Foto: Privātais arhīvs
Virsrakstā pirmajā acu uzmetienā ir 2 neskaidrības. Pirmā – kāpēc kara ēnā? Karš taču ir Ukrainā, nevis Daugavpilī vai Latgalē, vai Latvijā. Otrs – ko nozīmē "pacietīsim" – ko, kāpēc?

Bet tas ir tikai pirmajā acu uzmetienā. Mēs, daugavpilieši (un latgalieši), to izjūtam citādi – skaudrāk. Gan karu, gan tā "blaknes", ar kurām saskaramies ikdienā.

Ir pagājis gads ar karu Eiropā. Nesākšu pārāk sīki un detalizēti aprakstīt to, kas jau tāpat visiem ir zināms, – karš Ukrainā ir sašķēlis Latvijas sabiedrību – vieni iestājas par Ukrainu, Rietumu eiropeiskajām vērtībām, civilizāciju (lasi: par Latviju), otri – par Krieviju, "krievu pasauli", trulu, nežēlīgu agresiju (lasi: pret Latviju). Un Daugavpilī (Latgalē) šo kopienu sadursme ir stiprāka nekā pārējā Latvijā. Iztikšu bez vēsturiskām kolīzijām, kāpēc, bet tā tas ir.

Protams, ir jābūt objektīvam un jāpasaka, ka paši daugavpilieši ir vainīgi, ka Daugavpils pilsētas domē (turpmāk – DPD) ir ievēlējuši "Saskaņas" un "Krievu savienības" pārstāvjus – ar nieka visu balsstiesīgo vēlētāju 15% –, kuri ir izveidojuši 8 deputātu koalīciju, kas atbalsta Krievijas agresiju, tādējādi uzkurinot sava vietējā elektorāta – Krievijas agresiju atbalstošās kopienas – prātus saistībā ar iespējamu krievu tanku parādīšanos Daugavpils ielās. Protams, šai nelojalitātes problēmai ir arī Vislatvijas mērogs, bet šoreiz es gribu akcentēt akūto stāvokli Daugavpilī (un arī visā Latgalē).

Sākšu ar vispārzināmiem faktiem, pabeigšu ar īsu pamācību rīcībā.

DPD jau pirms kara ir apturējusi projektus, kuri tika vērsti uz pilsētvides, kultūrvides, patriotisma akcentēšanu, – Vienības dārza izveidi ar tālāko vides objekta "Latvijai – 100" celtniecību Vienības dārza pakājē iepretim Vienības laukumam; Oskara Stroka brīvdabas koncertzāles celtniecību Centrālajā parkā, šobrīd diezgan nolaistajā parka daļā.

Jau kara laikā DPD kategoriski atteicās no PSRS laikā pārdēvēto ielu nosaukumu nomaiņas, noraidīja PSRS svētku – 9. maija – svinību vietas – Dubrovina parka – rekonstrukciju, līdz pēdējam brīdim cīnījās par divu PSRS pieminekļu – okupekļu – saglabāšanu. Protams, šīs attieksmes kulminācija bija DPD priekšsēdētāja publiski paustais – Krima pieder Krievijai; uzvarētāju karā nebūs; par Buču atbildība jāuzņemas Krievijai, Ukrainai un ASV.

Secinājums – mēs dzīvojam pilsētā, kuru vada nelojāli deputāti, kuri atbalsta Krievijas agresiju, kuri visu šo kara laiku nav mainījuši savu viedokli, kuri ir drošības apdraudējums Daugavpilij, Latgalei, valstij.

Kas tad būtu steidzami jādara, lai mainītu situāciju (un ne tikai Daugavpilī un Latgalē)?


  1. Daugavpils pilsētas domes atlaišana; valsts pārvaldes ieviešana pilsētā uz noteiktu laiku.

  2. Tiesībsargājošo institūciju darba kāpināšana valsts aizsardzības virzienā. Valsts drošības dienesta (turpmāk – VDD) darba intensifikācija, enerģiska un ātra reakcija uz likuma pārkāpumiem. Valsts policijas un VDD sazobe šajā kopīgajā darbā. Akcents uz likumpārkāpumu atklāšanu interneta vidē. Iespējams, lielāks finansiālais atbalsts šo uzdevumu realizācijā.

  3. Likumdošanas nepārtraukta aktualizācija saistībā ar reakciju uz kara slavinātājiem un naida kurinātājiem. Aizliegums Saeimā un pašvaldībā par deputātiem strādāt valstij nelojālajiem pilsoņiem.

  4. TV, radio, interneta kanālu, kuri saistīti ar kara un melu propagandu vai sankcijām, slēgšana; īpaša vērība pievēršama internetā izplatītajai informācijai; šā procesa nemitīga kontrole. 2 gadu pārejas periodā spēcīga un kvalitatīva valsts TV un radio kanāla izveide krievu valodā, tādējādi pretnostatot propagandai patiesu informāciju. Šis kompromiss ir atbalstāms – 2 koncentrēti darba gadi iepretim 30 gadu muļļāšanai ar tā saucamo integrāciju nav pārāk liels periods.

  5. Izglītības ieguve valsts valodā. Izpildes regulāra kontrole. Iespējama finansiālā palīdzība Latgalei šā mērķa īstenošanā. Latgales jebkura veida izglītības un kultūras iestāžu saglabāšana izglītības, kultūras, valodas, valsts drošības aspektā. Rakstā jau minēto Daugavpils kultūrvides objektu celtniecība. Finansiāla palīdzība kultūrvides projektu īstenošanā.

  6. Latvijas TV un radio pieejamības nodrošināšana Latgales pierobežā. Tās regulārs monitorings.

  7. Lielāka darba algas koeficienta piemērošana Latgales pašvaldībās un valsts iestādēs strādājošajiem.

  8. Kvalitatīvas infrastruktūras nodrošināšanas Latgalē programmas izveide un tās realizācija – ceļi, dzelzceļš, aviotransports (Daugavpils lidostas celtniecība).

  9. Jaunu valsts, pašvaldības, biznesa objektu/projektu izvietošana un attīstība Latgalē (valsts ministrijas, departamenti, citas struktūras).

  10. Aizsardzības objektu izveide un stiprināšana Latgalē (tostarp NATO karabāzes ierīkošana).

Rezumē – kamēr Ukraina karo par mums, mums ir jāizmanto ukraiņu iedotais laiks un jāpadara savs mājasdarbs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!