Aivars Auziņš: Vai nebūtu laiks ieturēt Eirovīzijas pauzi?
Foto: Publicitātes foto

Nu jau 58.reizi Eiropa vienojas kopējam muzikālajam šovam – Eirovīzijas dziesmu konkursam, kurā kopš 2000.gada skan arī Latvijas vārds. Pa šo laiku ir izbaudīta gan uzvaras saldme (2002.gadā), gan arī lietas rūgtas asaras – cik paradoksāli, bet vislielākā neveiksme Latvijai bija tieši 2003.gadā, kad Eirovīzijas dziesmu konkurss notika Rīgā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šogad Latvija par spīti maestro Raimonda Paula ieteikumam "paņemt pauzi" atkal kopā ar 38 citām valstīm sevi pieteica lielākajam Eiropas popmūzikas festivālam. Tiesa gan, kopš mainījušies Eirovīzijas dziesmu konkursa noteikumi un valstis sākušas sacensties vispirms divos pusfinālos, Latvija ne reizi nav spējusi iekļūt finālā. Neskatoties uz to, ka dziesmu vērtējumā ir iesaistīti ne tikai skatītāji, bet arī visu dalībvalstu žūrijas, Latvijas dziesma arī šogad tālāk par pusfinālu netika.

Grūti pateikt, vai sekot Polijas, Čehijas, Portugāles, Slovākijas vai Turcijas piemēram un "iepauzēt", vai tomēr sekot Kipras piemēram – viņi Eirovīzijā piedalās jau 32.reizi, neskatoties uz to, ka nevienu vēl nav uzvarējuši šajā konkursā. Var jau būt, ka taisnība ir arī tiem, kuri izskaitļojuši, ka 1.pusfinālā, no kura finālā iekļuva viss "austrumu bloks"- Krievija, Baltkrievija, Ukraina, Igaunija, Lietuva un izjauca jau par leģendāru kļuvušo Balkānu valstu balsošanu par savējiem, bija noteicošais un ar mūziku tam nebija nekāda sakara, bet Latvijai kaimiņvalstu atbalsts savā pusfināla grupā patiešām bija niecīgs.

Lai kā arī mūsu "PeR" grupa centās, un par to viņus var tikai uzslavēt, diemžēl ne bukmeikeri, ne fanu internetportāli neuzrādīja glaimojošas prognozes. Nu jau par tradīciju ir izveidojies internetā ievietot Eirovīzijas fanu pašu veidoto "TOP 10" videokompilācijas, kurās ne reizi nebija minēts Latvijas vārds. Var jau teikt, ka tas ir ļoti subjektīvs rādītājs, bet par to varēsim pārliecināties finālā, jo visos "topos" dominē Dānija, kurai arī bukmeikeri šogad paredz uzvaru. Nevar noliegt, ka šie "topi" tomēr ir zināms barometrs Eirovīzijas skatītāju muzikālajai gaumei.

Interesanti, ka šogad finālā iekļuva Eirovīzijas "standartam" pavisam neraksturīgas dziesmas. Te varētu minēt Ungāriju, Nīderlandi, Rumāniju. Bet par pārsteigumu noteikti var nosaukt Lietuvas, Maltas un Grieķijas uzvaru pusfinālos.

Šogad Eirovīzijas skatītāji priekšroku bija devuši spēcīgām un skanīgām solistu balsīm, nevis pārspīlēti krāšņiem šoviem. Tiesa gan, šogad viens tāds bija, un tas bija Baltkrievijas priekšnesums, kurā netrūka ne austrumu ritmu, ne dejotāju, ne bungu, ne visīsākās kleitas.

Nedrīkst nepieminēt šī gada Eirovīzijas organizatoru – Zviedriju. Zviedri jau 6.reizi pie sevis uzņem Eirovīzijas dalībniekus un 2.reizi tas notiek Malmē. Neskatoties uz to, ka šogad finansējums šim muzikālajam forumam tika samazināts, zviedri ļoti sekmīgi tika galā ar dažādu valstu "kaprīzēm" uz skatuves. Skatuves mākslinieciskajā iekārtojumā dominēja nevis pati skatuves telpiskā scenogrāfija, cik gaismas efektu un videografikas partitūra, kas brīžiem pārsteidza ar savu izdomu un oriģinalitāti. Patīkamus pārsteiguma brīžus sagādāja zviedru vokālie un horeogrāfiskie priekšnesumi konkursa pauzēs. Tiesa gan – dalībvalstu video vizītkartēs, kuras gatavoja paši zviedri, nebija ne asprātības, ne interesantu ideju. Te kā labs piemērs būtu jāmin igauņu veidotās Eirovīzijas valstu vizītkartes.

Tiem, kuriem šogad likās netaisns lietu sakārtojums Eirovīzijā, būs iespējams revanšēties 18.maijā Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kurā mums būs iespēja balsot tā, kā mēs to gribam, turklāt 20 reizes pēc kārtas. Un tad jau redzēsim, uz kuru ostu nākošgad varēsim stūrēt savu kuģi ar Latvijas karogu mastā, bet varbūt tomēr palikt dokā un kuģi paremontēt?

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eirovīzija PeR
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form