, Almati, Taškenta, Ašhabada, Dušanbe, Horoga, Pamira, Šimkenta, Krasnavotska, Baku, Erevāna, Sevastopole, Jalta, Alušta, Pēterburga, Novosibirska, Omska, Samāra, Uļjanovska, Astrahaņa, Tartu, Narva, Aegviidu, Kauņa, Gori, Batumi, Minska un daudzas citas. 

Filma “235 000 000” iznāca 1967. gadā – Lielās Oktobra revolūcijas 50. gadadienā. Neskatoties uz filmas grandiozajiem apmēriem un tajā ieguldīto darbu, tās tirāža bija neliela un plašu auditoriju nesasniedza. Hercs Franks raksta:

“Cik atceros, Centrālkomitejas kultūras nodaļas un “Goskino” galvenās pretenzijas bija par to, ka filmai neesot optimistiska fināla, kas piederētos Lielā Oktobra 50. gadadienai, – mātes atvadu muzikālā tēma esot pārāk skumīga, turklāt nav saprotams, uz kurieni aizlido gigantiskā lidmašīna ar uzrakstu “PSRS” uz sāna. Taisnība jau ir – sniegbaltais IL-62, pakāpeniski attālinoties, filmas beigās pavisam izzūd skatienam, bet mūzika, raisot skumjas, vēl dažas sekundes skan pāri tuksnesīgajai zemei. Kurš gan varēja zināt, ka paies nieka divdesmit gadi un varenā lielvalsts PSRS patiešām pazudīs no pasaules kartes?”

Hercs Franks, Uz sliekšņa atskaties: dažādu gadu publikācijas, 99.–100. lpp.

Avoti:

Hercs Franks, Uz sliekšņa atskaties: dažādu gadu publikācijas, no krievu valodas tulkojusi Kristīne Matīsa. Rīga, Mansards, 2011

Padomju Latvijas kinomāksla [mākslas, dokumentālās un multiplikācijas filmas], LPSR ZA A. Upīša Valodas un literatūras institūts, Rīga, Liesma, 1989

Attēli un video:

No Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva

No Laimas Žurginas privātā arhīva

Kadri no filmas “235 000 000”

CITI LEKCIJAS MATERIĀLI

Atceries dokumentālistus

Pārbaudi savu atmiņu un atpazīsti Rīgas dokumentālā kino skolas meistarus.

Kinodzejoļi

Kā dokumentālo kino raksturojuši režisori, operatori un skatītāji.

Vaidelotes filmu vakars

Latviešu dokumentālās filmas, kas jāredz un jāzina.

Iemūžināts

Leģendāras dokumentālās filmas, kas iekļautas Latvijas kultūras kanonā.