Aivars Endziņš: Referendumam par eiro ieviešanu nav juridiska pamata
Foto: EPA/LETA

Tuvojoties pārejai no lata uz eiro, kā jau varēja paredzēt, aktivizējušies eiroskeptiķi un eiro noliedzēji, cenšoties panākt grozījumus tiesību aktus, tajā skaitā - arī Latvijas Republikas Satversmē, lai nostiprinātu latu kā vienīgo nacionālo naudas vienību. Tādejādi, neapšaubāmi, kāds cenšas manipulēt ar sabiedrisko domu, izdomājot nepamatotus argumentus vai sniedzot tikai negatīvu informāciju, kas nav argumentēta ar konkrētiem faktiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par eiro jau vienreiz esam nobalsojuši

Manuprāt, lata kā nacionālas naudas vienības nostiprināšana Satversmē ir ļoti apšaubāma. Lai to izdarītu Saeima, ir nepieciešams kvalificēts balsu vairākums visos trijos Satversmes grozījuma projekta lasījumos, kas, spriežot par politisko spēku samēra Saeimā, ir neiespējami. Lai grozītu Satversmi referendumā, ir nepieciešams, ka šo grozījumu atbalstītu vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem. Tas ir praktiski neiespējami, un šāds referendums tikai prasītu papildus asignējumus no valsts budžeta, tas ir, no nodokļu maksātāju kabatas. Turklāt Konstitūcijās parasti netiek norādīts uz nacionālās valūtas vienību. Piemēram, Lietuvas Republikas konstitūcijā ir XI nodaļa "Finanses un valsts budžets", bet nav nekādas norādes par nacionālo naudas vienību - litu (mums Satversmē pat šādas nodaļas nav).

Rīkot referendumu par eiro ieviešanu Latvijā nav pamata arī tāpēc, ka vēlētāji jau vienreiz referendumā par to nobalsoja. Saskaņā ar "Līgumam starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti. Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti. Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības Dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku. Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku un Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai" pievienotā Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, 4.pantu, katra jaunā dalībvalsts no pievienošanās dienas piedalās Ekonomikas un monetārajā savienībā kā dalībvalsts.

Tādejādi par Latvijas Republikas dalību un tās nosacījumiem Eiropas Savienībā vēlētāji referendumā - saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 68.panta trešo daļu - pirms iestāšanās Eiropas Savienībā jau ir nobalsojuši pozitīvi. Balsojums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, neapšaubāmi, bija arī balsojums par pāreju no lata uz eiro, kad būs izpildīti visi nepieciešamie kritēriji. Līdz ar to eiro reālas ieviešanas pamatā būs starptautisks līgums, kas saskaņā ar Satversmes 73.pantu nav nododams tautas nobalsošanai. Turklāt eiro ieviešana Latvijas Republikā nav vienpusējs Latvijas akts, jo Latvijas Republikai ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem un par šo atbilstību lemj Eiropas Savienība.

Nomainot naudu, neatkarība nekur nezūd 

Vēlos arī uzsvērt, ka nauda (lats, dolārs, eiro u.c.) pamatā ir maksāšanas līdzeklis, nevis viens no valsts neatkarības vai suverenitātes simboliem. Valsts neatkarības un suverenitātes simboli ir valsts himna, valsts karogs un valsts ģerbonis. Atsevišķās valstīs kā suverenitātes simbols ir arī valsts zīmogs. Vai tad Francijas Republika vai Vācijas Federatīvā Republika tagad vairs nav suverēnas valstis, nomainot attiecīgi franku vai marku pret eiro?

Latvijai kā nelielai valstij ar mazu ekonomiku ir izdevīgāk pievienoties Eiropas Ekonomiskajai un monetārajai savienībai, jo jau tagad lats ir piesaistīts eiro un to nevar ietekmēt svārstības pasaules valūtas tirgū. Valsts aizņēmumi pamatā ir ņemti eiro, arī ārējie maksājumi pamatā ir eiro. Ceļojot vai dodoties komandējumā uz ārvalstīm, mums vienmēr lats ir jāmaina pret eiro vai dolāru, un nereti arī šī valūta ir vēlreiz jāmaina pret vietējo naudas vienību. Vai tiešām mēs esam tik bagāti, lai katru reizi maksātu komisijas naudu par valūtas maiņu?

Kaitējums iedzīvotājiem netiks nodarīts

Manuprāt, bažas par lata zaudēšanu nav pamatotas. Latvijas valsts politika pārejas no lata uz eiro nodrošināšanai ir visnotaļ izsvērta, un nav jābaidās, ka pāreja nodarīs kaitējumu iedzīvotāju maciņiem. Varbūt daļa iedzīvotāju baidās, ka atkārtosies iepriekšējo valūtas maiņu negatīvā pieredze? Uzskatu, ka ir nepieciešams vēl vairāk skaidrot iedzīvotājiem valūtas maiņas procedūru, akcentējot plusus no pievienošanās monetārajai savienībai. Būtu arī nepieciešams pilnveidot komunikāciju ar sabiedrību, tai skaitā vairāk uzmanības veltot eiro noliedzēju argumentu pamatotai kritikai, kas balstītos uz konkrētiem, nevis izdomātiem faktiem. Vēl plašāk būtu jāpopularizē mūsu kaimiņvalstu Igaunijas Republikas un Somijas Republikas pieredze.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiro (valūta) Eiro ieviešana
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form