Agita Hauka: Kas notiks ar Latvijas laukiem?
Foto: Reuters/Scanpix

Bija tāds laiks gada sākumā, kad bija patiess prieks klausīties Zemkopības ministrijas iecerēs par nākamo plānošanas periodu un atbalstu mazajām un vidējām saimniecībām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Citāts no Zemkopības ministres Laimdotas Straujumas uzrunas konferencē Madonā "Esi informēts uz ražo laukos" šī gada janvārī: "Šobrīd es nedomāju atkāpties. Es uzskatu, ka maksimālais vienai saimniecībai iespējamais atbalsts no Modernizācijas būs 500 000 lati. Tagad tie ir 2,8 miljoni... Ja mums ir 280 miljoni latu (Modernizācijā), tad izdalot ar 2,8 miljoniem latu, sanāk atbalsts tikai 100 saimniecībām. Simts saimniecības ir daudz par maz"1.

Diemžēl, kā par daudzām labām lietām, arī šoreiz jāsaka "reiz bija". Sākotnējais ministrijas plāns mazo un vidējo saimniecību attīstībai tiešām bija labs- bija gan atsevišķi nodalīta aploksne, gan atšķirīgas atbalsta intensitātes, gan šie slavenie 500 000 latu griesti pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" (šobrīd pasīstams kā Modernizācijas pasākums). Tikai jāsaka, ka šis plāns tāds bija PIRMS " pārrunu uzsākšanas" ar lauksaimniekiem.

Kur esam šobrīd? Īsumā: griesti pacelti no 500 000 latiem uz 2 miljoniem latu, aploksnes sadalījuma pa saimniecību lieluma grupām nav, atšķirīgas atbalsta intensitātes tāpat. Ir tikai jauks solījums par mazo un ģimenes saimniecību atbalsta shēmu. Kas tad īsti ir šī shēma?

Ir divi varianti, kas tad īsti ar to domāts, jo ir pat veselas divas shēmas, uz kurām tas varētu būt attiecināms! Viena no tām- atbalsts tiešo maksājumu ietvaros īpaši mazām saimniecībām, kas šobrīd plānots ap 500 EUR uz vienu saimniecību gadā (tiešmaksājumu vietā). Tas varētu būt pieņemamas saimniecībām ar platību līdz 3 ha.

Cita veida atbalsts paredzēts Lauku attīstības programmas ietvaros. Šis pasākums saucas "Mazo saimniecību attīstība", un tas ir ļoti līdzīgs šobrīd zināmajam - "Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizēšanai". Plānots, ka tās ietvaros zemnieku saimniecība varēs saņemt 3000 EUR gadā. Kontroljautājums saimniecībām, kuras uzskata, ka jau ir gana lielas un varētu startēt arī uz kādu tehnikas iegādi vai būvniecību pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos": "Vai saimniecības apgrozījums jau sasniedzis 15 000 Ls gadā"? Nē? Nu, tadā gadījumā šāda iespēja nepastāv. Gribas traktoru vai nelielu pārstrādīti? Krāj pa 3000 EUR gadā!

Tas jau nekas, ka ir Valsts zinātniskā institūta pētījums, secinot, ka "uz katru ha zemes un uz katru mājdzīvnieku vienību vidējās un lielajās saimniecībās saņemts divas, pat trīs reizes lielāks atbalsts nekā mazajās saimniecībās. Tieši vislielākās saimniecības ir ar viszemāko rentabilitāti, rēķinot pret pašu kapitālu, secināts pētījumā.

Tātad var secināt, ka arī mazās saimniecības ir ekonomiski efektīvas, tomēr to ražošanas apjomi ir nepietiekami pilnvērtīgai pamatlīdzekļu atjaunošanai, ražošanas paplašināšanai, šīs saimniecības nevar kļūt par pilnvērtīgiem tirgus dalībniekiem, tāpēc tām nepieciešams pastiprināts atbalsts"2. Taču- kam gan vajag pētījumu, ja tāpat ir skaidrs, kuram atbalsts nepieciešams vairāk.

Zemnieks jau var sevi mierināt, ka vēl jau viņam paliks iespēja piedalīties Agrovides pasākumos un saņemt kaut nelielu atbalstu par ražošanu mazāk labvēlīgajos apvidos. Interesanti ir tikai tas, ka nav skaidrības ne par to, vai Mazāk labvēlīgo apvidu maksājums vispār būs un kādi tieši pasākumi būs zem Agrovides.

Ko tad īsti darīt mazajiem un vidējiem, lai arī viņu viedoklis tiktu sadzirdēts? Vienīgā iespēja ir aktīvi līdzdarboties. Visos iespējamos veidos paust savu attieksmi pret notiekošo, aktīvi darboties kā biedriem savas organizācijas ietvaros! Iegūst tie, kuri skaļāk aizstāv savas intereses. Mums rūp Latvijas lauku apdzīvotība un ekonomiskā labklājība!

1Video materiāls pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=ItlXHwvobF0

2 Raksts ar atsauci uz LVAEI pētījumu: http://la.lv/index2.php?option=com_content&view=article&id=378532:ptjums-nav-iemesla-mazs-saimniecbas-uzskatt-par-nerentablm&layout=print&tmpl=component&Itemid=135

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form